Studējot augstskolā, manā kursā bija arī ļoti daudz krievu. Tā nu sanāca, ka lekciju starpbrīžos lielākoties tieši kopā ar četriem krievu jauniešiem kopā devos pusdienās, gatavoju mājas darbus. Ieguvu patiešām lieliskus draugus, ar kuriem kopā varēja jokot, pārrunāt jaunākās filmas. Kopā apmeklējām gan studentu ballītes, gan 18. novembra svinības. Turklāt Lāčplēša dienai par godu visi kopā iededzām svecītes 11. novembra krastmalā.
Varēju teikt, ka viņi visi ir Latvijas patrioti, kuri mīl šo zemi un savu nākotni vēlas saistīt ar Latviju.
Bet kādu dienu kursa biedri mani pamatīgi pārsteidza, liekot apšaubīt viņu lojalitāti Latvijas valstij. 9. maija rītā, ierodoties augstskolā, viņi sev pie krūtīm bija piesprauduši Georga lentīti. Jutos kā ar aukstu ūdeni aplieta, jo nebiju domājusi, ka mani jauniegūtie draugi atzīmē svētkus, kas man saistās ar valstiskās neatkarības zaudēšanu un padomju okupāciju.
Kad vaicāju, kādēļ viņiem pie krūtīm piesprausta šī lentīte un vai tas tādēļ, lai kaitinātu mūs, latviešus, viņi sāka smieties par mani. Kursa biedri sacīja, ka 9. maijā šo simboliku pie krūtīm sprauž teju ikviens krievs, tā apliecinot savu nacionālo identitāti.
"9. maijs ir vienīgā diena gadā, kad mēs, krievu tautības cilvēki, varam sapulcēties vienkopus. Gluži vienkārši citā datumā nekas tāds nenotiek. Pārsvarā cilvēki šo pasākumu apmeklē, nevis lai slavinātu aizgājušos laikus, bet lai svinētu to, ka viņi ir krievi," toreiz man vaļsirdīgi atzinās kursa biedrene.
No vienas puses, viņai taisnība, jo Uzvaras laukumā notiekošo ļembastu sen vairs nevajadzētu uztvert kā zvērinātu ienaidnieku pulcēšanās pasākumu. Visur saceltās šašliku būdas, dārdoša diskomūzika un iereibuši ļautiņi drīzāk liecina par to, ka cilvēki atnākuši vienkārši atpūsties.
Manuprāt, tas, ka šie cilvēki demokrātiskā valstī pulcējas, lai svinētu svētkus, pats par sevi nav nekas slikts. Bēdīgi ir tas, ka šis pasākums notiek tik zīmīgā datumā, atgādinot par Latvijas traģiskajām vēstures lappusēm – valstiskās neatkarības zaudēšanu, padomju okupāciju.
Tāpat slikti ir tas, ka pēdējo gadu laikā 9. maija tematika ir kļuvusi par Krievijas informatīvās ietekmes elementu. Krievija šos svētkus cenšas padarīt par galvenajiem nacionālajiem svētkiem, lai Otrā pasaules kara laikā kritušo karavīru godināšanas aizsegā īstenotu pavisam citus mērķus.
Vai tas izdosies? Neesmu par to tik droša, jo Latvijā tomēr dzīvo diezgan daudz tādu krievu tautības cilvēku kā mani kursa biedri, kuri 11. novembrī Lāčplēša dienai par godu aizdedz svecīti.
09.05.2015 08:55
Viedoklis: Uzvaras dienas svinēšanas dēļ neuztversim krievus kā ienaidniekus
Autore Arita Rudzīte
arhīvs
Sestdien, 9. maijā, Uzvaras laukumā pulcējas tūkstošiem krievu, lai svinētu uzvaru pār nacistisko Vāciju. Lai gan daudziem no mums šīs svinības izraisa nepatiku un atgādina par Latvijas traģiskajām vēstures lappusēm, nebūtu godīgi teikt, ka visi tie cilvēki Uzvaras laukumā ir Latvijas ienaidnieki.