Nedz Pierīga, nedz Sigulda nav pasaules naba, bet Siguldā jau 22. reizi notika Opermūzikas svētki. Protams, tādi notiek daudzās pilsētās visā pasaulē un var lepoties ar daudz nopietnākiem sponsoriem nekā "Cēsu alus", atgādinot no skatuves, ka "vissvarīgākais ir garša", vai "Radio SWH", kas "var piedāvāt kaut ko vairāk", vai pat automašīnu "Jaguar" tirgotājs. Svētku rīkotājs kopš sākta gala ir bijis Dainis Kalns. Dažkārt Galā koncertu vai svētkus kopumā dēvē par grandioziem, citreiz atsauksmes bijušas rezervētākas. Par mākslinieciskajām kvalitātēm lai vairāk spriež mūzikas kritiķi, bet šo svētku Galā koncerta ierindas apmeklētājs, protams, ilgi neaizmirsīs ne argentīnieša Marčello Alvaresa, ne gruzīnietes no Itālijas Jano Tamari vai francūža Filipa Do balsi. Turklāt tā bija laba iespēja iepazīties arī ar jauno Latvijas dziedātāju balsīm. Katrā ziņā darbs 22 gadu garumā, lai sarūpētu šādus svētkus, raisa cieņu un apbrīnu.
Tagad par pārējo. Lai arī pasaulē opera nav gluži "vidusšķiras" izklaide, tomēr Siguldas pilsdrupu estrādē blakus advokātiem, ārstiem, politiķiem un Zinātņu akadēmijas prezidentam arvien ir redzami arī pensionēti skolotāji. Un vēl kāds it kā sīkums, bet patīkams: neatkarīgi no sēdvietas atrašanās vietas, skatītājiem nekur nebija jāsēž putekļos. Ja zem kājām nebija bruģis, tad vismaz tekstila paklājs.
Daudzkārt nācies pārliecināties, cik demokrātiska mēdz būt atmosfēra brīvdabas koncertos, kuros publika nemitīgi pārvietojas arī priekšnesumu laikā un skan bērnu čalas. Kāds jau kaut kur arī Galā koncerta laikā staigāja, tomēr tas notika vienīgi aplausu laikā. Ne reizi skaļi neieskanējās mobilā tālruņa zvans, un tā mūsdienās gadās reti.
Ja par bērniem, tad jāteic, ka par viņu klātbūtni atgādināja programmas pieteicēja. Viņasprāt, šādas lietas parasti nākoties atgādināt, runājot par mašīnās ieslēgtiem dzīvniekiem, bet šoreiz viņa nosauca stāvvietā atstātas mašīnas numuru, kurā raudot divi ieslēgti mazuļi. "Tā tik ir īsta mākslas mīlestība!" mazliet ciniski noteica kāds mans blakussēdētājs.
Laikapstākļu ziņā līdz šim vissiltākie un saulainākie Siguldas Opermūzikas svētki ir aizvadīti. Nav zināms, ko prese Francijā vai Itālijā rakstīs par savu dziedoņu uzstāšanos uz Siguldas svētku skatuves, bet mums gan ir pamatots iemesls uzsist pašiem sev uz pleca, ka tādi svētki ir bijuši. Un turpinājums, cerams, sekos.
Latviešiem, tāpat kā citām nelielām tautām, šķiet ļoti svarīgi, ko par mums domā citi. Bet varbūt kādreiz daudz svarīgāk ir tas, ko mēs domājam paši par sevi.