Savukārt valstiskums un neatkarība nozīmē iespēju visos līmeņos veidot tādu dzīvi, kādu vēlamies, piemēram, varam pieņemt paši savus likumus, brīvi ceļot pa pasauli, rēķināties ar cieņu pret privātīpašumu, brīvi paust savus uzskatus un tamlīdzīgi.
Viena no brīvības izpausmēm ir arī pašvaldības politikas veidošana. Pēc šīs vasaras pašvaldību vēlēšanām "Rīgas un Apriņķa Avīze" pamazām sākusi iepazīties ar jaunajiem novadu vadītājiem – 17 Pierīgas novados tagad ir pieci jauni – Baldonē, Krimuldā, Ķekavā, Mālpilī un Stopiņos –, lūkojot apzināt, ko viņi turpmākos četrus gadus darīs.
Līdz šim gan, jāsaka, nekādu pārsteigumu nav bijis, jo tikai divās pašvaldībās – Baldonē un Ķekavā – domes priekšsēdētāji ir ienācēji no malas, turklāt no salīdzinoši jauniem politiskiem spēkiem, kādi ir Jaunā konservatīvā partija un "Gods kalpot mūsu Latvijai!".
Skaidrs, ka pašvaldībās runāt par kaut kādām ideoloģiskām atšķirībām starp vairākuma un mazākuma pārstāvjiem novadu domēs ir naivi, jo domstarpības jau parasti sākas nevis starp tradicionālo ģimenes vērtību aizstāvjiem un liberāļiem, bet tad, kad sākumā jādala amati, bet vēlāk budžeta nauda, vai jāizvēlas, kuri uzņēmēji būs tie, kas uzvar pašvaldības iepirkumu konkursos.
Vēlētāji, protams, gribētu, lai viss notiek pēc iespējas atklāti un saprotami, jo, kā reiz ir sacījis kāds politikas pētnieks, ja politisko lēmumu pieņemšanā kaut kas nav īsti saprotams, tā nav politika, bet teātris. Bet politika, protams, nedrīkst būt teātris, tur vajadzīgi skaidrojumi, pamatojumi un argumenti. Un vēl politikai jābūt kopīgam mērķim labākas dzīves veidošanai, nevis veidam, kā apliecināties atsevišķām personām. Vai tas vienmēr ir izdevies un izdosies arī turpmāk?
Jāpatur prātā, ka jau nākamā gada 6. oktobrī notiks 13. Saeimas vēlēšanas, un gan jau kāds, kurš nupat ievēlēts novada domē, lūkos pārcelties uz nākamo vēlētās varas līmeni. Iespējams, arī novada finanšu resursi kalpos tieši šādiem mērķiem – palīdzēt izcelt kādas partijas vai politiķa nopelnus.
Pirms 26 gadiem mēs ieguvām brīvību, pārtraucot pusgadsimtu ilgušo okupācijas laiku. Tāpēc būtu muļķīgi tagad politikas vietā izvēlēties teātra spēlēšanu, piemēram, stingri turoties opozicionāra pozā, un atteikties no tām vērtībām, par ko iestājāmies 1991. gadā.
arhīvs
Šajās dienās pirms 26 gadiem sabruka Padomju Savienība. Tagad Latvijā 21. augusts ir diena, kad tika pieņemts konstitucionālais likums "Par Latvijas Republikas valstisko statusu", jo mums radās iespēja būt brīviem un mēs to izmantojām.