Pagājušajā nedēļā pat Ministru prezidente Laimdota Straujuma kopā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas valdes priekšsēdētāju Andri Lukstiņu, tiekoties ar reģionālās preses žurnālistiem, nekautrējās uzvilkt atstarojošo vesti un aicināja visus būt redzamiem, lai "tumšā" statistika ietu mazumā.
Jau pērn Ceļu satiksmes noteikumos tika ieviesta prasība gājējiem un velosipēda vadītājiem diennakts tumšajā laikā ārpus apdzīvotām vietām, kā arī apdzīvoto vietu posmos nepietiekamas redzamības apstākļos lietot atstarojošu vesti vai apģērbu, kurā iestrādāts gaismu atstarojošs materiāls. Cik esmu ievērojis, viens otrs velobraucējs, retāk gājēji, laukos tās lieto arī šogad. Biežāk cilvēki pat pilsētā pie somas vai apģērba mēdz piestiprināt atstarotājus.
Šogad prakse mudināt gājējus domāt par drošību uz ceļa turpināsies, un kampaņas "Esi gaismas vest-nesis!" ietvaros tiks izdalīti 20 tūkstoši vestu ar atstarojošajiem elementiem. Līdzīgi kā pie labas viesnīcas durvīm nepieciešamības gadījumā var paņemt lietussargu, atstarojošās vestes varēs saņemt arī vairāku pasažieru pārvadātāju kompāniju autobusos, ja pasažierim ceļš būs jāturpina pa neapgaismotu ceļa malu.
Bet vai par savu drošību tikpat daudz cik kampaņas rīkotāji domā arī paši gājēji? Tepat Pierīgā jau gadiem aptaujājot cilvēkus, aina veidojas apmēram šāda: lielākā daļa ir par atstarojošo elementu, arī vestes lietošanu sevis pasargāšanai uz tumša ceļa, un vien retais to noliedz, sakot, ka no mājas iziet tikai pa dienu, bet vakara stundās staigā pa apgaismotām ietvēm.
Vēl daļa no tiem, kuri apgalvo, ka atstarotāji nav vajadzīgi, to pamato, ka ikdienā pārvietojas ar auto. Tiesa, tos, kuri staigā bez atstarotājiem pa tumšām ceļmalām, turklāt melnās drānās, viņi bieži sauc par pašnāvniekiem. Gandrīz katrs aptaujātais zina kādu gadījumu, kad pavisam slikti beigusies gājēja vai velobraucēja sastapšanās ar auto, īpaši tad, ja gājējs bijis kunga prātā. Un vēl viena daļa teic, ka, jā, atstarotājs ir nepieciešams, bet pašiem gan tādu neesot, varbūt kādreiz iegādāšoties.
Taču gan atstarotāju lietotājiem, gan noliedzējiem ir arī kas kopīgs. Neviens pat domās nepieļauj iespēju, ka ar viņu uz ielas vai ceļa varētu gadīties kaut kas slikts. Šāda pārliecība ir nelokāma. Taču, kā vēsta statistika, šā gada pirmajos deviņos mēnešos bojā gājuši jau 32 gājēji, no tiem septiņi oktobra pirmajā pusē. Tas gan esot par ceturto daļu mazāk nekā 2014. gadā, bet īsti tumšie mēneši – novembris un decembris – jau vēl tikai priekšā.
www.delfi.lv
Esam atvadījušies no vasaras laika, pagriežot pulksteņa rādītājus vienu stundu atpakaļ. Jau ierasts, ka gada tumšākajos mēnešos palielinās to ceļa negadījumu skaits, kuros cieš gājēji un velosipēdisti. Tā gadās ne tikai dziļos laukos, bet pilsētās, piepilsētās un visur citur, kur biežāk krustojas automašīnu un kājāmgājēju ceļi.