Visas apzvanītās institūcijas, ieskaitot ministrijas, kā jau mūsu kārtīgajā birokrātiskajā aparātā pieņemts, konsekventi sūtīja mūs tālāk pie citām organizācijām vai iestādēm, sakot, ka par to atbild “tie”, vai “tie, otrie”.
Vēl lielāks izbrīns bija, kad mums pavēstīja, ka arī to, cik patlaban Latvijā ir pareizs laiks, neviens nenosaka. Kā noskaidrojām, iemesls vienkāršs – valstij neesot naudas šādas opcijas veikšanai, kaut gan tā bija pieejama aptuveni desmit gadus (šī problēma iztirzāta rakstā "Cik pulkstenis?"). Tajā pašā laikā neviens to arī neesot pienācīgi izmantojis, ja nu vienīgi paši darboņi, lai noregulētu savus laikrāžus.
Nedomāju, ka būtu kādu jānopeļ par neizdarību un kūtrumu sabiedrības informēšanā (pirmssvētku laikā vispār vajadzētu atbrīvoties no negāciju gūzmas). Taču praksē kārtējo reizi pierādās, ka ir lietas, par kurām it kā visi zina, bet tajā pašā laikā nezina gandrīz neviens. Un bieži vien tās tiek likvidētas, lielākai sabiedrības daļai nemaz nenojaušot par to eksistenci un tādējādi nedodot iespēju atbalstīt šādu lēmumu vai paust pretēju nostāju. Tā Latvijā diemžēl ir visai bieži novērojama paraža, ka publiskā vidē sabiedrība netiek uzrunāta par valstiskas nozīmes lēmumu pieņemšanu.
Šis process ir līdzīgs, kad notiek mums jau tā pierastās valsts iestāžu apvienošanas, funkciju optimizācijas, darbinieku atlaišanas un viņu darba pienākumu uzkraušana un funkciju nodošana paturētajiem cilvēkiem, kuriem līdz ar to atsevišķi pienākumi varbūt būs jāizpilda pirmo reizi mūžā. Kā sacīja viens no intervētajiem ierēdņiem: “Nu, paskatieties, kas notiek, kad teļus sakrusto ar kazām – tas ir tas pats.” Citi amati un profesijas tiek sapludinātas ar citām, it kā radniecīgām, bet tajā pašā laikā ar pilnīgi citām funkcijām, darbības mērķiem. Kas labs no tā gaidāms?
Šo gribas atgādināt un jautāt, ņemot vērā, ka valdība nākamgad ieplānojusi vēl vienu apjomīgu budžeta konsolidāciju, kuras dēļ atkal, visticamāk, paredzami jauni apgriešanas un sapludināšanas akti, kā arī likvidācijas procesi. Tas nenozīmē, ka šāda līdzekļu taupīšanas metode ir nepareiza, gluži otrādi – tā daudzumā gadījumu pat ir ieteicama, taču jārīkojas gudri. Jo cietēji nav tikai tie, kas atrodas šajā hierarhijā, bet arī ikdienas cilvēks – valsts šūniņa.
19.12.2011 10:54
Dzīvojot ne-laikā
Autors Rolands Bartaševics, apriņķis.lvRedakcijā bija visai liels pārsteigums, kad ar kolēģi portāla vajadzībām mēģinājām noskaidrot samērā elementāru lietu, proti, kas Latvijā atbild par to, ka, piemēram, šodien ir pirmdiena, 19.decembris, un ka pulkstenis ir tik un tik. Un, ka vārdadienas šodien svin Lelde un Sarmis.