Bijušajā cūku fermā Mālpils novadā jau vairākus gadus eksperimentālā kārtā darbojas ražotne, kurā, sliekām pārstrādājot organiskas vielas, top organiskā mēslojuma koncentrāts vermikomposts, kas satur augiem nepieciešamās barības vielas. Mālpils biotehnoloģiju centra valdes loceklis Rihards Pulturs pastāstīja, ka laboratorijā veiktās analīzes apliecinājušas produkta augsto kvalitāti, šobrīd uzņēmums gatavojas ievērojami paplašināt ražošanu, un tam nepieciešamas prāvas investīcijas.
Kā tilts starp Mālpils slieku audzētājiem un hokejistiem kalpojis bijušais Latvijas valstsvienības spēlētājs un tagad hokeja eksperts Oļegs Sorokins, kurš pats ar sliekkopību nopietni nodarbojas jau trīs gadus. Pirms nepilniem diviem gadiem viņš uzrunājis puišus, kuri apliecināja gatavību investēt projektā pa 100 000 latu katrs. Tagad visi četri kopā ar vēl vairākām fiziskām personām ir SIA "Eko Era" līdzīpašnieki. Tas, ka visi trīs izlases hokejisti šosezon spēlēja ārzemēs – Jānis un Edgars Krievijā, bet Mārtiņš Čehijā –, gan esot sakritība. Kad notika pirmās sarunas ar O. Sorokinu, J. Sprukts un M. Cipulis vēl pārstāvēja Rīgas "Dinamo".
"Mums tā likās pievilcīga un interesanta lieta. Visā pasaulē resursu paliek arvien mazāk, bet šeit viss ir uz vietas – pašu resursi, izejvielas dabīgas," norāda Edgars Masaļskis. "Interesants projekts un laba vieta investīcijām," viņam pievienojas Jānis Sprukts. "Nav tā, ka mēs tikai aizstāvētu zaļo ideju, taču mums tas nav arī tīrs bizness. Domāju, ka Latvijai ir svarīgs šāds projekts, kurā tiek attīstīta ražošana, nevis tikai tirgošanās. Ja viss izdosies, ceram, ka tas būs arī pelnošs. Man liekas, ir pareizi, ja nauda "strādā", nevis vienkārši guļ bankā."
Ilgu laiku Jānim sliekas saistījušās gandrīz tikai ar makšķerēšanu. Tagad ir citādi. "Kad pasaka "slieku audzēšana", pirmā reakcija ir – kas tās par muļķībām?! Bet mēs jau ne tikai audzējam sliekas, bet izmantojam viņas dabīgā mēslojuma ražošanai, lai uzlabotu augsni. Mana mamma atceras, ka viņas vecmāte savulaik stāstījusi: "Ja vari savākt tos sliekas sūdiņus, zemei nevar būt nekā vērtīgāka." Te mēs to pašu mēģinām panākt rūpnieciskā veidā."
J. Sprukts neslēpj, ka šobrīd, kamēr turpina hokejista gaitas, nevar pievērsties slieku audzēšanai "uz pilnu slodzi", taču pēc karjeras beigām varētu nopietnāk pievērsties šim projektam. Apmēram reizi pusgadā viņš apmeklē ražotni, bet ar biznesa partneriem tiekas un pārrunā aktuālos jautājumus biežāk.
"Tie, kas esam šajā projektā, cits citam uzticamies un apzināmies, ka ejam uz kopīgu mērķi. Šobrīd man nav iemesla nožēlot investēto naudu, lai arī, protams, tā ir tikai maza daļiņa no nepieciešamās summas, lai realizētu visu iecerēto. Šis jau pagaidām vēl ir tikai izmēģinājums. Ja te būs ražotne arī pēc divdesmit gadiem, tas būs super!"
Mālpils ražotnē tapušo produktu jau paspējušas izmēģināt hokejistu ģimenes. "Tik lielus tomātus un tik garas lilijas es nekad nebiju redzējis. Starpība ar tiem augiem, kas nebija saņēmuši mēslojumu, bija milzīga," vermikomposta efektu nevilcinās slavēt Edgars Masaļskis. Mēslojums tiek izmantots ne tikai dārzeņu un puķu audzēšanā, bet arī, piemēram, zālienu uzturēšanā – ļoti labas atsauksmes saņemtas no "Ozo" golfa kluba. Šogad Mālpils novadā eksperimentālā kārtā tas tikšot izmēģināts zemeņu audzēšanā.
"Šobrīd mēnesī saražojam ap 50 kubikmetriem vermikomposta, bet tuvāko gadu laikā šos apjomus plānots palielināt līdz 3000 kubikmetru gadā. Dabā divu centimetru bieza auglīga augsnes kārta izveidojas gada laikā. Mēs to šeit varam paveikt diennakts laikā," apgalvo R. Pulturs. Vairākos Mālpils biotehnoloģiju centra projektos plānotās investīcijas galvenokārt ar Eiropas Savienas līdzfinansējumu sasniedz septiņus miljonus latu.
Pēc R. Pultura vārdiem, uzņēmums orientējas vispirms uz Skandināviju, kas ir tuvu gan ģeogrāfiski, gan loģistikas un naudas plūsmas ziņā, tāpat uz Rietumeiropu, perspektīvā – arī uz Āziju un Āfriku. Apvienotajos Arābu Emirātos par mēslojumu jau ieinteresējušies, taču ražotāji pagaidām nespēj nodrošināt viņus interesējošos apjomus. "Sākumā mēģināsim apgūt Latvijas tirgu. Ņemot vērā pašreizējos apjomus, vienkāršāk ir produkciju atvēlēt vienam kārtīgam klientam," norāda R. Pulturs.
Projektā iesaistītie rēķina, ka investīcijas varētu atpelnīt 5–7 gadu, optimistiskākajā variantā četru gadu laikā. Oļegs Sorokins ar smaidu piebilst: "Lai sāktu pelnīt ar hokeju, nepieciešami kādi 15 gadi treniņu. Cerams, ka šeit tik ilgi nebūs jāgaida..."
