23.11.2015 12:22

Komentārs: Cīņa par tikumību. Kādu?

Autors  Marta Ūdre
Novērtēt šo ziņu
(1 balsojums)
Komentārs: Cīņa par tikumību. Kādu? arhīvs

Reti kurš likumdošanas akts izsaucis tik lielas publiskās diskusijas, kā šā gada jūnijā pieņemtie grozījumi Izglītības likumā jeb tā sauktie "tikumības grozījumi." Bieži vien diskusijai ir maz sakara ar grozījumu reālo saturu un tā mērķiem. Ko nosaka grozījumi?

Grozījumi Izglītības likumā paredz, ka "Izglītības sistēma nodrošina izglītojamā tikumisko audzināšanu, kas atbilst Latvijas Republikas Satversmē ietvertajām un aizsargātajām vērtībām, īpaši tādām kā laulība un ģimene. Izglītības iestāde, izņemot augstskolas, aizsargā izglītojamo no tādas informācijas un metodēm izglītības un audzināšanas procesā, kas neatbilst šā likuma mērķī ietvertajai izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai."


Šķiet, kas tur varētu būt iebilstams? Latvijas Satversme, īpaši pēc tā ievada (preambulas) pieņemšanas, min vērtības, kas Latvijas valstij ir svarīgas un uzskatāmas par tās garīgajiem pamatiem, piemēram, latviešu valoda kā valsts valoda, ģimene un laulība, Latvijas brīvības cīnītāju piemiņa un citi vēsturiski notikumi, demokrātija, cilvēktiesības un citas. Būtu tikai normāli, ka arī izglītības saturs respektētu šīs vērtības un nenonāktu tām pretrunā.

Diez vai, piemēram, 40. vidusskolas skolotāja Rafaļska publiskie paziņojumi par nelojalitāti Latvijai un dziļo režīma nicinājumu atbilst Latvijas pamatvērtībām. Diez vai tam atbilst zākāšanās par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, un, jā, diez vai arī homoseksuālisma propaganda ir tas, kas Latvijas iedzīvotāju vairākumam saistītos ar ģimenes cildinājumu.

Kāpēc tik liela zākāšanās, naids un ņirgāšanās par šiem grozījumiem un tikumības jēdzienu? Kāpēc tādi pārspīlējumi, interpretējot likuma izmaiņu mērķi? Iespējams, cēlonis meklējams bailēs, ka tikumības normas izglītības sistēmā tiks ieviestas pārspīlētā veidā.

Bet varbūt tajā, ka atsevišķām sabiedriskām grupām apzināti vai neapzināti riebjas viss, kas saistīts ar vērtībās balstītu domāšanu. Precīzāk sakot, tajās vērtībās, kuras daži labprāt izdzēstu no tautas sirdsapziņas – stipras ģimene, tauta, Dievs, pienākums un līdzīgās.

Lielāka skaidrība par likumā ierakstīto vārdu reālo iespaidu uz izglītības sistēmu būs tad, kad Ministru kabinets atbilstoši likumā deleģētajam uzdevumam izstrādās audzināšanas, tai skaitā valstiskās un tikumiskās audzināšanas vadlīnijas. Darbs pie tām ir sācies pilnā sparā un arī ideju sadursmes neizpaliek.

Iepriekš:

Skolām būs jānodrošina tikumiskā audzināšana

Ingūna Rībena: Tikumības rēgs pār Latviju

Ivars Brīvers: Kāpēc tik ļoti bail no tikumības aizsardzības?

Vispirms izglītības standarti, tad jaunrade