19.10.2016 16:59

Viedoklis: Līdz Rietumu praksei vēl patālu

Autors 
Novērtēt šo ziņu
(1 balsojums)
Viedoklis: Līdz Rietumu praksei vēl patālu Valsts prezidenta kanceleja

Pagājušās nedēļas otrajā pusē uzzinājām, ka Jūrmalai būs jauns domes priekšsēdētājs. Līdzšinējais mērs Gatis Truksnis no Zaļo un zemnieku savienības pēc tam, kad KNAB viņu uz laiku bija aizturējis, neizturēja paša ierosināto uzticības balsojumu.

Domes vadītāja maiņa mūsu pašvaldībās gan nav nekas ārkārtējs. Kopš pagājušajām pašvaldību vēlēšanām tepat Pierīgā no amata tika atcelts un vēlāk iebalsots atpakaļ Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks. Pērn pirms Ziemassvētku brīvdienām "par nedemokrātisku darba stilu" no amata krēsla tika gāzta Carnikavas domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica. Tiesa, jau šā gada sākumā viņa savā amatā atgriezās. Pagājušā gada vasarā pārmaiņas satricināja arī Ķekavas novada domi, kur Valta Varika vietā pie varas tika Andis Damlics. Tāpat gandrīz nemanāmi savulaik no amata atkāpās Krimuldas novada domes priekšsēdētājs Guntars Grīnvalds, atdodot savu vietu Jurim Salmiņam.

Šoreiz gan lieta varētu izskatīties nopietnāka par politiskām spēlēm, jo ir aizdomas par koruptīviem darījumiem. Tiesa, cik daudz Jūrmalas mēru mēs zinām, kuriem nebūtu darīšanu ar likuma sargiem? Un to iemesli nav bijuši tik vienkārši kā, piemēram, divu Inčukalna domes deputātu saķeršanās līdz pat asinīm pie moteļa lielceļa malā.

Ne jau velti Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kurš pats nācis no ZZS, uzzinājis par G. Trukšņa nedienām, sacīja: "Ja ir kādas aizdomas par Truksni, attiecīgajiem dienestiem tās ir jāpierāda." Un vēl viņš teica: "Saskaņā ar Rietumu praksi, protams, ka šādā situācijā pieņemts demisionēt no amata. Mums šī prakse varbūt ne vienmēr darbojas," piebilstot, ka "tas būtu pareizs solis".

Tie, kuri seko līdzi Latvijas iekšpolitikai, redzēja, ka R. Vējoņa teiktais ticis uztverts nopietni, jo G. Truksnis vairs nav amatā. Savukārt iespējamā jaunā Jūrmalas domes priekšsēdētāja steigšus iestājās ZZS. Kā nu tur būs tālāk, rādīs laiks, bet te vietā būtu paskatīties uz mūsu ziemeļu kaimiņiem – igauņiem.

Šajās dienās Igaunija tika pie jaunas prezidentes Kersti Kaljulaidas. Protams, neizpalika arī aizejošā prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa vērtējumi. Cita starpā, no Atmodas laikiem pazīstamā Igaunijas politiķe, tagad Tartu Universitātes goda profesore Marju Lauristina, vērtējot eksprezidentu, sacījusi, ka, lai gan par T. H. Ilvesu pašu varētu sacerēt gan rokoperu, gan drāmu, līdztekus tas būtu stāsts par to, kā pēdējos desmit gados jeb divās piektdaļās laika, kopš Igaunija atkal ir neatkarīga valsts, igauņu tautas ambīcijas ir augušas vairāk par vidējo līmeni Eiropā, un tur sava loma bijusi prezidentam Ilvesam.

Patiesi, būtu grūti iedomāties, ka Igaunijas prezidents, vien noplātot rokas, atzītu, ka līdz Rietumu praksei viņa valstī vēl patālu, īpaši tad, ja runa ir par paša partijas vai tai pietuvinātiem cilvēkiem.