Bet pa starpām Jāņu dienā radio atnesa divas saistošas vēstis – ka Latvijā svētku dienās nelīs un ka briti jau ilgi gaidītajā referendumā nobalsojuši par izstāšanos no Eiropas Savienības.
Jāņu ugunskuri vēl nebija īsti nodzisuši, kad jau bija zināms, ka no 65,1 miljona Apvienotās Karalistes iedzīvotāju pret turpmāku dalību Eiropas Savienībā iestājušies 17,4 miljoni, ar ko pieticis, lai durvis uz savienību vismaz formāli sāktu vērties ciet.Lielbritānijā nav tādas Satversmes kā pie mums, Latvijā, taču zināms, ka pat par maznozīmīgākiem jautājumiem valdība var lemt tikai tad, ja balsošanā ir piedalījies kvalificētais vairākums – 60% balsstiesīgo iedzīvotāju – un par attiecīgo jautājumu ir izteikušies 75% aptaujas dalībnieku. Tādā ziņā viss kārtībā, pat tad, ja uzvarētājiem patīk lozungi"Austrumeiropiešu cūkas, vācieties mājās!".
Tiesa, tas pats radio steidza pavēstīt, ka Brexit kampaņas krusttēvi paši nemaz vairs tādā sajūsmā par sasniegto neesot. Piemēram, iespējamais nākamais premjerministra kandidāts no jebkādiem komentāriem atteicies, vien norādot, ka viņam tagad "jāiet spēlēt kriketu". Cik var saprast, veidojas tāda kā no Rūdolfa Blaumaņa lugas "Skroderdienas Silmačos" mums pazīstama aina, kad Ieviņa, Rūdis un Kārlēns attopas Jāņu rītā.Par to, kā turpināsies Apvienotās Karalistes iedzīvotāju un pārējo Eiropas Savienības valstu attiecības, pirmām kārtām lems Briseles un Londonas politiķi paši, tāpēc šobrīd spriest par to, kā visa šī politisko spēļu ziepju opera beigsies, ir pāragri.
Taču pat tad, ja no citu kļūdām neviens nemācās, šo to iegaumēt būtu vērts.Pirmā atziņa, kas nāk prātā saistībā ar Brexit referendumu, ir tāda, ka tad, ja tu pats par politiku neinteresēsies, politika painteresēsies par tevi. Reiz jau mēs Latvijā piedzīvojām visai apkaunojošu referendumu par valsts valodas jautājumiem, taču nu jau mazāk par gadu palicis līdz pašvaldību vēlēšanām. Pagājušās iezīmējās ar rekordzemu apmeklējumu. Optimisti šo situāciju komentēja, ka cilvēki uzticas jau pārbaudītām vērtībām, pesimisti – ka cilvēki neiet uz vēlēšanām, jo netic, ka tās var atnest jebkādas pārmaiņas.
Patiesība nav nedz vieniem, nedz otriem. Ideālas varas nav, un nekas nemainās tikai tad, ja neviens neko negrib mainīt. Daļa britu cerēja, ka Eiropas Savienība, tāpat kā latviešiem Jāņi, ir kaut kas neapšaubāms un nemainīgs, daļa domāja citādi, un viņiem izrādījās taisnība. Savukārt paģiras ir pazīstamas visām tautām.