Nemaz daudz laika nevajadzēja, lai, aprunājoties ar nejauši sastaptiem cilvēkiem, prātā rastos aptuveni šāda aina vieni kaut ko ir dzirdējuši par prezidēšanas lietām, bet domājuši par to nav. Iemesls – prezidentūra Eiropas Savienībā ir kaut kas tāls un svešs, kas visai maz ietekmē parasto ļaužu dzīvi. Turklāt savu rūpju tāpat diezgan.
Vēl daži pauda cerības, ka "vecie" eiropieši beidzot samierināsies ar domu, ka arī mēs esam Eiropas daļa, un šajos sešos mēnešos mums ir iespēja parādīt, piemēram, savu kultūru. Rezultātā varbūt arī uz Siguldu atbrauktu vairāk tūristu no Eiropas, un tad visiem būtu labi. Cik zināms, ārzemju žurnālistu delegācija ekskursijā uz Siguldu jau tika nosūtīta.
Trešajiem bija šaubas, vai mums, Eiropas Savienībā ceturtajai nabadzīgākajai valstij, kurai jau tā trūkst naudas izglītībai, aizsardzībai un kam visam vēl ne, tagad būtu jātērē miljoni dažādu sapulču rīkošanai.
Šajās atbildēs nebija nekā nepatiesa. Vienkārši cilvēki teica to, ko domāja. Par naudu šoreiz nerunāsim, bet par to, vai prezidentūras laikā kaut kā uz priekšu tiks virzītas Latvijas intereses un kāds tām sakars ar to, ko domā pilsoņi, patiesībā jautāt ir lieki. Nekādu nacionāla līmeņa diskusiju vai aptauju par to, ko no savas pirmās prezidentūras Eiropas Savienībā mēs īsti gribam sagaidīt, prezidentūras priekšvakarā nebija.
Likteņa ironija, bet eiropiešiem pagaidām nav bijis laika paskatīties uz Latvijas pusi, jo gads iesākās ar traģiskajiem notikumiem Parīzē, kad teroristi izkāva franču satīras žurnāla "Charlie Hebdo" redakciju. Eiropieši tagad domā par multikulturālisma krahu, un Latvijas politiķu solījums iekļaut prezidentūras dienaskārtībā drošības jautājumus būtībā ir lietas, kas notiks tāpat. Drīzāk Latvijas iedzīvotājus interesētu atbilde uz jautājumu, kāpēc mūsu valsts, ņemot vērā to, ka prezidentūras groži ir mūsu rokās, nepievienojās rezolūcijai par Krievijas propagandas kara ierobežošanu, ja jau pie mums par to tik daudz tiek runāts.
Prezidēšana Eiropas Savienībā vēl tikai sākusies. Un tad jau redzēsim, vai tā būs tikai ierēdņu čubināšanās vai arī tiešām tiks izdarīts kaut kas no tā, ko savā uzrunā, atklājot Latvijas prezidentūru, sacīja Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers par jaunām darbavietām, sociālo drošību un jauniem izaicinājumiem nākotnei.
Kā zināms, Latvija jau trešo nedēļu ir Eiropas Savienības prezidējošā valsts. Skaidrs, ka šis fakts tiek pieminēts ne tikai Rīgā, bet arī Pierīgā, piemēram, Siguldā, kur uz brīdi gadījās iegriezties pagājušajā svētdienā.