Sarkanās krāsas gredzens ap galvaspilsētu nozīmē ļoti strauju iedzīvotāju pieaugumu, savukārt zilā krāsa attālākos valsts rajonos un galvaspilsētas centrā – teritorijas, kur cilvēku ir mazāk. Ar domes priekšsēdētāju runājām, kas jādara, lai Ādaži kļūtu par patīkamu dzīvesvietu cilvēkiem ar dažādiem ienākumiem un vide, kas pašlaik ir strauju pārmaiņu priekšā, pēc daudziem gadiem arvien nepaliktu tikai kā galvaspilsētas guļamrajons. Jau tagad ir skaidrs, ka lietas mainīsies uz labo pusi, ja cilvēkiem uz vietas būs darbs.
Līdzīgas sarunas pagājušajā nedēļā risinājās arī Zviedrijas vēstniecībā Latvijā, kur bija pulcējušies cilvēki, kas izglītību papildinājuši Zviedrijā un pašlaik darbojas dažādās nevalstiskās organizācijās, strādā augstskolās vai ir uzņēmēji. Tikai šeit, atšķirībā no sarunas Ādažos, uzsvars tika likts uz pilsētas ilgtspējīgas attīstības iespējām, pieņemot, ka jau tagad trīs ceturtdaļas eiropiešu dzīvo pilsētās – punktos, kur koncentrējas ekonomika, zinātne un kultūra.
Taču jautājumi, uz kuriem tika meklētas atbildes, bija tieši tādi paši kā tie, uz kuriem šodien meklē atbildes augošo Pierīgas novadu plānotāji: kāda nozīme ir mazu un vidēju uzņēmumu sadarbībai dažādu lielumu apdzīvotās vietās, kādi ir priekšnosacījumi, lai novadi vai to centri sadarbotos ar uzņēmējiem, vai ir nepieciešams valsts vai pašvaldības atbalsts sadarbības veidošanai?
Un visbeidzot arī pats galvenais jautājums: kādu pilsētas vai novada centru redz tie, kuri tur pašlaik dzīvo vai iet skolā, ietverot iespēju izmantot savu radošo enerģiju apdzīvotās vietas ilgstošai attīstībai?
Interesanti, ka maija sākumā par to pašu runājuši arī pašreizējais Valsts prezidents Andris Bērziņš un Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis. Prezidents uzsvēris, ka pašvaldību lomai un funkcijām nākotnē būtu jāpalielinās, pārņemot arī daļu no centrālās varas funkcijām. Tiesa, viņš piebildis, ka tas būtu panākams, veidojot lielākas administratīvi teritoriālās struktūras.
Iespējams, ka tā ir derīga recepte, kā novadu centriem un pilsētām tikt galā ar vides un sociālekonomiskiem izaicinājumiem, kā arī sabiedrības izdarīto spiedienu, risinot problēmas ar ierobežotiem resursiem. Tieši bizness varētu būt atbilde šiem izaicinājumiem.