Turklāt Polijas kultūras ministre Malgožata Omilanovska piebildusi, ka ir plānots izmantot finanšu instrumentus, kas ļautu netieši sniegt atbalstu elektronisko izklaižu veidotājiem.
Tas ir nopietns solījums, jo videospēļu veidošana nav lēts prieks.
Ja 90. gadu sākumā vidējais budžets vienas videospēles izveidošanai bija aptuveni 100 000 ASV dolāru, pašlaik, piemēram, tādas videospēles kā "Grand Theft Auto 4", ko latviešu valodā varētu saukt par "Lielo auto zagšanu 4", tapšanas izdevumi tiek lēsti uz visiem 100 miljoniem dolāru. Mazliet pieticīgāks – vidēji no 50 līdz 80 miljoniem dolāru – ir bijis vēl dažu pasaulē populāru videospēļu budžets. Salīdzinājumam: tas ir apmēram tikpat, cik Latvija trīs gadus varēja atļauties iztērēt prezidēšanai Eiropas Savienības Padomē.
Arī tepat pie mums, Pierīgā, sadzīvošana ar modernajām informācijas tehnoloģijām jau sen vairs nav nekas jauns. Tā jau sen vairs nav tikai rēķinu maksāšana internetā vai bērnu gaiņāšana prom no datora, ja vecākiem šķiet, ka viņi jau ir pārāk satuvinājušies ar virtuālo realitāti. Drīzāk rodas problēmas, kā izsekot visam jaunajam, ko datoru pasaule piedāvā izmantot ikdienas dzīvē, un to likt lietā.
Tad, lūk, poļi, ņemot par pamatu stāstus no Austrumeiropas mitoloģijas, izstrādājuši divas datorspēles, kas divu nedēļu laikā kopš to laišanas klajā pasaulē ir pārdotas četros miljonos eksemplāru.
Protams, mēs varētu sacīt, ka Latvijā nemaz nav tik daudz iedzīvotāju un kur gan atradīsim naudu un tik interesantus sižetus šādu datorspēļu izveidošanai. Bet, ja tā padomā, kāpēc gan, ja reiz poļi to var, kāds no mums nevarētu sasparoties un, piemēram, uztaisīt datorspēli par piedzīvojumiem Nacionālajā botāniskajā dārzā vai par kaujām Nāvessalā, nemaz jau nerunājot par piedzīvojumiem Siguldas dabā un kultūrvidē?
Iespējams, tās nebūtu megaspēles, kuru budžets salīdzināms ar Holivudas grāvēju filmēšanas cenām, bet kaut kas pilnīgi pietiekams, lai radītu interesi par savu dzimto pusi, ja jau tā sūdzamies, ka jauni cilvēki tik daudz laika pavada pie datora.
Cita starpā – pat Polijas premjerministre Eva Kopača esot apmeklējusi veiksmīgos datorspēļu radītājus, lai uzsistu viņiem uz pleca un paslavētu par patriotiska produkta radīšanu.
arhīvs
Nesen kādā no mūsu valsts lielajiem laikrakstiem pavīdēja ziņa, ka Polija arī videospēlēs saredz iespēju plašākai sabiedrībai izrādīt savu un visa reģiona kultūru.