27.02.2017 10:56

Viedoklis. Valoda un vienaldzība

Autors 
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
2012. gada februārī “Rīgas Apriņķa Avīze” vēstīja par rezultātiem referendumā par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai 2012. gada februārī “Rīgas Apriņķa Avīze” vēstīja par rezultātiem referendumā par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai arhīvs

Par laikapstākļiem un valodas smalkumiem var runāt vienmēr. Taču šoreiz iemesls palūkoties uz dzimtās latviešu valodas lietošanu pašiem savā zemē bija šo otrdien vismaz valodnieku un skolēnu aprindās pieminētā Starptautiskā dzimtās valodas diena un jau mazliet piemirstais pirms pieciem gadiem notikušais referendums par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai Latvijā.

Tajā bija jāatbild uz jautājumu: "Vai Jūs esat par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" pieņemšanu, kas paredz krievu valodai noteikt otrās valsts valodas statusu?" Referendumā piedalījās vairāk nekā miljons Latvijas balsstiesīgo iedzīvotāju, un 74,8 procenti nobalsoja "pret", saglabājot latviešu valodai vienīgās valsts valodas statusu.


Taču pavisam nesen LNT raidījumā "900 sekundes" izskanēja ziņa, ka divas trešdaļas jeb 65 % Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka pēc valodu referenduma latviešu valodas lietošana ikdienā, piemēram, veikalos, sabiedriskajā un publiskajā vidē, nav palielinājusies. Visticamāk, to apstiprinātu ne tikai pētījumu aģentūras "TNS", bet arī citi pētījumi, ja vien tādi būtu veikti.

Protams, pieci gadi ir pietiekami ilgs laiks, lai aizmirstu arī to, ka bija jāiet uz referendumu, lai pasargātu savu dzimto valodu. Tāpēc ikdienā, piemēram, braucot ar automašīnu, kādu brīdi neklausieties Latvijas Radio 3 tautiskos šlāgerus, bet paceļojiet pa radio FM apraides skalu un sev par izbrīnu atklāsiet, cik daudz tur skan krievu valoda.

Tad, mājās pārbraukuši, paskatieties Latvijas valsts televīzijā kādu krievu auditorijai domātu diskusiju raidījumu. Tur mūsu pašu vēlētie politiķi, cerēdami tādā veidā saliedēt sabiedrību, sarunās ar krievu žurnālistiem lauzās krievu valodā tāpat kā pirms pieciem gadiem. Parasti sarunas vadītājs ir viens, bet raidījuma dalībnieki – latvieši – vairāki.

Demokrātijas apstākļos vairākums piemērojas mazākumam, bet acīmredzot ir izņēmumi. Savukārt pieredze liecina, ka izņēmumiem ir tieksme vairoties un kļūt par normu.

"Latviešu valoda ir mūsu valsts valoda – tā ir mūsu bagātība, ko esam mantojuši, tā ir mūsu identitāte, stipras nācijas pamats un galvenais vienojošais nācijas elements. Šodien tā ir atbildība kopt un saudzēt šo mantojumu, nododot to nākamajām paaudzēm," – tā, uzrunājot Starptautiskās dzimtās valodas dienas dalībniekus Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, sacījis izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Cita starpā, kāds tirgus pētījums liecina, ka 36 % aptaujāto kopumā nav svarīgi, vai iegādātie pārtikas produkti ražoti Latvijā. Negribētos, lai vairāk par trešdaļu kādas aptaujas dalībnieku to pašu sacītu par latviešu valodas lietošanu Latvijā.