Koncertā, kas ir mūziķu veltījums Latvijas simtgadei, skanēs latviešu klaviermūzikas zināmie un vēl neatklātie šedevri – Jāņa Zālīša, Artūra Grīnupa, Pētera Vaska, Jāņa Ivanova, Volfganga Dārziņa un Jāzepa Vītola skaņdarbi.
"Vēl joprojām atceros to burvīgo miera atmosfēru, kad pirms diviem gadiem muzicēju Mazajā Mežotnes pilī – dialogs ar dabu, patiesi cilvēki un ļoti mājīgā gaisotne ir patiesi neaizmirstami. Tāpēc būs brīnišķīgi šeit atgriezties 22. jūnijā un šoreiz kopā ar tēvu un brāli turpat muzicēt ģimenes lokā," uzsver pianists Georgijs Osokins, kurš Mazajā Mežotnes pilī ar solokoncertu uzstājās pirms diviem gadiem.
Atgādināsim, ka pianistu Osokinu ģimene ir viena no spilgtākajām latviešu mūziķu dzimtām, kas uzstājas gan Latvijā, gan ar panākumiem koncertē citur Eiropā, turklāt visi trīs mūziķi ir Latvijas valsts augstākā apbalvojuma mūzikā – "Lielās Mūzikas balvas" – laureāti (Sergejs – 2004. gadā, Andrejs – 2008. gadā, Georgijs – 2015. gadā).
"Rabarberu, rabarberu, rabarberu kūka!"
Saldskābā rabarberu biskvītkūka būs ātri pagatavojams našķis gan pašu vēderpriekam, gan ciemiņiem.
Tev vajadzēs piecas olas, 120 gramus cukura, rīvētu viena citrona miziņu, vaniļas cukuru, 150 gramus miltu, četrus rabarbera kātus, 150 gramus sviesta (es izmantoju rapšu eļļu), cukuru un kanēli pārkaisīšanai.
Olas saputo ar cukuru, rīvēto citrona miziņu un vaniļas cukuru. Iesijā miltus un visu sajauc.
Rabarberus sagriež gabaliņos un mazliet sajauc ar cukuru. Iemaisa rabarberus biskvīta mīklā vai uzliek virsējā kārtā.
Cepamo veidni ieziež ar taukvielām un ielej traukā mīklu, pārkaisa ar cukuru un kanēli. Liek uzkarsētā cepeškrāsnī un cep 180 grādos, līdz gatava.
Biskvītkūku var ēst tāpat – labi garšos gan karsta, gan auksta. Ja vēlies, pasniedz ar putukrējumu. Rabarberu vietā droši var izmantot ābolus vai ogas. Jo vairāk rabarberu, jo kūka gardāka!