No vienas puses, kā jau tas ierasts, par valsti var sacīt visu ko, jo tā nekad neapvainojas vai nejūtas pagodināta. Taču valsti veido tās pilsoņi ar dažādām interesēm, un tās, kā zināms, mēdz būt pat krasi atšķirīgas. Piemēram, vieni uzskata, ka mums jābūt atvērtiem visiem pasaules vējiem, citi – ka par katru cenu jāsaglabā latviešu valoda un latviskās vērtības. Sava taisnība ir abām pusēm.
Tā kā latvieši mēdz būt kritiski, par valsts nebūšanām varam runāt bezgalīgi un beidzot secināt, ka valdība ir vajadzīga tikai tāpēc, lai pastāvīgi sarūpētu saviem pilsoņiem nepatikšanas, un ka likumdevēji domā tikai par savām interesēm, ik pa laikam paaugstinot sev algu daudz būtiskāk, nekā pieaug pensijas, radot aizvien lielāku plaisu starp tautu un tās ievēlētajiem valdniekiem.
Taču tā ir tikai daļa patiesības, jo katrai medaļai ir divas puses. Tepat Pierīgā ir pietiekami daudz apliecinājumu tam, ka ar valsti viss ir kārtībā. Pirmām kārtām jau tāpēc, ka Pierīga ir kļuvusi par vietu, kur uz dzīvi apmetas gan tie cilvēki, kuri vairs negrib dzīvot Rīgā, gan arī ļaudis no citiem novadiem, kuri nav gribējuši doties uz ārzemēm. Tātad, pateicoties tam, ka mums ir sava valsts ar savām saimnieciskajām veiksmēm un neveiksmēm, mums vismaz ir vietas Latvijā, uz kurām cilvēki tiecas.
Pats svarīgākais, par ko iedomājamies svētkos, droši vien ir nosacījums, vai mēs paši gribam, lai mums ir sava valsts, un vai mēs gribam tajā dzīvot pēc saviem noteikumiem. Tas, ka Zemessardze piedzīvo atdzimšanu, ir tikai viens no apliecinājumiem tam, ka mēs tomēr negribam zaudēt savu Latviju, lai gan nu jau daži eksperti pareģo Trešā pasaules kara sākšanos tieši Baltijas valstīs.
Otrs valstiskais pārbaudījums, lai arī tikai nākamā gada vasaras sākumā, būs vietējo pašvaldību vēlēšanas. Tā kā politkorektums un vienaldzība pasaulē arvien vairāk aiziet otrajā plānā, var gadīties, ka šīs pašvaldību vēlēšanas jeb, kā sacīja kādas pašvaldības vadītājs, vietējās politiskās olimpiskās spēles Latvijā gluži tik mierīgas un mazapmeklētas kā iepriekšējās nebūs. Tas ir skaidrs tāpēc, ka vairākās Pierīgas pašvaldībās priekšvēlēšanu cīņas jau ir sākušās.
Tāpēc, domājot par savu valsti, padomāsim arī par to, kuri būs tie cilvēki, kas mums kā politiķi kalpos, sagaidot Latvijas simtgadi, – jo rūpīgāka būs izvēle, jo vienotāki būsim.