Iemesls saprotams. Uzbrucējs ilgi neuzkavējas. Ar vai bez medījuma žigli pazūd tuvākajā mežiņā. Savukārt mazie putniņi jau dažas sekundes pēc incidenta noklust, un dzīve rit tālāk savā ierastajā ritmā.
Kāds ornitologs man stāstīja, ka citādi nemaz nebūtu iespējams. Mazajiem putniem apkārt ir tik daudz briesmu, ka stresošana par visu pēc kārtas beigtos ar masveida sirdstriekām putneļu populācijā. Dabas likums noteic, ka stresam par naidnieka uzbrukumu jābūt īsam un precīzi mērķētam, nevis nebeidzamām gaudām par briesmīgo, asinskāro pasauli visapkārt.
Līdzība ir mazliet kropla, taču zīmīga maija beigās notikušās maksātnespējas administratora, advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības kontekstā. Stresa reakcija uz notikušo bija vētraina, ar epitetiem un pieņēmumiem visās varavīksnes krāsās. Ministru (citu, ne savas partijas, protams) demisijas pieprasījums, gaudas par 90. gadu atgriešanos un policijas nespēju jel ko pasākt, noslepkavotā aizdomīgo darījumu vētīšana, kur "neko citu nemaz nevarēja gaidīt"...
Mazie putni, vanagu pamanījuši, katrs kliedz savu, tādēļ, ka dabā tā iekārtots, un gadu gaitā nekas īpaši nemainās. Tūkstošiem gadu tāds pats vanags, tāda pati žubīte vai mušķērājs, tāda pati katram dieva vai daba dota trauksmes dziesmiņa.
Cilvēkiem ir mazliet citādāk. Sociālā un ekonomiskā vide neatgriezeniski mainās. Runāt par 90. gadu atgriešanos ir primitīvi. Toreizējās policijas nevarība bija daudz akūtāka, toreizējie bandītu grupējumi – pilnīgi citādi metodēs, iespējās un apjomā. Tie, kuri tolaik strādāja mediju vidē, labi atceras.
Viens gan tikpat aktuāls kā toreiz, tā tagad – nauda kā cēlonis. Toreiz apgrozījās milzu apjoms negodīgi iegūtas naudas. Vismaz relatīvi – attiecībā pret kopējiem budžeta rādītājiem. Tagad "pelēkās" naudas grozs it kā kļuvis mazāks, taču cita nelaime kā priekšvēstnesis traģiskiem gadījumiem – proti, esam kļuvuši atvērtāki, un mums (Latvijai) cauri plūst milzu starptautiskās naudas upe.
Ja zinām, ka pavisam nesen mazā Latvija dienā veica līdz pat 1% no visas pasaules dolāru transakcijām, skaidrs, ka šajā miljardu plūsmā pat daži procenti noziedzīgi iegūtas naudas veido miljonus. Tie ir apjomi, kuru dēļ automāta šāvieni noteiktās aprindās netiek uzskatīti par ko īpašu problēmas risināšanā. No šī skatupunkta būtisks "čaulas" kompāniju darbības ierobežojums ir kaut nokavēts, tomēr pareizs lēmums. Cita vidū – arī elementāras cilvēka dzīves drošības garantēšanā.
Un noslēgumā... Atšķirībā no simtiem gadus nemainīgās putnu dzīves, cilvēku sabiedrība un vide nemitīgi un ātri mainās. Ir jauni apstākļi un jauni cēloņi. Atšķirībā no putniem cilvēkam ir viena laba īpašība – prast ātri izvērtēt un piemēroties, prast identificēt jaunus riskus.
Diemžēl Aizsaules ielā nodārdējušie šāvieni rāda, ka tas ne vienmēr tiek darīts. Vieglāk taču, sēžot dīvānā, piesaukt vecus laikus un notikumus.
05.06.2018 07:47
Komentārs. Putni, cilvēki un šāvieni
Autors Dzintris KolātsSavās dzimtajās mājās ik pa brīdim novēroju situācijas, kad sētas putnu biotopu iztraucē vanags, piekūns vai kāds cits plēsējs, lūkojot pēc garšīgām pusdienām. Zīlītes, žubītes, mušķērāji sarīko lielu traci, bļaujot un kliedzot cik jaudas.