Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Gremošanas sistēmas galvenais uzdevums ir nodrošināt ķermeni ar uzņemtajām barības vielām, nogādājot tās asinsritē un limfātiskajā sistēmā. Ja kāds no orgāniem paliek "neēdis", ar laiku tas var traucēt šī orgāna darbību, būtiski ietekmējot pašsajūtu un vispārējo veselības stāvokli.

Pārslogojot gremošanas sistēmu ar lieku "bagāžu", mēs riskējam ar savu ikdienas labsajūtu un veselību. Arī steiga ēdot, stress un dažādi citi apstākļi – iedzimtība, hroniskas saslimšanas vai medikamentu lietošana – var izjaukt vēlamo kārtību. Lai gan sāpes vēdera rajonā iespējamas dažādu slimību un pat sirds infarkta gadījumā, visbiežāk tās tomēr signalizē, ka pienācis laiks pārskatīt sava ledusskapja saturu un ēšanas paradumus.

Kas mēlei draugs, vēderam – bēdas
Visizplatītākie iemesli, kāpēc gremošanas sistēma "apjūk", ir saliktie cukuri, piena produkti, augļu cukuri jeb fruktoze, kafija un pārspīlēts daudzums olbaltumvielu. Cilvēka organismā gluži vienkārši var nepietikt fermentu šo vielu pārstrādāšanai. Pat šķietami nekaitīgie produkti – piens, gaļa vai olas – pārmērīgos daudzumos var radīt nepatīkamas sajūtas.

Protams, daudziem garšo kafija ar pienu, un, ja vēl klāt var piekost garšīgu cepumu vai kūku, diena uzreiz šķiet jaukāka. Taču gremošanas sistēma nebūs sajūsmā. Tas nenozīmē, ka veselam cilvēkam pilnībā jāatsakās no desertiem vai našķiem. Tomēr, kā jebkuru produktu, arī gardumus vajadzētu lietot ar mēru – vai padomāt par veselīgu alternatīvu, piemēram, svaigiem vai žāvētiem augļiem un ogām.

Mazie palīgi
Cilvēka gremošanas sistēmā dzīvo ap 500 dažādu baktēriju sugu, no kurām daudzas labvēlīgi ietekmē veselību. Sevišķi uzticami sadarbības partneri gremošanas traktam ir pienskābes baktērijas, kas iznīcina veselībai bīstamus organismus, un bifido baktērijas, kas ražo B grupas vitamīnus un citas organismam nepieciešamas vielas.

Lai atbalstītu labvēlīgo baktēriju pozitīvo ietekmi, ieteicams lietot uzturā probiotiskus produktus, piemēram, kefīru un dabīgo jogurtu, kas satur acidophilus vai bifidum baktēriju piedevu. Tā kā lielāko daļu organismā nonākušo baktēriju iznīcina kuņģa skābe, vēlamā rezultāta sasniegšanai šādi produkti jālieto regulāri un ilgstoši. Savu tiesu darbiņa paveiks arī citi skābēti produkti, piemēram, skābi kāposti.

Galvenais – līdzsvars
Ne mazāk svarīgi ik dienas uzņemt pietiekamu daudzumu šķiedrvielu, lai pabarotu zarnu baktērijas. Tās mīl produktus, kuri nešķeļas un neuzsūcas organismā – dārzeņus, graudaugus, pākšaugus, rupja maluma miltus, pilngraudu produktus. Ap 80% no dienā apēstā vajadzētu būt augu valsts produktiem.

Viedokļi par to, vai tie jālieto svaigi, vai termiski apstrādāti, dalās. Pastāv teorija, ka silts ēdiens gremošanas traktam ir saudzējošāks, toties svaigos dārzeņos būs vairāk vērtīgo vielu. Taču jāpatur prātā, ka dažādām baktērijām "garšo" dažādi produkti, tāpēc jāparūpējas par tām visām – pārtikt tikai no zaļumiem arī nebūs labākais risinājums.

Tāpat ieteicams izvairīties no trekniem un saldinātiem ēdieniem, jābūt piesardzīgiem, lietojot kafiju, alkoholu un tabaku. Kafija dehidrē organismu un kairina kuņģa gļotādu. Mundrumam labāk izvēlēties zaļo tēju, kas jau izsenis ir pazīstama kā lielisks enerģijas avots. Un, protams, nedrīkst aizmirst par ūdeni! Vismaz divi litri šķidruma dienā palīdzēs organismam atbrīvoties no nevajadzīgajām vielām.

Svarīgi, kā ēdam un dzīvojam
Gremošanas sistēmu ietekmē ne tikai tas, ko ēdam, bet arī veids, kā uzņemam ēdienu. Svarīgi to rūpīgi sakošļāt, lai organisms paspētu uzņemt nepieciešamās vielas, bet gremošanas sistēma "nepārkarstu". Kuņģa skābe, protams, ir varens spēks, bet ne velti cilvēkam doti visnotaļ spēcīgi zobi. Tāpat jārūpējas par regulārām ēdienreizēm, jācenšas nepārēsties un neuzņemt pārtiku, skatoties televizoru vai lasot grāmatas. Novēršot organisma uzmanību no maltītes, varam nepamanīt, ka ēdam pārāk ātri vai pārāk daudz.

Vēders būs laimīgāks arī tad, ja regulāri būsim fiziski aktīvi, kas palīdzēs tikt arī pie slaida vidukļa. Pastaigas, sportiskas aktivitātes un svaigs gaiss palīdzēs novērst gremošanas problēmas. Īpaši būtiski par regulāru izkustēšanos atcerēties cilvēkiem, kuru ikdiena saistīta ar sēdošu dzīvesveidu, jo ilgstoša sēdēšana var veicināt vēdera pūšanos.

Kad labās baktērijas netiek galā
Katrai problēmai sava sakne: pārtikas produktos esošā ciete nereti izraisa vēdera uzpūšanos; traucēta taukvielu uzsūkšanās liks vēderam neapmierināti burkšķēt; caureja visbiežāk ir reakcija pēc pamatīgas pārēšanās, bet aizcietējumā var iedzīvoties, neregulāri ēdot un neuzņemot pietiekamu daudzumu šķiedrvielu.

Jebkurā gadījumā nepatīkamie simptomi liecina par atbilstošu fermentu trūkumu vai mikrofloras disbalansu. To var izraisīt arī antibiotiku lietošana vai vēdera vīrusa izslimošana. Pietiek pat ar vienu antibiotiku tableti, lai izjauktu zarnu mikrofloru. Šādos gadījumos, visticamāk, ar jogurtiem vien nepietiks, tāpēc ieteicams papildināt uzturu ar probiotikas saturošiem uztura bagātinātājiem.

Savukārt sašķelt ogļhidrātus, olbaltumvielas un taukus pēc negausīgas ēšanas palīdzēs fermentu preparāti, kurus var lietot ēšanas laikā vai uzreiz pēc tās. Par atbilstošāko līdzekļu izvēli vēdera labsajūtas veicināšanai spēs konsultēt gan ārsts, gan farmaceits, tāpēc problēmu gadījumā bez kautrēšanās varat doties uz tuvāko aptieku.

Ja speciālista padoms nav pieejams, bet jogurti negaršo, dažādas vēdera likstas novērst palīdzēs dabiski līdzekļi. Kaķumētra, vērmeles un piparmētra mazina vēdera uzpūšanos, baldriāna sakne veicina gremošanas sistēmas darbību, pret caureju palīdzēs mārsila laksti un upeņu ogas, aizcietējumu atvieglos trejkrāsu vijolītes laksti, bet hronisku iekaisumu mazināt palīdzēs ceļtekas lapu novārījums.

Tas gan nenozīmē, ka preparāti atrisinās problēmas ilgtermiņā. Ikviens var izvēlēties sev piemērotāko līdzekli, taču jāpatur prātā, ka tie visi ir tikai palīglīdzekļi, kas papildina pareizu uzturu un veselīgus paradumus. Pats galvenais – atcerēties, ka ēšana ir bauda, nevis sacensības!