Lieguma jēga ir nosargāt Gaujas savvaļas lašu populāciju.
Tiesa, daba šogad ieviesusi korekcijas arī zivju dzīvē. Tā kā šis rudens bijis sausāks nekā parasti, upē ūdens līmenis ir stipri nokrities, un oktobra pirmajā pusē Gaujā no jūras tā īsti vēl nenāca nedz laši, nedz nēģi. Līdz ar to arī maluzvejniekiem uz upes īsti vēl nav ko iesākt. Kā stāsta inspektori, interesi par lašveidīgajām zivīm izrāda vienīgi zemūdens mednieki, kuri skaidrajā upes ūdenī zivis ķer, izmantojot harpūnšautenes, kas Gaujā, protams, nav atļauts.
Situācija mainītos, ja sāktos lieti un jūrā būtu vētras. Tad upē sarastos lašveidīgās zivis un arī vides inspektoriem būtu vairāk darba, piemēram, izceļot no Gaujas tur nelegāli izliktos tīklus.
Taču, ja šobrīd Gaujā nav lašu un taimiņu, tas nenozīmē, ka vairs nekad nebūs cilvēku, kuri tos pa nakts tumsu mēģinās noķert arī nārsta laikā. Gaujas zivju resursu sargi stāsta, ka maluzvejnieku armija noteikti nav mērāma simtos cilvēku.
Tieši otrādi. Inspektori uzsver, ka maluzvejnieku skaits, salīdzinot ar "mežonīgajiem deviņdesmitajiem", ik gadu samazinās, bet dabas aizsardzības inspektoru lokā nonāk vienas un tās pašas personas. Pamatā ar maluzvejniecību nodarbojas cilvēki pusmūžā un mazliet vecāki, kas jau no mazām dienām kopā ar tēviem iesākuši pa nakti likt tīklus upēs un ezeros.
Tāpat inspektori stāsta, ka ir cilvēki, kurus pārņem nemiers, līdz ko upē parādās laši. Aizliegtā zivju ķeršana parasti nesaistās ar pārtikas ieguvi, drīzāk jau ar adrenalīna trūkumu asinīs. Reiz Gaujas lejtecē lašu laikā nācies sastapties ar vīru, kurš dienā upē ielicis astoņus tīklus, bet, kad tie visi viņam atņemti, devies uz tuvējo zvejnieku kolhozu, lai no zvejniekiem mēģinātu samangot vēl vienu.
Pagātnē noteikti palicis laiks, kad vienā naktī Gaujā tika aizturētas vairākas laivas, kurās cilvēki, it īpaši Vangažu un Inčukalna pusē, nodarbojās ar nelegālu elektrozveju.
Visdažādākās aptaujas liecina, ka grūti atrast cilvēku, kurš nedomātu zaļi, būtu nedraudzīgs dabai, nemaz nerunājot par tīšu kaitējuma nodarīšanu, un, visticamāk, neviens no mums uz upi pēc laša nedosies to nārsta laikā, labi zinot, ka viena zivs var izmaksāt 715 eiro, kam jāpierēķina arī sods par makšķerēšanas noteikumu pārkāpšanu. Lielākā daļa no mums pēc zivīm iet tikai uz veikalu.
Savukārt tiem šķietami neredzamajiem vīriem, kuri pa nakts melnumu, tērpušies tumšās drānās, tomēr uz Gauju ies, vajadzētu padomāt, ka viens nārsta laikā noķerts lasis nozīmē par 50 lašiem mazāk jau pārskatāmā nākotnē.
Iepriekš:
Ja nesargāsim, lašu kļūs vēl mazāk