– Aptuveni pirms divām nedēļām tika spriests, ko darīt ar tām 73 Eiropas Parlamenta deputātu vietām, kas paliek brīvas pēc Lielbritānijas aiziešanas. Viens variants bija, ka no 46 vietām parlaments atsakās, bet atlikušās 27 sadala starp 14 Eiropas Savienības valstīm, kas pašlaik ir nepietiekami pārstāvētas. Vai un kāds būtu Latvijas ieguvums?
– Šis lēmums, par ko parlaments nobalsoja, nav galīgs, jo lems arī valstu premjeri, un viņu tikšanās paredzēta februāra beigās. Savukārt parlamenta balsojums par šo jautājumu bija ļoti zīmīgs. Mana un mūsu grupas – Eiropas konservatīvo – nostāja bija tāda, ka mēs šīs 73 vietas vienkārši samazinām. Tas negāja cauri. Komiteja, kas strādā ar šo ziņojumu, sadalīja šīs 27 vietas spāņiem un frančiem, kam ir viena deputāta vieta uz lielāku cilvēku skaitu nekā Latvijā vai Igaunijā. Latvijai palika astoņas vietas, tāpat kā līdz šim.
Vēl bija svarīgi jautājumi pie šīs sadales, tajā skaitā – ko darīt ar atlikušajām vietām. Tā kā Francijas prezidents Makrons vēlas pārveidot visu Eiropas politisko spektru, viņš mudināja veidot tā sauktos Paneiropas sarakstus. Tas nozīmētu, ka katrā valstī būtu partiju saraksti arī Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kas notiks 2019. gada maijā. Tātad, tāpat kā "Vienotība", Zaļo un Zemnieku savienība, Nacionālā apvienība un citi, būtu vēl otrs saraksts, kurā būtu lielākajai daļai nepazīstami cilvēki ar Francijas, Vācijas, Itālijas cilvēkiem galvgalī – kā Eiropas konservatīvie, liberāļi, sociālisti...
Tātad šie 46 cilvēki tiktu ievēlēti no vieniem un tiem pašiem sarakstiem visās Eiropas Savienības valstīs. Tas nozīmētu, ka viņi nav atbildīgi latviešiem, poļiem, zviedriem utt., bet mistiskajiem "eiropiešiem". Šo ar nelielu balsu pārsvaru tomēr izbalsoja. Tas izdevās kopā ar Eiropas Tautas partiju, kā arī dažiem citiem politiskiem blokiem, un tā ir laba zīme. Protams, Makrona kungs var nelikties mierā un spiest uz dalībvalstīm, tādēļ svarīgi, kā Latvijas valdības vadītājs un ārlietu ministrs ar to darbosies.
– Par Balkānu valstu integrāciju Eiropas Savienībā... Eiropas Komisija aprīlī nāks klajā ar ikgadējiem paplašināšanās ziņojumiem šajā jautājumā. Vistuvāk iestājai ir Serbija un Melnkalne, mazliet tālāk – Albānija, Maķedonija, Bosnija-Hercogovina. Ko tas dos Latvijai? No vienas puses – paplašinās austrumeiropiešu saime ar savām vajadzībām un prasībām, no otras – reģions no mums tālu, viņu intereses var būt pavisam atšķirīgas, pat pretējas mūsu interesēm.
– Skaidrs, ka ir riski. Šīs ir jaunas demokrātijas, traģiski notikumi 90. gados, augsts korupcijas līmenis. Tomēr, ja jāizvēlas starp plusiem un mīnusiem, manā skatījumā, vairāk ir plusu. Rietumbalkāni ir svarīga Krievijas ģeopolitisko interešu zona. Ir bijuši pat fiziski uzbrukumi dažu šo valstu augstām amatpersonām. Bulgārijas prezidentūras laikā tika veikts svarīgs darbs šā reģiona virzīšanai uz Eiropas Savienību, un tas, manuprāt, ir pareizi. Otrs ir migrantu plūsmu jautājums. No Grieķijas šīs plūsmas bieži virzījās tieši caur Rietumbalkāniem, izmantojot to kā buferzonu. Integrējoties Eiropas Savienībā, tomēr tiek ieviesta stingrāka kontrole.
– Atgādiniet, kas tagad notiek ar Turcijas kādreiz pat dikti akcentēto vēlmi tuvināties Eiropas Savienībai?
– Domāju, ka tur šajā aspektā viss ir apstājies. Sarunas ir apstājušās. Formāli, tas ir, diplomātiski, kaut kas notiek, bet Turcijas uzņemšanas jautājums nav dienaskārtībā.
– Par "Rail Baltica"... Ne tik sen notika divu "RB Rail" akcionāru, Lietuvas un Igaunijas pārstāvju, balsojums par uzņēmuma valdes priekšsēdētājas Baibas Rubesas atstādināšanu. Nopietnas viedokļu atšķirības, versijas dažādas, Rubesas kundze arī nav eņģelis. Kāds ir jūsu vērtējums?
– Tādu lielu projektu vadīšanai nemeklē eņģeļus. Tas, ko Rubesa ir izdarījusi kopuzņēmuma veidošanā, proti, ir radīta centralizēta sistēma, nepatīk dažām valstīm. Šādos lielos projektos visi grib apgūt naudu. Pareizi, ka liels projekts jāpabeidz termiņos, bet ar pareizām, caurspīdīgām procedūrām. Ar lielām grūtībām izdevās organizēt sistēmu, nodalot, kurus iepirkumus veic caur Rubesas vadīto kopuzņēmumu un kurus veic paši akcionāri.
– Bija vēlme lielāku iepirkumu daļu novirzīt nacionālā līmenī?
– Jā. Apmēram tā, ka kopuzņēmums kļūtu par vietu, kur tikai iesniedz rēķinus, un viņi apmaksā. Tā tas neies. Tur ir ļoti liela, miljardos rēķināma nauda, tajā skaitā vairāk nekā 80% Eiropas naudas. Komisija, kas par to ir atbildīga, noteikti aizstāvēs Rubesas izveidoto sistēmu. Pirms pāris nedēļām tikos ar Eiropas Komisijas transporta komisāri Violetu Bulcu, kura teica, ka šo sistēmu nemainīs un tuvākajā laikā brauks uz Lietuvu (publiska diskusija par šo jautājumu Viļņā notika pirmdien, 12. februārī, – red.). Pieņemu, viņa sniegs publisku paziņojumu, ka visu trīs Baltijas valstu valdībām ir svarīgi saprast – ja projekts nevirzīsies, ja būs pārkāpumi, tās ne tikai nedabūs papildu naudu, bet zaudēs arī jau akceptētos līdzekļus.
Eiropas Komisija nevērtē Rubesas kandidatūru kā tādu. Vērtē izveidotās procedūras. Pašlaik no Eiropas puses novērtējums ir labs, procedūras ir izveidotas pareizi. Viņu rezumējums būs diezgan skaidrs visiem politiķiem – vai nu ejam uz priekšu ar šo centralizēto sistēmu, vai arī jūs neapgūsit šo naudu un nedabūsit arī jaunu. Tad Baltijas valstu sabiedrībām radīsies jautājums: kurš pie tā vainīgs?
Cita starpā tā ir arī ļoti liela ekonomikas sildīšanas nauda. Tik liela investīcija Latvijā nav bijusi. Es vadu "Rail Baltic" draugu grupu Eiropas Parlamentā. Tiekamies apmēram reizi pusgadā. 13. martā tiksimies gan ar Eiropas Komisijas transporta komisāri, gan projekta koordinatoru, būs uzaicināti arī nacionālo parlamentu deputāti no Baltijas valstīm, lai viņi aiznestu šo vēstījumu savam parlamentam.
– Par aizliegumu ofšoriem jeb ārzonas zemo nodokļu kompānijām piedalīties publiskos iepirkumos. Latvijas Valsts prezidents šo likumu atdevis atpakaļ Saeimai otrreizējai caurlūkošanai kā nekvalitatīvu...
– Mēs to pilnveidosim.
– Atzīstat, ka nekvalitatīvs?
– Nē, to es neatzīstu. Katrai lietai ir vairāki posmi. Pirmkārt, kurss ir absolūti pareizs Eiropas nodokļu maksātāju naudai nav jānokļūst ofšoros. Eiropas Savienība pašlaik cīnās ar to. Nacionālās apvienības pozīcija iet šajā virzienā bija pareiza. Cita lieta, ka Rihards Kols darīja visu labāko, kas bija iespējams, diemžēl Finanšu ministrija nesadarbojās. Arī "Vienotība" un ZZS piekrīt, ka kurss ir pareizs. Ir dažas lietas, ko var sakārtot vai palabot. Ja Finanšu ministrija būtu gribējusi šai virzienā strādāt, tas sen būtu izdarīts. Līdz ar to mēs palabosim. Neviena Eiropas institūcija nav vērsusies, piemēram, pret šādu likumu Bulgārijā.
Es domāju, tiem, kuri vēlas aizstāvēt ofšorus, šoreiz neizdosies. Domāju, mums vienkārši jāattīrās un jāpadara godīgāka konkurence svarīgās nozarēs, kas apgūst lielus nodokļu maksātāju naudas apjomus. Latvijai jābūt to valstu vidū, kas neļauj nodokļu maksātāju naudai nokļūt to kompāniju kontos, kas nāk no nodokļu "paradīzēm". Gribu redzēt, kā Eiropas Komisija kā Eiropas Savienības valstu deleģētā izpildvara vērsīsies pret valstīm, kuras iet šajā virzienā.
– Mēs nevaram apiet arī pēdējās "karstās" aktualitātes Latvijas banku sektorā: Latvijas Bankas prezidenta aizturēšana, nepatikšanas "ABLV" bankā, "Norvik bankas" akcionāra skandalozie paziņojumi...
– Šajā informācijas laikmetā, kas acīm redzami ir mainījis sekošanu līdzi dažādām krīzēm, kārdinot ar jaunas – ticamas un mazāk ticamas – informācijas straumi ik sekundi, mums visiem vispirms ir jāpatur prātā valsts intereses un jārīkojas tā, lai pēc iespējas mazāk tai kaitētu. To attiecinu gan uz politiķiem, gan drošību sargājošajām instancēm, kas veic izmeklēšanu.
Tas īsumā. Taču vienu gan varu teikt: Latvijas finanšu vides pakļaušanās nerezidentu naudai, pret ko esmu skarbi iestājies un rakstījis daudzus, daudzus gadus, – mēs pat nespējam iedomāties, cik daudzos veidos tā mums var "atmaksāties", tai skaitā arī šobrīd!
Materiāls sagatavots ar Eiropas Parlamenta ECR grupas finansiālu atbalstu.