Taču, kā jau jebkurš jauns sākums, arī 1. septembris dažādās vietās tiek sagaidīts ar atšķirīgu noskaņojumu. Piemēram, Babītes novada Piņķos durvis vēra kārtējā – nu jau trešā – starptautiskā skola, kas būtiski izglītības sistēmu pat Pierīgā neietekmēs. Izglītošanās šajā privātskolā maksās 15 tūkstošus eiro gadā.
Ja runa ir par izglītību un naudu, skaidrs, ka neviens no tiem, kas šoruden vēra Mālpils internātpamatskolas un profesionālās vidusskolas durvis, nevar zināt, kas skolas sagaida jau pēc dažiem mēnešiem, kad valsts ar savu daļu tās vairs nefinansēs. Atskatoties atpakaļ, jāpiemin atziņa, ko nesen intervijā "Rīgas Apriņķa Avīzei" pauda Mālpils novada domes priekšsēdētāja Solvita Strausa. Viņa sacīja, ka, domājot par vietējās internātpamatskolas un profesionālās vidusskolas nākotni, dome un skolas vadība nepieļāva pat domu, ka valsts varētu nepiekāpties novada prasībām un vairs nedot naudu skolām, kas, dibinoties novadiem, tika atdotas pašvaldībai. Taču valsts nepiekapās.
Un vēl nebijusi situācija šoruden izveidojusies ap Pļavniekkalna sākumskolu Ķekavas novadā. Iepriekšējā domes vadība nolēma, ka vecā, pirms 100 gadiem būvētā skolas ēka jānojauc un tās vietā, kā jau bagātajā Ķekavā pienāktos, jāuzceļ jauna. Taču Katlakalna iedzīvotāji sadumpojās un prasīja varai, kāpēc tā negrib ieklausīties tautas viedoklī un skolu celt turpat tuvumā, bet vecajā ēkā iekārtot, piemēram, bibliotēku vai atvēlēt vietu kam citam, jo novadam taču telpu trūkstot. Priekšvēlēšanu laika komunikācija starp vietvaru un iedzīvotājiem izvērtās paskarba, un rezultātā domē pieci deputāti tika ievēlēti no pilnīgi jauna politiskā spēka. Kurš zina, kā Pļavniekkalna skolas liktenis būtu attīstījies tālāk, ja komunikācija būtu siltāka, skaidrojumi saprotamāki un pieņemtie lēmumi vēl caurspīdīgāki un aizdomas neradoši. Bet tā jau ir zīlēšana kafijas biezumos, kā būtu, ja būtu...
Uz veco skolu 1. septembrī atnāca 187 skolēni, un domei tagad būs jālemj, kā acīm redzamo skolas statusu atkal legalizēt, jo vairākus mēnešus skolas inventārs un mācību grāmatas, sakrāmētas gaiteņos, gaidīja pārcelšanos uz veco Ķekavas pamatskolu.
Taču viena laba zīme Ķekavā notiekošajā tomēr ir. Iedzīvotāji tagad zinās, ka ir iespējams ne tikai pakļauties varai, bet arī iebilst pret nepārliecinošiem tās lēmumiem. Savukārt varai vajadzētu saprast, ko nozīmē vēlēti amati un ka tas jāatceras ne tikai pirms vēlēšanām, bet jāpatur prātā visus četrus pilnvaru gadus.
Einārs Binders
Pagājušajā nedēļā sākās jaunais mācību gads. Pierīgas izglītības iestāžu vadītāji domā, ka lielas izmaiņas tas skolu dzīvē nenesīs. Lai gan daudz tiek runāts, piemēram, par kompetenču izglītību, izglītības standarti mainīti netiek. Arī runas par vidusskolās nepieciešamo skolēnu skaitu, lai skola drīkstētu pastāvēt ar valsts atbalstu, pagaidām ir tikai vīzijas.