Vienu šādu braucienu atcerējos nupat, veicot rudens ģenerāltīrīšanu dzīvoklī un liekot pa atsevišķiem maisiem stikla burkas, pudeles un plastmasas iepakojumu, lai izmestu tos šķiroto atkritumu konteineros.
Metot ārā sinepju, mārrutku, tomātu mērces un kečupu burciņas, atcerējos lauku māju saimnieces pieliekamo, kur pēc izmēriem bija saliktas tādas pašas burciņas – visas no jauna piepildītas ar dažādiem labumiem: mazajās sinepju burciņās bija mārrutki, tomātu mērces burciņas bija piepildītas ar konservētu papriku, puslitra burciņās bija dažādu dārzeņu salāti, litra burkās kompoti un ievārījumi, trīslitru burkas pilnas ar marinētiem gurķiem, tomātiem un kabačiem, bet stipro dzērienu pudeles ar skrūvējamiem korķiem piepildītas ar tomātu un ābolu sulu. Savukārt plastmasas kārbiņās saimniecei bija salikti sagriezti zaļumi – dilles, pētersīļi, timiāns, rozmarīns – un ievietoti saldētavā, lai ziemā, pielikti zupai vai sautējumam, tie smaržotu kā tikko dārzā plūkti. Lielākos trauciņos maisiņos saliktas ziedkāpostu rozetes, zaļās pākšu pupiņas. Tiem blakus redzamas sagrieztas baravikas, ko tūdaļ var likt uz pannas izkausētā sviestā un sacept kopā ar sīpoliem. Citā saldētavas nodalījumā saliktas sasaldētas jāņogas, upenes, pīlādžu un smiltsērkšķu ogas ķīseļiem, bet ar cukuru saberztas zemenes un dzērvenes tiks taupītas svētku kūkām un desertiem.
Šeit, lauku mājā, visi iepakojumi – gan no stikla, gan pārtikas plastmasas – turpina dzīvot un pildīt savus pienākumus. Jūtot tuvojamies arvien vēsāko laiku, ir tik patīkami atvērt daudzo ziemas krājumu skapīšu durtiņas, lai iztēlē jau gribētos rosīties pa virtuvi, kuru piepilda garšīgu ēdienu smaržas.
Mēs, kas dzīvojam daudzstāvu mājas dzīvoklī, visus šos iepakojumus izmetam ārā, jo nav ne vēsa pieliekamā, ne pagraba, kur uzglabāt ziemas krājumus. Un katru reizi, pērkot sinepes, tomātu mērces, kečupus vai dzeramo ūdeni, mēs par iepakojumu maksājam no jauna. Redzot, cik daudz tādu pašu lietu izmet citi cilvēki, jāsecina, ka atkritumu konteineros mēs faktiski izmetam savu naudu, ko varētu izlietot produktu iegādei, ja tukšo taru varētu nodot, piemēram, atsevišķā stendā lielveikalā vai speciālos automātos un saņemt par tiem naudu vai čeku, ko uzrādīt pie kases, kur summu par nodoto taru atskaitītu no nākamā pirkuma cenas, kā tas ir, piemēram, ārzemēs. Tas mazinātu arī vidē vienkārši izmesto taru, ko lietotāji nav pacentušies aiznest līdz konteineram.
Lai palūkotos uz savu sadzīvi no malas, ir vērts aizbraukt uz ārzemēm, taču pietiek arī paciemoties pie radiņiem lauku mājās.