17.03.2013 16:21

Ražots Pierīgā: spilventiņi ar Latvijas dabas smaržu

Autors  Elīna Kondrāte
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Jevgenijs atzīst, ka cilvēki no sākuma ne vienmēr notic aromāta nomierinošajām īpašībām. "Daudzi domā: "Kā tad, labāk izdzeršu miega zāles!" Tomēr izmēģinot domas mainās." Jevgenijs atzīst, ka cilvēki no sākuma ne vienmēr notic aromāta nomierinošajām īpašībām. "Daudzi domā: "Kā tad, labāk izdzeršu miega zāles!" Tomēr izmēģinot domas mainās." Krišjānis Grantiņš

Ādažniekam Jevgenijam Semjonovam pirtis un ārstniecības augi ir hobijs kopš bērnības, taču nu tas pārtapis, kā pats saka, sajūtu un pozitīvu emociju biznesā jeb uzņēmumā "Dabas elpa", kurā līdzās pirts lietu komplektiem top aromātiski, ar Latvijas augiem pildīti spilventiņi.

"Pirms laidies miegā, sabužini, noliec blakus spilvenam un dodies pļavas aromātu pasaulē. Tas atbrīvo un labvēlīgi ietekmē miegu. Sajūta ir, kā guļot sienā," vienkāršo instrukciju, kā praktiski lietot aromātiskos spilventiņus, pastāsta Jevgenijs un atklāj, ka ar Latvijas ārstniecības un aromātiskajiem augiem pildītos linu spilventiņus jau atzinīgi novērtējuši arī Igaunijā un Krievijā. "Tas ir maisiņš, pildīts ar pozitīvām emocijām."

Mode nav galvenais
"Dažādās biznesa jomās roku iemēģinu jau no 2004. gada, taču vienā brīdī izlēmu, ka vēlos biznesu, kas būtu ne tikai peļņai, bet nestu arī prieku. Sapratu, ka ļoti daudz zinu par pirtīm un augiem un varētu palīdzēt to iepazīt arī citiem." Uzņēmējs smej, ka par pirtnieku nav kļuvis, jo tam vajadzīga iekšēji sabalansēta enerģija. "Man ir otrādi – enerģija ir strauja, un man labāk patīk ģenerēt idejas."

Pirtis un ārstniecību augu pasauli Jevgenijs iepazina jau bērnībā, kad vasaras pavadīja pie vecvecmāmiņas Latgalē, Feimaņu pagastā. Ar laiku ārstniecības augi ieinteresējuši aizvien vairāk. "Daudz par tiem lasīju un ievācu aizvien vairāk augu." Jau toreiz pieteikušies pirmie pircēji, kas vēlējušies iegādāties Latgales lauku pļavās augušos ārstniecības augus. Taču nopietnāk idejai par uzņēmumu, kurā varētu iegādāties pirts lietas un veselīgos un praktiski pielietojamos ārstniecības augus, Jevgenijs pievērsies 2008. gadā, kad izdevies piesaistīt arī Eiropas fonda līdzekļus.

Uzņēmuma koncepcija jau no pirmajām dienām ir ražot patīkamas lietas no 100 % dabiskiem materiāliem. "Dabiskos materiālus izmantojam nevis tāpēc, ka tas ir modē, bet tāpēc, ka mums rūp daba un cilvēku veselība," skaidro uzņēmējs un atzīst, ka nereti interesantas idejas rodas tieši darba procesā, un tieši tā pirts lietām pievienojušies aromātiskie spilventiņi, kas ātri vien iemantojuši popularitāti gan kā dāvana, gan praktisks, aromatizēts spilventiņš, ko novietot istabā, pirts priekštelpā vai blakus spilvenam.

"Sākumā braucām uz gadatirgiem un pētījām pirmo reakciju, kādi aromāti cilvēkiem patīk vairāk, kādi ne, līdz bija atrasta optimālā formula." Pārsvarā spilventiņos tiek pildīta vīgrieze, pelašķis, vībotne, dažādās kombinācijās arī apiņi, kumelītes, lavanda, liepziedi, kalme, majorāns, roze, jasmīns, piparmētra, melisa, ievu ziedi u. c. Veidojot spilvenu pildījumu, konsultācijas sniedz arī Latvijā pazīstamākie un zinošākie ārstniecisko augu speciālisti.

Labam miegam – paparde
Aktīvākais spilventiņu ražošanas laiks sākas septembrī, taču, pirms spilventiņos tiek pildīti augi, izejami vairāki sarežģīti posmi. Pirmais posms ir augu vākšana. Augus "Dabas elpa" iegādājas no bioloģiskajām saimniecībām Latgalē un Alūksnē, taču uz pļavu dodas arī Jevgenijs pats. "Tas aizvien ir mans hobijs." Ārstniecības un aromātisko augu sezona sākas maijā, kad uzplaukuši ievu ziedi. Lielākā daļa augu tiek ievākta ap Jāņiem, kad tie ir enerģētiski vis­bagātākie. Ir augi, ko var vākt arī jūlijā un augustā vai līdz pat oktobrim, piemēram, pelašķi.

Jevgenijs uzsver, ka parasti novāc tikai divas trešdaļas augu. "Neņemam visus augus, citādi iznāks, ka ar savu dabisko produkciju iznīcināsim dabu, bet ir svarīgi augiem ļaut atjaunoties." Lai augi saglabātu aromātu, ir jāievēro stingri nosacījumi, tos žāvējot, – telpai jābūt labi vēdināmai, tajā nedrīkst iekļūt saules stari un putekļi. Kad augi izžāvēti, tos iepako dabiskās bioplēves maisos, lai tie nezaudētu aromātu. Tālāk tiek izveidotas sagataves spilventiņa kokvilnas oderei un lina audumam, savukārt daudzveidīgos izšuvumus uz auduma veido ar datorizētas sistēmas palīdzību.

"Izmantojam pārsvarā vietējo ražotāju diegus un linu, jo Latvijā linu ražo pilnā ciklā – te lins gan aug, gan tiek apstrādāts." Tālāk seko smaržīgā satura pildīšana. Lielākā pildījuma daļa ir paparde, kurai piemīt labdabīga ietekme uz miegu, vai bērzu lapas, kurai papildus vairākās kārtās noteiktā kombinācijā ievieto arī aromātisko augu sastāvu. Alerģiskas reakcijas no kāda auga nav retums, tāpēc katram spilventiņam tiek piešūta informācijas lapiņa par augu sastāvu. Augi tiek sajaukti pēc īpašām receptēm, piemēram, spilventiņā "Pirtiņa" tiek pildīti apiņi, vībotnes, bērzu lapas, vīgrieze, kumelīte, pelašķis, paparde. Jevgenijs atzīst, ka ilgs laiks ieguldīts, lai atrastu pareizo kombināciju, lai pircējiem spilventiņus varētu piedāvāt par labāko cenu. "Sākumā spilventiņa cena bija seši lati, tagad esam visu optimizējuši un jau varam piedāvāt divas reizes mazāku cenu."

Ārzemju tirgu grūti prognozēt
Jevgenijs stāsta, ka arī pats iemācījies šūt spilventiņus no "A līdz Z". "Pašam šujot, ir vieglāk saprast, kas aizņem lielāko laiku, ko varētu uzlabot." Pašlaik aromātisko spilventiņu ražošana esot vairāk sezonāls darbs, tāpēc uzņēmumam nav nepieciešama stabila, liela darba komanda. Taču drīzumā tas varētu mainīties, jo uzņēmuma plāni ir lieli. "Pilnībā esam mainījuši realizācijas shēmu – agrāk sadarbojāmies ar virkni mazo veikaliņu, taču tagad pārejam uz sadarbību ar lielajiem veikaliem, tirdzniecības centriem un interneta veikaliem."

"Tomēr liels izaicinājums būs sākt tirdzniecību citās Eiropas valstīs, piedāvājot aromātiskus spilventiņus internetā ar iespēju pasūtīt gan sev tīkamo krāsu, gan aromātus. Līdz ar šāda soļa speršanu varētu pazust ražošanas sezonālais raksturs. Latvijas tirgu varējām prognozēt trīs gadus uz priekšu, taču ar ārzemēm ir grūtāk," skaidro uzņēmējs, taču atzīst, ka galvenais ir nepadoties un turpināt aicināt cilvēkus ieklausīties dabā. "Dabā ir atrodams viss, kas cilvēkam ir vajadzīgs. Līdz ar strauju tehnisko progresu mēs šīs zināšanas par dabu pazaudējām," pārdomās dalās Jevgenijs. "Cilvēkiem kādreiz tas nebija jāmācās, viņi vienkārši juta, kurš augs palīdzēs atgūt veselību vai dos pozitīvu enerģiju. Tagad šādu cilvēku ir krietni mazāk, bet mēs nevaram noliegt, ka dabas pasaule eksistē."