Zigrīdas kundze viesmīlībā tik stumj šķīvi arvien tuvāk un tuvāk. Ēdot smiltis starp zobiem nešņirkst – tā esot viena no Carnikavas nēģu atšķirības zīmēm. Tikmēr Daugavas nēģi, kurus zvejnieki, gaidot labāko cenu, pat mēnesi kopā ar loma biedriem tur zemūdens sprostā, nevar lepoties ne ar savu izskatu, ne garšu, ne Carnikavas vārdu.
Tiesa, ir izmanīgi nēģu cepēji, kas strādā Rīgā, nēģus pērk Salacgrīvā, bet tirdzniecībā savus ceptos apaļmutus pārdod zem Carnikavas vārda. Jo to labi pērk – muļķi nav ne pircēji, ne pārdevēji. Otrie gan izrādās galvastiesu pārāki – vismaz viltībā. Skavenecu pārim arvien biežāk izbrīnā izplešas acis – veikali mēdz pie SIA “Krupis” zīmes piestutēt švakākus nēģus, cerot, ka pircēji uzķersies un iegādāsies viltvāržus kā īstenos carnikaviešus. Pat vecie zvejnieki stāsta, ka Gaujas nēģi bijuši pārāki visos laikos. Tiesa, arī dārgāki. Konkurenti no Salacgrīvas gan uzskata, ka Salacas nēģu garšas īpašības nemaz neatpaliek. Tomēr jau Kārlis Ulmanis, tieši Carnikavā atklājot nēģu pārstrādes fabriku, uzlika tai nēģu karalistes pienākumus.
Nēģu cepējs ar stāžu
Eduards jau ir sens nēģu cepšanas lietpratējs, jo liktenim bija labpaticies viņa mammu iekārtot darbā tieši slavenajā nēģu fabrikā, kas atklāta tālajā 1934. gadā. “Mamma bieži nēģus cepa arī mājās, un man vienmēr bija jāpalīdz. Zigrīda šīs iemaņas iemācījās tikai pēcāk,” Eduards atceras laiku, kad nopietni nodarbojies ar brīvo cīņu un braukājis pa sacensībām, taču, atgriežoties mājās, bija jāķeras pie nēģu cepšanas. Vēlāk strādājis par treneri un sporta skolotāju Rīgas skolās, bet Zigrīda, arī izbijusi sportiste, darbojusies medicīnā, līdz 1993. gadā abi nolēma sākt cept nēģus ne tikai savam priekam vien. Latvijā ir 11 nēģu cepšanas firmas, astoņas no tām – Carnikavā. “Krupis” bija pirmais uzņēmums Latvijā, kas ierīkoja prasībām atbilstošas telpas nēģu cepšanai.
Zemkopības ministrijas speciālisti tolaik izstrādājuši ačgārnu nēģu cepšanas tehnoloģiju, atceras Eduards: “Kad ieraudzīju, ko sarakstījuši skābbarības torņa speciālisti, man acis bija kvadrātā! To cilvēki neēdīs, teicu viņiem.” Bijusi arī prasība, ka ūdens krāniem ražotnē jābūt aprīkotiem ar sensoru, lai nav jāgriež ar rokām, tā pasargājoties no mikrobiem. Pirms gadiem šādi krāni maksājuši 200 latus katrs, bet Eduards atradis savu risinājumu. Pielicis trosīti un nu parastos krānus varēja griezt, iedarbinot pagaldē ar kāju. Šāds risinājums bija gana efektīvs, turklāt izmaksājis tikai vienu latu.
Kubliņu cīņa
Šogad 1. augustā apritējuši jau 15 gadi, kopš SIA “Krupis” izrakstīja pirmo pavadzīmi. “Pa šo laiku visādi gājis, bet lielveikalos iekšā gan esam tikuši. Agrāk visiem stāstīju – vajag šitā un vajag tā darīt, bet tagad viņi jau kā konkurenti spiež manu kubliņu no veikaliem ārā, jo labi zina, ka manējais vienmēr pirmais ir tukšs!” Eduards saskāries gan ar to, ka veikalu vadītājiem konkurenti kukuļus dod, gan ar negodīgu zvejnieku rīcību, spekulējot ar svaigo nēģu cenām. Zigrīda saka – būtu daudz priecīgāka, ja būtu vairāk oficiālu konkurentu, nevis tik daudz nelegālo cepēju, kas kaimiņiem un paziņām cep nēģus pa lētu naudu. Tas graujot tirgu. “Pagājušajā gadā Latvijā noķerts 80 tonnu nēģu, bet mēs paši esam pārstrādājuši desmit tonnu. Latvijā ir 11 legālie cepēji, no kuriem daudzi cep lielāku apjomu par mums, un neskaitāmi nelegālie – patiesajam noķerto nēģu apjomam jābūt daudzkārt lielākam,” uzskata Zigrīda.
“Mūs konkurenti nospiež ar sliktu nēģi un mazu cenu,” piebilst Eduards. “Daudzi saka – strādājam pēc sentēvu metodēm! Bet es iebilstu, ka sentēvi konservantus nelietoja, E vielas nepazina! Ja nēģiem realizācijas termiņš ir pat mēnesis – kādas tur vēl sentēvu metodes?”
Biezo ēdiens
Labiem ceptiem nēģiem želejā veikalā jāmaksā no desmit latiem par kilogramu, uzskata Zigrīda: “Nēģis tomēr ir un paliek biezo ēdiens – saki kā gribi, bet citādāk kā par delikatesi nēģi nenosauksi, un tas maksā labu naudu. No otras puses – gribētos, lai katrs varētu ēst nēģus. Te liela nozīme būtu zvejniekiem, lai cenas tā nemētā.”
Eduards un Zigrīda jau pieraduši, ka tieši viņi ir tie, kas simbolizē Carnikavas nēģu kvalitāti. Gada sākumā pie viņiem viesojās bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers, bet pašmāju tūrisma firmas “Krupi” jau iekļāvušas savos maršrutos. “Tūristi var izvēlēties – iegriezties pie mums uz brokastīm vai arī atceļā uz launagu,” smej Zigrīda. Galdā atbraukušajiem ceļ dažādos veidos pagatavotus nēģus. Savukārt, kad vizītē februārī ieradies V. Zatlers, ārā valdījis 20 grādu sals. “Plānā mētelītī!” atceras Zigrīda. Tomēr ēdis nēģu maizītes un lielījis.
Ainārs Daudziešans ir, iespējams, Latvijas labākais nēģu cepējs, izgājis stingru apmācību Eduarda uzraudzībā. Viņš arī Skavenecu mazmeitas Evitas draugs. Sācis kā šoferis un transportējis produkciju, bet tad pievērsies cepšanai. Pēc gadiem Ainārs un Evita plāno pārņemt vecvecāku biznesu. Aināram pašam joprojām garšojot nēģi, bet Evitai tikai pašu izgudrotais nēģu suši. Tūristiem garšojot tā, ka šmakst! “Ar tiem suši varam jaunus cilvēkus piesaistīt, jo vārds nēģi jauniešiem neko labu neizsaka,” iestarpina Zigrīda. “Piecas minūtes apcep katru pusi, un nēģi ir izcepti. Bet tas vēl nav viss – liek lielā katrā, uzber sāli...” sāk stāstīt Ainārs, bet Eduards drīz vien pārtrauc: “Daudz neatklāsim!”
Vislabāk – pliku
Agrāk nēģus Latvijā ēda ar sīpoliem, tagad tos aizstājuši citrona gabaliņi, saka Zigrīda. Ar etiķi un sinepēm varot ēst jebkuru nēģi, bet labu – vislabāk pliku. Citronu var piekost pēcāk – vien tāpēc, lai nomāktu zivs garšu. “Tīra manta ir un paliek tīra manta...” gandarīta ir Zigrīda.
Šogad jau 10. gadu Carnikavā notikuši Nēģu svētki, kuru dzimšanā klāt bijis arī Eduards. Šoreiz viņš svētkus daļēji boikotējis, tomēr cilvēki nākuši un sēdējuši “Krupim” pagalmā. Viņš savulaik uzturējis kontaktus ar Arbo pilsētu Spānijā, kur Nēģu svētki ir sena tradīcija. Arbo mērs aicinājis nēģu karali ciemos, taču pašvaldība aizsūtījusi savus darbiniekus, bet tos, kurus Spānijā gaidīja visvairāk, atstājusi mājās.
Par godu nosaukumam Carnikavas Zvejnieku ielas nama sakoptajā sētā sakrautas vairāk nekā 200 vardītes un pat gaužām īsts izbāzts krupis ar spieķīti. Savulaik Rīgā izīrējuši dzīvokli, kur atradies SIA “Krupis” fotosalons, kas bankrotējis, un uzņēmumu pārņēmuši Eduards un Zigrīda. Lai kā Skaveneciem sākotnēji nosaukums nav paticis, ar laiku vārds iemīlēts. Kā stāsta saimnieki, tagad uzņēmuma godavārds un jēdziens “Carnikavas nēģi” ir jau saaudzis kopā. Un Zigrīdas kundze pastumj tuvāk šķīvīti – pilnu ar akurātiem nēģu gabaliņiem, un blakus maza dakšiņa. Aiz loga īsti rudenīgi virpuļo zelta lapas. “Darbs no gaisa krīt!” iespurdzas Zigrīda.