Taču par to, ko ar viņiem darīt, vienprātības nav. Saujiņa īpatņu, kurus ap Jāņiem redzējām Rīgas centrā piedalāmies praida pasākumos, pagājušās nedēļas nogalē Esplanādē, pie Raiņa pieminekļa, atbalstīja arī bēgļu uzņemšanu.
Savukārt otra daļa, kas demonstrācijas nerīko, vismaz interneta komentāros saka tā: "Un tad viņi būs klāt! Jaunie vīrieši no Āfrikas atnesīs līdzi slimības – AIDS un Ebolas vīrusu –, negribēs strādāt, spļaus uz ielas un apēdīs mūsu nodokļu naudu. Skaidrs, ka starp patvēruma meklētājiem būs arī islāma teroristi. Tāpēc Latviju, ja vien neteiksim skaidru "nē!", sagaida grūtas dienas."
Un ir vēl viens viedoklis: "Tā nav mūsu darīšana. Lai bagātās Rietumeiropas valstis un ASV, kas sajaukušas ierasto kārtību Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā, pie sevis arī uzņem tos bēgļus," teic kāds ietekmīgs politiķis, kura uzvārds bieži manāms tiesu hronikās.
Bet tikmēr Pierīgā – Muceniekos – Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā "Mucenieki" jau gadiem mitinās patvēruma meklētāji no Sīrijas, Irākas, Ukrainas un citām vietām.
Vietējie iedzīvotāji, kuri, atšķirībā no daudziem pierīdziniekiem, viņus ikdienā redzējuši gan uz ielas, gan veikalā, gan autobusā, gan uz vietējā futbola laukuma kopā spēlējuši bumbu, nemuld nedz par "islāma teroristiem", nedz "Ebolas vīrusu". Drīzāk viņu stāstos saklausāma vīpsnāšana par to, ka jau tā nelaimīgajiem patvēruma meklētājiem mēnešiem ilgi jānīkst bezdarbībā, gaidot tiesas spriedumu par sociālā statusa piešķiršanu, un ka nospiedošais vairākums bēgļu par to vien sapņo, kā ātrāk tikt prom no Latvijas.
Latvijas Valsts eksprezidents Andris Bērziņš ne reizi vien sacījis, ka var paiet tikai daži gadi, un pasaule būs pavisam citāda. Tuvējā Pierīga jau ir visai strauji mainījusies, uzņemot tos Rīgas centra un Latgales iedzīvotājus, kuri nav devušies tālāk pasaulē. Pat pārsimt bēgļu šajā ainā neko nemainītu.
Cita starpā, nebūtu jau nemaz tik slikti, ja tie, kuri tagad, uzturoties "Mucenieku" centrā, sapņo par Zviedriju, Nīderlandi vai Vāciju, tik stipri nevēlētos tikt projām no šejienes. Tas būtu tāds, sacīsim, pašcieņas jautājums.
Bet var jau arī kā "Mērnieku laikos" Ķencis teikt, sak, kārtīgam cilvēkam pa gabalu jābēg un jāvairās no zebiekstiem, trakiem suņiem un ķēmiem.
Einārs Binders
Par bēgļiem tagad runā visi. Lai gan esam daudz cietuši zem dažādām okupācijas varām un skaitļi liecina, ka brīvā darbaspēka plūsma aiznesusi pasaulē tik daudz cilvēku, ka Lielbritānijā un Īrijā dzimst katrs ceturtais bērns, kas būtu varējis nākt pasaulē Latvijā, tomēr bez liekām ierunām bez tiem sākumā noteiktajiem 250 mums solidaritātes vārdā būs jāuzņem vēl 526 patvēruma meklētāji, kas no Sīrijas un Ziemeļāfrikas jau nonākuši Dienvideiropā.