Lai cik vispārīgi pagājušās nedēļas nogalē būtu pasniegti notikumi, ziņai, ka "Babītē četri suņi līdz nāvei saplosa piecus gadus vecu meitenīti", kas nedēļas nogalē aplidoja ne tikai Pierīgu, bet visu valsti, līdzīga nav bijusi jau ilgus gadus, un patiesībā ar prātu ir pat grūti aptvert notikušo.
Atgādināšu, kas ziņā lasāms: piektdien divus mazus bērnus – piecus gadus vecu meitenīti un trīs gadus vecu puisīti – vecāki atstāja pie vecmāmiņas, kuras sētā dzīvo četri Bordo dogi. Savukārt vecmāmiņa bērnu pieskatīšanu uzticēja savai mātei, kura kopā ar mazmazbērniem devās tīrīt sniegu, bet bērni pikoties. Kā īsti risinājusies traģēdija Babītē, visu līdz sīkākajām detaļām, visticamāk, noskaidros policija, taču nemainīsies pats fakts, ka četri lieli suņi saplosījuši dzīvu bērnu vecvecmāmiņas acu priekšā.
Reti kuram korespondentam nav nācies rakstīt par suņu vai viņu saimnieku izdarībām. Ne tik sen, piemēram, nācās vēstīt par Langstiņu asinssuni, kurš, izlaists pastaigāties, uzbruka citiem suņiem. Pa reizei gadījies publicēt vēstis par suņiem, kas apdraudējuši skrējējus, un tie bijuši spiesti aizsargāties pat ar šaujamieroci. Taču nu esam fakta priekšā, ka suņi, kuru šķirnes kucēni internetā tiek tirgoti par 700 eiro, saplosījuši mazu bērnu. Savos komentāros daudzi šīs ziņas lasītāji raksta, ka pasaulē Bordo dogi ir iekļauti bīstamo suņu sarakstā.
Taču stāsts šoreiz ne jau par suņu dabu. Skaidrs, ka pirmais jautājums ir, kāpēc šādi suņi un tādā skaitā kādam ir vajadzīgi. Ja tam attaisnojumu, iespējams, var atrast, tad nākamais jautājums ir, vai suņu saimnieks var garantēt, ka tie nerada bīstamību apkārtējiem.
Uzreiz noraidīsim visus spriedelējumus par dzīvnieku instinktiem, paradumiem un citas atziņas, kas labāk iederētos avīzes rubrikā "Pēc kāzām visi gudri", jo ir noticis nelabojamais.
Formāli šādos gadījumos tiek ierosināta krimināllieta, un arī šī reize nebūs izņēmums. Arī suņu liktenis, visticamāk, jau ir izlemts. Varbūt kādreiz uzzināsim kaut ko vairāk par cilvēkiem, kuri savā tuvumā gribēja redzēt četrus cīņas suņus, bet nav garantijas, ka viņi kādreiz gribēs uzsmaidīt cits citam un tik ātri aizmirsīs liktenīgo piektdienas vakaru.
arhīvs
Ziņas mēdz būt ļoti dažādas. Ir gan tādas, kas stāsta par gaidāmo laiku un kartupeļu cenām tirgū, gan tādas, kas vēsta par politiskiem lēmumiem un citām peripetijām varas gaiteņos. Parasti tā ir bezkaislīga informācija, kas mēdz būt gan laba, gan slikta. Ziņas, protams, ir arī priecīgas un bēdīgas, un visādā ziņā pārsteidzošas, taču šoreiz pareizāk būtu sacīt – satriecošas.