Lai svētki būtu izdevušies ir svarīgi veikt mājasdarbus savlaicīgi. Pretējā gadījumā viss būs kā katru gadu – kāds nodziedās vienu, divas dziesmu, bet tā kā pārējie nevarēs turēt meldiņu līdz, tad dziesma drīz noplaks. Iemācīties līgo dziesmas nav grūti, taču tam ir vajadzīga apņemšanās un aktīva rīcība. Ja skolas laikā mēs varējām iemācīties dzejoļus vairāku pantu garumā, tad varam to izdarīt arī tagad, turklāt jāņem vērā, ka jāņu dziesmās lielu daļu no pantiņa aizņem piedziedājums – līgo, līgo.
No seniem laikiem ir pierakstītas ļoti daudz dziesmas, taču ir dažas, ko var uzskatīt par obligāto minimumu. Ja iemācīsieties pat tikai trīs dziesmas - a) Es sakūru uguntiņu b) Dimdaru, damdaru ozoliņi, c) Neguļu, neguļu Jānīša naktī, tad varēsiet nosvinēt svētkus labāk kā citus gadus, bet Jāņu dziesmu potenciāls, protams, ir krietni lielāks, tādēļ vērts pacensties, lai svētki kļūtu neaizmirstami.
Kad līgo vakars nosvinēts godam, varam lūkoties tālāk pēc citiem godiem. Dažādas jubilejas, Mārtiņdiena, Lieldienas, Ziemassvētki, Jaunais gads, vārdas dienas – visu šo svētku svinēšana padara dzīvi krāsaināku un ikdienu krāsņāku. Sevišķi svarīga svētku svinēšana ir bērniem un veciem cilvēkiem. Pirmajiem vajadzīgas dāvanas, otrajiem, lielākoties, pietiek, ja tiek nosūtīti apsveikumi dzimšanas dienā, vārda dienā vai citos svētkos. Ja izdodas visiem satikties, tad nekādi apsveikumi vairs nav vajadzīgi, jo ir jau labi, esot vienkārši kopā. Protams, Ziemassvētkos pie dāvanas nevar tikt, ja netiek skaitīti Ziemassvētku pantiņi, tādēļ vismaz daži ir jāiemācās katram. Ir cilvēki, kas katru gadu skaita vienu un to pašu četrrindi, bet citi saņemas izdarīt, ko vairāk un rāda priekšzīmi, deklamējot dzejoļus piecu vai pat desmit pantiņu garumā. Tā nav izrādīšanās, bet spēja apliecināt garaspēku, paceļot standartu mājinieku vidū un parādot, ka latvieši var, ko vairāk kā formāli atrakstīties.
Svētku svinēšana tradicionālā skatījumā un mūsdienās
Katri svētki senos laikos bija kā atskaites punkts paveiktajiem darbiem, brīdis, lai apstātos un izvērtētu izdarīto un nosvinētu smagā darba augļus. Gan lauku apkopšanai, gan stādīšanai, gan ražas novākšanai bija savs cikls. Ja tas tika nokavēts, tad labus rezultātus tālāk nebija iespējams gaidīt un pat pati fiziskā eksistence varēja būt apdraudēta. Svētkos tika rīkoti dažādi rituāli, lai pateiktos dabas spēkiem un dieviem par izrādīto labvēlību vai gluži pretēji, lai izlūgtos pretimnākšanu tuvākā nākotnē. Mūsdienās, kad paļaujamies uz tehnoloģiju spēju atrisināt visas problēmas, liela daļa ir atmetusi mītisko domāšanu, uzskatot to par tikai māņticību. Kļūstot vecāki saprotam, ka ne viss pasaulē ir tāds kā izskatās no pirmā acu uzmetiena, atgriežas pie senču tradīcijām. Tas nostiprina cilvēka pašapziņu un palielina psiholoģisko noturību pret dažādiem dzīves šķēršliem un negācijām. Papildus tam tiek radīts vēl viens psiholoģiskās aizsardzības līmenis, kur tradicionāli ietilpst ģimene, dzimta un, ja ir atbilstoši izvērsta audzināšana arī valsts patriotiskā apziņa. Ja vēlaties uzzināt vairāk par svētkiem un to svinēšanu, ielūkojieties šeit. Atcerieties, ka nekad nav par vēlu sākt, ko jaunu, pat ja Jums jau sen ir 50, 60 vai pat 70 gadi.
18.05.2015 11:03
Atklāj svētkus no jauna
Autors ReklāmaLatvijā mums ir daudz un dažādi svētki, taču tie visi paliek tikai par pasēdēšanu vai dzeršanu, ja netiek ieturēti atbilstoši tradīcijām. Pavisam drīz būs klāt vasaras un gada jautrāki svētki – Līgo, kuros skanēs jāņu dziesmas, tiks dzerts alus un ēsts siers.