Bet neskaidro jautājumu loku vēl vairāk paplašina, liekot domāt, ka kārtējo reizi primāra ir Briseles prasību izglītības jomā izpilde un ES struktūrfondu naudas apgūšana, nevis bērnu, viņu vecāku un Latvijas iedzīvotāju intereses un vajadzības.
Pasākums kā nekā ir daļa no 14 miljonus vērtā ES fondu projekta "Kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura aprobācija un ieviešana", kura īstenošana aizkavējusies teju jau gadu, un šobrīd projekts atrodas atkārtotā izvērtēšanā Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā.
Jāatceras, ka iepriekšējā plānošanas periodā 2009.-2010. gadā jau tika izveidota un strādāja 21 darba grupa, lai veiktu mācību priekšmetu standartu un programmu paraugu pilnveidi atbilstoši sešu līdz vienpadsmit gadus vecu skolēnu vecumposmam, tika izstrādāti metodiskie materiāli un mācību līdzekļi, aprobēta programma. Izskatās, ka, parādoties naudai, šis darbs lielā mērā tiks veikts pa jaunam.
Ministrijas pamatojumā nav atsauces uz vecāku viedokli un nav norādes, ka būtu veikts kāds pētījums vecāku izpratnes un viedokļa noskaidrošanai. Attiecībā uz sabiedrības līdzdalību vien norādīts, ka plašsaziņas līdzekļos notiekot diskusijas, kurās ieinteresētās puses pauž t.sk. diametrāli pretējus viedokļus, bet būtiski un vienlaikus konstruktīvi priekšlikumi konceptuālām izmaiņām neesot izteikti.
Latvijā ir ieviesta obligātā bērnu sagatavošana skolai no piecu gadu vecuma, kas norisinās pirmsskolas izglītības iestādēs bērna vecumam atbilstošā vidē un apstākļos, nodrošinot iespējami harmonisku un vispusīgu bērna attīstību. Šī prakse acīmredzami sevi attaisnojusi un ir pozitīvi novērtēta kā no vecāku, tā pedagogu puses. Bērni tiek iemācīti lasīt un rakstīt, labā kvalitātē īstenota muzikālā apmācība, dejošana, vingrošana, radošās nodarbības un svētku tradīcijas. Pietiekams laiks tiek atvēlēts atpūtai, miegam, kustībām svaigā un rotaļām.
Tik daudz dziesmu, dzejoļu un deju kā bērnudārzā, daudzi bērni savā dzīves laikā vēlāk vairs neiemācās vispār, ja vien ģimene neizvēlas šīs prasmes īpaši veicināt ar interešu vai profesionālās izglītības palīdzību. Vispārējā izglītība bērnu muzikalitāti un dejotprasmi attīsta nepietiekami. Praktiskās muzicēšanas ietekme uz cilvēka intelektuālo, emocionālo un radošo attīstību formālās izglītības procesā ir nenovērtēta. Harmoniska jaunā cilvēka attīstība nav izglītības prioritāte. Jaunais cilvēks tiek vērtēts galvenokārt kā globālā darba tirgus daļa.
Skolas gaitu uzsākšana ir saistīta ar virkni problēmu, kas skar vecāku darba un ģimenes dzīves saskaņošanu, bet kuras ministrijas argumentācijā netiek pieminēta vispār, tai skaitā bērnu pieskatīšana, kas pirmskolas iestādēs tiek nodrošināta no 7.00 rītā līdz 19.00 vakarā, regulāra ēdināšana, diendusa.
Turklāt jaunie grozījumi liedz lielai daļai bērnu piedzīvot nozīmīgu notikumu viņu dzīvē – 1. septembris 1. klasē īstā skolā daudziem bērniem kļūst par neiespējamu piedzīvojumu, jo likums paredz, ka mācības 1. klasē var tikt turpinātas tajā pašā bērnudārzā, kurā apgūta obligātā apmācība skolai, bet no bērnudārza viņi dosies uz 2. klasi dažādās skolās, kurās viņiem kā 2. klases skolēniem nekāda īpašā uzmanība pievērsta netiks. Kad šādā situācijā tiks svinēts bērnudārza izlaidums?
Valsts izglītības un satura centra vadītājs G. Catlaks norādījis, ka 2018. gadā, uzsākot mācības no sešu gadu vecuma, "būs nepieciešams vairāk laika, lai mācītos individualizēti un padziļināti". Tikai jautājums, kā iespējams mācīties individualizēti un padziļināti, ja sākumskolas klasēs bērnu skaits klasē pārsniedz 30. Cik individualizēts var būt darbs ar 30 sešgadīgiem skolēniem klasē?
Par mācību saturu ministrijas skaidrojumi kļūst pavisam aloģiski. Vienā rindkopā tiek apgalvots, ka sešus gadus vecajiem bērniem nebūs jāapgūst tas, ko pašlaik mācās septiņus gadus vecie bērni, kamēr jau nākamajā secināts, ka notiek resursu daļēji neefektīva izlietošana, jo piecus un sešus gadus veci bērni pirmskolā, kā arī vēl vienu gadu 1. klasē apgūst līdzīgu mācību saturu.
Varbūt nededzināt veco māju, kamēr jaunā vēl nav pat uzprojektēta?