Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Diemžēl rakstītājs nekur nebija stādījies priekšā un arī vēstules beigās nebija parakstījies nedz ar savu, nedz izdomātu vārdu. Taču vēstule bija rakstīta ar datoru un tapusi tautas vārdā.

Man kā žurnālistam tika aizrādīts, ka es maz esmu rakstījis par Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē ēnas pusēm un trūkumiem un skaidrojis, kāpēc mūsu valstij tāda prezidentūra, kuras laikā tika iztērēts daudz naudas, vispār bija vajadzīga. Secinājums gan nebija man par labu, jo rakstītājam bija skaidrs: "Jums laikam par to ir labi samaksāts, lai rakstītu tikai labu."

Tad nu uzreiz jāsaka, ka žurnālistam alga parasti nāk no naudas, ko samaksā cilvēki, kuri avīzi abonē vai nopērk, un no reklāmas ieņēmumiem vai līdzdalības, piemēram, projektos, kas atspoguļo vides aizsardzībai veltītas tēmas. Un tā pavisam nav tāda alga kā, piemēram, Ministru prezidentam un pat ne novada domes priekšsēdētājam vai izpilddirektoram. Bet ne par to šoreiz.

Gluži loģiski, ka Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē vienīgā ēnas puse nebija satiksmes sastrēgumi galvaspilsētas centrā. Piemēram, būtu gribējies, lai izpildvaras cilvēki un visdažādāko nozaru eksperti, izmantojot iespēju, vairāk būtu uzsvēruši tieši Latvijas intereses, ne tikai piedalījušies jaunu, visām Eiropas Savienības valstīm domātu regulu izstrādē vai veco papildināšanā.

Taču, kā vēlāk atklājās sarunās ar cilvēkiem, kuri bija tieši iesaistīti prezidentūras darbā, tieši pēdējo sešu mēnešu laikā vistiešāk nācies atskārst patiesību, ko nozīmē situācija, kad saskaras pieredze, kas uzkrāta, gadu desmitiem atrodoties Eiropas Savienībā, un tāda, kuras sākuma punkts ir 2004. gads. "Mēs tikai tagad tā pa īstam sapratām, kā tiek gatavoti lēmumi, kas ir lielo valstu intereses un daudz citu tehnisku detaļu," ne reizi vien atzinuši mūsu puses prezidentūras rīkotāji.

Lielākajai daļai cilvēku, ko es pazīstu, piemīt spēja veselīgi šaubīties, tāpat kā humora izjūta. Protams, pa starpu gadās arī pa nūģim, kas pasauli redz tikai tumšās krāsās un pat nemēģina saprast jokus, jo, kā smejies, pēc smiekliem taču nāk asaras. Bet, vai Latvijas prezidentūra Eiropas Savienībā tiešām bija tikai notikums "paralēlajā pasaulē", kā gadījies dzirdēt, tiešām negribu apgalvot.

Beigās ieguvumu var izrādīties vairāk nekā dažas sastrēgumos zaudētas minūtes, jo kaut kad taču līdz mums atnāks kaut vai tas pats prezidentūras laikā izsludinātais Eiropas Komisijas līdera Žana Kloda Junkera Eiropas attīstības investīciju plāns. Pat tad, ja tur Latvijai nav paredzēts tikpat daudz naudas cik, piemēram, Vācijai, tas būs ieguvums.

Ieguvums arī tāpēc, ka viens otrs Eiropas valstu ierēdnis, politiķis vai žurnālists beidzot bija spiests pie mums atbraukt un paskatīties, kur nonācis.