Patiesībā no astoņiem mūsu valsts prezidentiem, ieskaitot tos, kuri Rīgas pilī saimniekoja arī pirms kara, līdz šim atkārtoti amatā ir palikuši tikai divi – Guntis Ulmanis un Vaira Vīķe-Freiberga. Pirmais prezidents Jānis Čakste, tikko pārvēlēts uz otro termiņu, nomira. Viņa pēcnācējs Gustavs Zemgals kandidēt uz otro termiņu kategoriski atteicās.
Tas neizdevās arī Ministru prezidentam Kārlim Ulmanim, kurš Valsts prezidenta amatā iecēla pats sevi, kad pilnvaru termiņš bija iztecējis Albertam Kviesim (1930.–1936.), jo prezidēšanai punktu pielika Latvijas okupācija. Tātad nekandidēšana dažādu iemeslu dēļ uz otro termiņu nav nekas ārkārtējs.
Tagad līdz nākamā Valsts prezidenta ievēlēšanai sāksies pats interesantākais laiks, ko piepildīs dažādas spekulācijas par to, kuru tad Saeima ievēlēs par nākamo Valsts prezidentu. Līdzšinējā pieredze liecina, ka šādi minējumi pārāk precīzi nav.
Pagaidām zināms tikai viens kandidāts, kurš pieteicies uz šo amatu, proti, Mārupes iedzīvotājs, Saeimas deputāts no partijas "Reģionu alianse" Mārtiņš Bondars. Taču jau labu laiku tiek minēti arī tādi uzvārdi kā, piemēram, Nacionālās apvienības atbalstītais jurists Egīls Levits, Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš, Eiroparlamenta deputāte Sandra Kalniete, Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube, diplomāts Māris Riekstiņš, kurš jau reiz bija Tautas partijas prezidenta kandidātu sarakstos.
Zināms, ka arī "Vienotības" līdere Solvita Āboltiņa par kandidēšanu uz Valsts prezidenta amatu ir izteikusies "drīzāk nē". Saraksts, protams, nav pilnīgs un ne pavisam nav noslēgts.
Formāli jau Valsts prezidentam lielas teikšanas valstī nav, jo Ministru prezidentu bez konsultācijām ar partijām iecelt viņš nevar. Tādu iedarbīgu sviru, lai, piemēram, attīstītu ekonomiku, arī nav.
Taču paliek kāda brīnišķīga iespēja, ko lieliski izmanto, piemēram, kaimiņvalsts Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, kuram atliek laika lasīt labas grāmatas, domāt un vajadzīgajā brīdī pateikt savai tautai un pasaulei pareizos vārdus – reizēm arī neglaimojošus. Tāds ir arī Vācijas prezidents Joahims Gauks un bija Čehijas prezidents Vāclavs Havels.
Pašlaik, protams, ierindas pilsonim pavisam nav skaidrs, kādu kandidātu, gluži kā burvju mākslinieks zaķi no cepures, izvilks Saeimas aizklātais balsojums.
Skaidrs, ka nākamais Valsts prezidents nebūs nekāds "nācijas glābējs", bet, visticamāk, politiskā tirgus produkts. Taču labi būtu, ja bez vēlamajām svešvalodu zināšanām nākamais prezidents būtu ar pieredzi vismaz sabiedriskajā darbā un tāds, ar kuru mēs patiesi varētu lepoties ne tikai tāpēc, ka viņu bieži rādīs televīzijā.
www.president.lv
Pagājušās nedēļas nogale atnesa vēsti, kas varētu interesēt katru, kurš kaut nedaudz seko līdzi norisēm Latvijas politikā, – Valsts prezidents Andris Bērziņš paziņoja, ka viņš nekandidēs prezidentūras otrajam termiņam.