Kamēr dzelzceļa projekts vēl, tā teikt, neklauvēja pie durvīm, pagājušā gada nogalē tam atbalstu pauda 92% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. Turklāt – jo tālāk no jaunā dzelzceļa trases dzīvoja aptaujātie, jo pārliecinošāks bija atbalsts. Pirms mēneša atbalsts "Rail Baltica" projektam bija sarucis līdz 85%, un gandrīz trešā daļa aptaujāto jau sacīja, ka projekts ir dārgs, tam nav perspektīvas un tas negatīvi ietekmēs gan vidi, gan satiksmi.
Lielākā daļa gan jauno dzelzceļu saista ar attīstītu infrastruktūru, lielāku tūristu pūsmu un, protams, jaunām darbavietām. Kā pirms laika sacīja kāds Salaspils novada domes deputāts, ja jau reiz Eiropa par jauno dzelzceļu ir gatava maksāt tādu naudu – 3,68 miljardus eiro –, mums savlaicīgi vajadzētu paskatīties, kā no tā gūt sev lielāko labumu.
Tātad ne vienmēr spēkā ir vecā patiesība, ka ir labi, ja notiek attīstība, bet tā neskar manu sētu, lai gan tieši ar šo tendenci pašlaik ir saskārušies "Rail Baltica" projektētāji, jo protestēt sākuši Āgenskalna iedzīvotāji, kuri negrib samierināties, ka zem viņu mājām ies dzelzceļa tunelis. Tur vēl cīņa priekšā, lai gan, kā minējis satiksmes ministrs, tai apakšā varētu arī nebūt mēģinājums atrast labāko problēmas risinājumu, bet gan pavisam citi mērķi.
Interesanti, ka arī šajās dienās no amata izbalsotais Ķekavas novada domes priekšsēdētājs, aizejot no amata, cita starpā sacījis, ka turpinās aizstāvēt iedzīvotāju intereses "Rail Baltica" jautājumos. Tātad priekšā vēl ne viens vien ķīviņš.
Dažādu iemeslu dēļ reizēm salīdzinām sevi ar igauņiem, kuri, no malas raugoties, savu problēmu risināšanā ir it kā veiksmīgāki. Tad, lūk, igauņu pētniekus arī interesējis, ko iedzīvotāji domā par "Rail Baltica" nākotni, jo tieši viņu tautietim, bijušajam eirokomisāram Sīmam Kallasam tā veidošanas plānos ir bijusi svarīga loma.
Noskaidrots, ka Igaunijā 74% cilvēku, kas ir informēti par "Rail Baltica" projektu, uzskata, ka tā ietekme uz Igauniju būs pozitīva, bet 68% atbalsta tā īstenošanu. Arī pie ziemeļu kaimiņiem, laikam ritot, atbalsts projektam ir nedaudz sarucis, lai gan saglabājies pagājušā gada līmenī. Ieguvumi un zaudējumi abās valstīs raksturoti ļoti līdzīgi.
"Rail Baltica" sliežu ceļa sabiedriskās apspriešanas sapulce Mārupē
Einārs Binders
Visu šā gada pirmo pusi Pierīgas novadiem pāri vēlās dzelzceļa trases "Rail Baltica" apspriešanas vilnis. Jaunais dzelzceļš, kura projektēšanai un izpētei vien Eiropas Komisija nolēmusi piešķirt 540 miljonus eiro, tā vai citādi ietekmēs dzīvi Sējas, Garkalnes, Ropažu, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Olaines un Baldones, bet visvairāk Mārupes novadā.