Šis gadījums zviedru presē reducēts līdz vienkāršam pusaudžu konfliktam, ignorējot notikuma dziļāko kontekstu un pat nemēģinot analizēt cēloņus un saistību ar imigrācijas politiku.
Nepublicē nogalinātā vecāku viedokli un sūrojas par slepkavas psiholoģisko diskomfortu skolā
Viens no zviedru lielākajiem laikrakstiem, kreisi orientētais "Aftonbladet" publicējis žēlabainu rakstu, kurā plaši citēts slepkavas Ahmeda tēvs un dažādi "anonīmi avoti" publicējis žēlabainu rakstu, kurā plaši citēts slepkavas Ahmeda tēvs un dažādi "anonīmi avoti", apgalvojot, ka nogalinātā puiša vecāki komentārus medijiem sniegt nevēlējušies, un pārvirzot uzmanību uz it kā skolas neizdarību, nereaģējot uz slepkavas slikto pašsajūtu skolā. Ahmeda tēvs apgalvo, ka Armīns viņa dēlu skolā apcēlis, un skola uz sūdzībām par to nav reaģējusi. Anonīms abu zēnu – upura un slepkavas – paziņa sūrojas: "Tas ir tik traģiski. Es domāju, ka viņš pats pat neapzinās, ko ir izdarījis. Viņš ir tik mazs."
Tai pašā laikā nogalinātā Armīna vecāku viedokli, izrādās, nav bijis grūti iegūt Lietuvas medijiem. Starp citu, portāla "lrytas.lt" televīzijā Armīna tēvs apgalvo, ka policija ieteikusi atturēties no komentāriem medijos, kam par iemeslu tēvs min to, ka policija nevēlas, lai par bēgļiem izplatītos negatīva informācija. Sērojošie vecāki Židrūns un Jolita Pilecki savu dēlu atceras kā čaklu, jautru un draudzīgu puisi, kuram bijis daudz draugu starp zviedru vienaudžiem, tostarp arī pilsētiņas iedzīvotājiem, kuriem dēls bieži izpalīdzējis, nopļaujot zāli un veicot dažādus citus darbiņus. Pēc pārcelšanās uz Zviedriju pirms diviem gadiem dēls pusgada laikā apguvis zviedru valodu.
Nogalinātais aizstāvējis meiteni; slepkava dūris tieši sirdī
Atbilstoši Armīna tēva stāstītajam, konflikts starp abiem pusaudžiem tiešām aizsācies jau iepriekšējā semestra beigās, kad Armīns aizstāvējis savu klasesbiedreni, kuru Ahmeds aizskāris, un izdarītā slepkavība bija iepriekš plānota atriebība, ko sīriešu pusaudzis draudējis īstenot jau uzreiz pēc minētā konflikta. Arī skola šai situācijā bijusi Armīna pusē, ņemot vērā to, ka viņš aizstāvējis meiteni.
11. janvāris bija pirmā skolas diena jaunajā semestrī, kad sīrietis piezadzies Armīnam, kurš tobrīd austiņās klausījies mūziku, no mugurpuses un ar spēku ietriecis nazi sirdī... Sekojoši vēl vairāki dūrieni, bet nāvējošs bijis tieši pirmais. Meitene, kas bijusi šī uzbrukuma lieciniece, mēģinājusi Armīnam palīdzēt, par ko arī saņēmusi draudus "uzmanīties" no slepkavas, kurš ar savu nazi turpinājis stāvēt līdzās arī pēc Armīna pakrišanas uz grīdas.
Jāpiebilst, ka Armīna vecāku versijai par labu runā arī sociālajos tīklos atrodamie Armīna klasesbiedru komentāri.
Pilsētiņas mieru izjaukuši nesen izvietotie bēgļi
Televīzijai sniegtajā telefonintervijā Židrūns, kurš Zviedrijā strādā jau sešus gadus un kura ģimene uz Zviedriju pārcēlusies pirms diviem gadiem, negatīvi vērtē situāciju ar musulmaņu imigrāciju, stāstot, ka nelielajā pilsētiņā ar 3000 iedzīvotājiem izvietoti vairāki simti bēgļu, un kopš tā laika arī sākušās problēmas un beigusies mierīgā dzīve, neskatoties uz to, ka policija bēgļu mītni (citējot Židrūnu – "taboru") apmeklē katru vakaru.
Atvadīties no Armīna bija ieradies liels skaits vietējo iedzīvotāju.
Vai pie mediju tendenciozitātes imigrantu noziedzības sakarā jāsāk pierast?
Jāpiebilst, ka šis nav vienīgais pēdējā laika gadījums, kas Zviedrijas plašsaziņas līdzekļu rīcība izraisa neizpratni. Lai gan līdz šim nacionālkonservatīvi noskaņoto zviedru pārmetumi kreisajai presei par neobjektivitāti, noklusēšanu un pat cenzūru tika izsmieti, īsi pēc skandāla par Jaungada nakts notikumiem Ķelnē un sašutuma par plašsaziņas līdzekļu sākotnējo klusēšanu, nāca klajā informācija par līdzīgu masveida noziegumu ignorēšanu no zviedru mediju puses.
Vēl vairāk – šī notikuma aktualizēšana pat tika uzdota kā pret imigrāciju noskaņotās partijas "Zviedrijas demokrāti" safabricējums. Pavisam nesen publiskota arī informācija par Zviedrijas policijas iekšējo vēstuli, kas instruē, ka, informējot sabiedrību par likumpārkāpumiem, nedrīkst tik norādīta noziedznieka izcelsme. Kontekstā ar Vācijas pilsētu Jaungada nakts notikumu slēpšanu un Anglijas pilsētiņas Roteremas musulmaņu bandas veikto masveida izvarošanu gadiem ilgo slēpšanu, raisās nopietnas bažas par jaunu "modes tendenci" - pārprastas tolerances vārdā ieviestu cenzūru un pašcenzūru, kas novedusi pie plašsaziņas līdzekļu kā sabiedrības informētāju un (nepieciešamības gadījumā) trauksmes cēlāju lomas mazināšanās.
Rodas jautājumi – vai, piemēram, Ķelnes notikumi vispār tiktu atspoguļoti presē, ja vien nebūtu satraukuma viļņa sociālajos tīklos, kas vairs nebija noslēpjams? Cik un kādi imigrantu noziegumi vēl tikuši un tiek slēpti no sabiedrības? Un vai lielo plašsaziņas līdzekļu redaktori un žurnālisti aiz cēlā mērķa – nešķelt sabiedrību un neveicināt radikalizāciju – nav pazaudējuši atbildības sajūtu par iespējamām traģiskām sekām, kas var iestāties informācijas trūkuma dēļ, piemēram, jaunām sievietēm ļaujoties tik plaši popularizētās "tolerances" vilinājumam un neapjaušot briesmas?