Tiem ir pavisam cita smarža un garša salīdzinājumā ar ievestajiem. "Un tos droši var ēst ar visu miziņu," piebilst SIA "Mārupes siltumnīcas" valdes priekšsēdētājs Jānis Bērziņš, stāstot par gurķu audzēšanu siltumnīcas apstākļos.
Viņš skaidro, ka gads no gada atšķiras ar laika apstākļiem, kas ietekmē ražu. "Ilgstošā periodā esam izstrādājuši termiņus, kas ir vispiemērotākie gurķu sēšanai un stādīšanai, lai katru gadu marta sākumā varētu novākt pirmo ražu. Gurķis mīl sauli, siltumu un gaismu, bet aizvadītajā mēnesī saules bija maz, tāpēc šogad pirmos gurķus novācām pāris dienas vēlāk nekā pērn – 4. martā, un raža bija nedaudz mazāka. Patlaban gurķus novācam katru otro dienu. Tiklīdz būs pietiekami saules, raža pieaugs, un varēsim to vākt katru dienu."
Latvijas zinātnieki noder
Mārupē gurķus audzē līdzīgi kā visā Eiropā, izmantojot šim nolūkam paredzētās iekārtas un automātiskās vadības sistēmas. "Mūsu zinātniekus – Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta speciālistus – piesaistām, piemēram, lai augu mēslošanas sistēmas pielāgotu atbilstoši vietējiem gaismas apstākļiem. Augi, tāpat kā cilvēki, ir dzīvas radības, un viņiem ir vajadzīgas barības vielas, tāpēc arī gurķiem ir izstrādāta ēdienkarte atbilstoši augu uztura zinātnes – augu fizioloģijas un agroķīmijas – prasībām. Dabā saulīte un pietiekami silts laiks būs maijā, tāpēc mēs pēc iespējas līdzīgus apstākļus dabīgajiem radām siltumnīcā."
Mārupes dārzā gurķa sakne ir nostiprināta augsnē. Siltumnīcā gurķu saknes atrodas akmens vatē, kas ir iegūta, pārkausējot akmeņus daudz vieglākā, irdenākā materiālā, kas ir brīvs no jebkādu ķīmisku elementu klātbūtnes. Barības vielas, ko dabā gurķa saknes uzņem no augsnes, tiek izšķīdinātas ūdenī, un stādiem pievadītas pa caurulītēm, izmantojot pilienu laistīšanu.
"Cilvēkiem, kuri uztraucas, ka siltumnīcā audzētos gurķus baro ar ķīmiju, gribu paskaidrot, ka arī dabiskā augsnē esošās organiskās vielas baktērijām ir jānoārda līdz tīriem elementiem jeb Mendeļejeva tabulai, lai tie var izšķīst ūdenī, jo tikai tad augi tos var uzsūkt ar saknēm un veidot sev nepieciešamos savienojumus," uzsver J. Bērziņš.
Nevajag noliegt dabu
Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs stāsta, ka, tāpat kā jebkuram augam, arī gurķim vajag visus pamatelementus – kāliju, fosforu, slāpekli un citus, kam jābūt noteiktā daudzumā un proporcijā. "Pāris vārdus gribu paskaidrot par nitrātiem, no kuriem daudziem ir paniskas bailes. Mīļie cilvēki, nenoliegsim dzīvo dabu, kas veido pasauli! Dzīvības rašanās pamatā ir aminoskābes. Un aminoskābju centrā ir slāpeklis, tāpēc arī mums tas ir vajadzīgs. Slāpekli mēs varam uzņemt tikai ar augiem vai augēdāju dzīvnieku produktiem. Bet augi var uzņemt slāpekli tikai nitrātu formā, protams, sabalansētā daudzumā. Cilvēkam zināms nitrātu daudzums ir jāuzņem katru dienu.
Papildus tam, kas ir augu barības maisījumos, mēs gurķiem dodam arī dzelzi un magniju – elementus, kas cilvēkam ir asinīs, bet augiem zaļajā hlorofilā. Tikko pietrūkst dzelzs vai magnija, augam pazūd zaļā krāsa. Tāpēc tiem, kuri ēd mūsu gurķus, mikroelementu tabletes aptiekā nebūtu jāpērk, jo tie jau ir dārzeņos. Ja gurķiem pietrūks mikroelementu pareizā daudzumā un proporcijā, stādi nīkuļos un nedos pilnvērtīgu ražu."
Holandes sēklas Latvijas zemē
Augu saknes sāk funkcionēt pie temperatūras virs +15 grādiem. Ja temperatūra ir zemāka, augi nevar uzņemt ūdeni, un līdz ar to arī barību, tāpēc vienlaikus ir izslāpuši un badā, skaidro J. Bērziņš. Lai gurķu saknēm nodrošinātu +20 grādu temperatūru, dobē zem akmens vates stiepjas tieva caurulīte, kas saknēm nodrošina vajadzīgo siltumu. Augam, tāpat kā cilvēkam, lai būtu vesels, jābūt siltām kājām.
Mārupes siltumnīcās tiek sētas no Holandes ievestas sēklu šķirnes. "Latvijas apstākļiem ir piemērotas tās, kas ir izturīgākas pret sliktiem gaismas apstākļiem. Jaunās gurķu šķirnes ir pašapputes, tāpēc bitīšu palīdzība tām nav vajadzīga. Pirms kādu šķirni nomainām ar citu, to izmēģinām nelielā platībā. Ļoti svarīgi, lai šī šķirne garšotu pircējiem, jo pirms pāris gadiem atteicāmies no labas un izturīgas gurķu šķirnes tikai tāpēc, ka cilvēkiem negaršoja."
Uz maizītes ar sviestiņu
Kad gurķus pārnes mājās, tos vajag uzglabāt istabas temperatūrā. Svaigus gurķus nevajag likt ledusskapī, jo aukstumā bioloģiskie procesi – pēcbriede – apstājas un gurķi zaudē savu smaržu. Ja virtuvē ir centrālā apkure un ļoti sauss gaiss, gurķus var ielikt plastmasas maisiņā, lai tos pasargātu no apvīšanas, norāda J. Bērziņš.
Viņš uzsver, ka Mārupes gurķi ir ēdami ar visu mizu, jo "tajās nav nekā kaitīga. Visas barības vielas, ko gurķis saņem augšanas periodā, ir sabalansētas. Gurķa miziņa dārzeni pasargā no apkārtējās vides. Ja mēs to nogriežam, tad daļu vērtīgo vielu, kas spēcinātu arī mūsu organisma aizsargsistēmu, mēs izmetam. Noliktavā gurķiem esam nodrošinājuši pareizu temperatūru, gaisa mitrumu, un nekas vairāk tiem nav vajadzīgs. No veikala pārnestus gurķus pirms ēšanas vajag noskalot ar tīru ūdeni, jo pēc novākšanas tie ir mērojuši zināmu ceļu, līdz nokļuvuši uz galda virtuvē.
Pirmos gurķīšus, kam ir tik svaigs, patīkams aromāts, gribas apēst tāpat vai sagriezt šķēlītēs un uzlikt uz maizītes ar sviestiņu. Ja gurķu ripiņām pārliek svaigus zaļumus, var nobaudīt īstu pavasara gardumu. Vēlāk, kad pie gurķīšiem pierasts, tos labprāt ēdu salātos, kas samaisīti ar skābu krējumu vai pārlieti ar svaigiem dārzeņiem domātu mērcīti."