Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Pēcāk televīzijā pārraidīto sižetu Pierīgas uzrunātie uzņēmēji raksturo kā tendenciozu, kas neatbilst patiesajai situācijai.

Aizdomas par vienu uzfilmētu zvēraudzētavu
"Ja tagad šī dēļ aiztaisīs ciet zvēraudzētavas, mēs noslīksim savos mēslos," tiešs un skarbs ir SIA "Mārupes zvērsaimniecība" valdes priekšsēdētājs Oļģerts Pallo. "Kur tad liks tūkstošiem tonnu atlikumu no lopu kaušanas, kas tiek izbaroti zvēraudzētavās? Turklāt tad jau jāaizliedz arī cūku un liellopu audzēšana, kas daļai šķiet nehumāna, bet tajā pašā laikā ēst gaļu gribās."

"Ja audzējamā dzīvnieka āda izmaksā līdz 150 eiro, neviens nebūs ieinteresēts nerūpēties par dzīvnieku. Turklāt tādēļ tiek veiktas vakcinācijas, ņemtas asins analīzes un notiek regulāras atbildīgo dienestu pārbaudes," viņš uzsver.

"Tie, kas filmējuši materiālu, paši nav labāki, ielaužoties svešā īpašumā un ar gaismekļiem nakts laikā terorizējot dzīvniekus. Tas ir rafinēts pasūtījums!" uzskata uzņēmējs. Savukārt par sižetā norādīto, ka ūdelēm vajadzīgs ūdens, kur peldēt, O. Pallo bilst pilnīgi pretēju faktu: "Zvēraudzētavās audzētās ūdeles ir speciāli selekcionētas šķirnes dzīvnieki, kam nav nepieciešams ūdens."

"Mārupes zvērsaimniecības" vadītājs uzskata, ka skandalozitāti iemantojušais video materiāls filmēts tikai vienā zvēraudzētavā, nevis sešās, kā apgalvots. "Savus kolēģus labi pazīstam, katram ir savas konstrukcijas, specifiskas iekārtas, un redzētais, visticamāk, uzņemts jau tieši slimo dzīvnieku izolatorā." Viņš pieļauj, ka filmējums veikts konkurences iespaidā, lai to mazinātu, jo zvērādu cenas pašlaik ievērojami palielinājušās. "Tikpat labi tas arī varētu būt darīts, lai novērstu iedzīvotāju uzmanību no patiesajām problēmām valstī," seko piebilde.

"Mārupes zvērsaimniecībā" patlaban norisinās renovācija, un vasaras nogalē plānots iegādāties 40–45 tūkstošus ūdeļu kucēnu.

Kādam tas ir jādara
"Ja videomateriāla veidotāji patiešām būtu dzīvnieku mīļotāji, tas tiktu publiskots uzreiz, nevis pēc vairākiem mēnešiem," redzēto sižetu komentē IK "Ziedkalni 2007" pārstāve no Stopiņu novada, kur tiek audzētas šinšillas.

Viņa, līdzīgi kā O. Pallo, norāda, ka uzņēmējam nav izdevīgi turēt slimus dzīvniekus vai nerūpēties par tiem: "Ja ir nepilnvērtīgi apstākļi, dzīvnieks ir stresā, nevesels, vilna līdz ar to noplukusi, un tādu nevienam nevajag. Turklāt ir daudz dažādu izmaksu, par elektrību, barību un citas, kas nav izdevīgs ieguldījums tādā gadījumā."

Zvēraudzētavas pārstāve piekrīt, ka slimi dzīvnieki mēdz būt, taču tos attiecīgi izolē no pārējiem. Turklāt viņa sliecās piekrist domai, ka uzņemtajā materiālā, iespējams, filmēti tieši šādi dzīvnieki. Tāpat viņa piekrīt, ka atbildīgo institūciju pārbaudēm ir jānotiek, un tas nav nekas ārkārtējs, jo tie, kas darbojas šajā jomā, ar to rēķinās.

"Šis bizness patiesi ir skarbs. Taču dzīve ir tāda, kāda ir, tad jau arī gaļu nedrīkstam ēst, nedrīkst audzēt un kaut jērus un govis. Mēs ar šo jomu nodrošinām iztiku savai ģimenei, esam izkopuši un attīstījuši to. Protams, tīri no cilvēciskā faktora var saprast dzīvnieku aizstāvjus, bet kādam tik un tā tas ir un būs jādara, jo gaļu vajadzēs, tāpat kā ādas izstrādājumus."

IK "Ziedkalni 2007" realizācijas apjoms ir aptuveni 500 šinšillu ādas gadā galvenokārt eksportam, kas atbilst vidējas fermas biznesa apmēriem.

PVD neko neatklāj
SIA "Gauja AB" zvēraudzētava Inčukalna novadā minēta to sešu vidū, kur dzīvnieku tiesību aizstāvji paviesojušies bez atļaujas. Zvēraudzētavā aptuveni 40 hektāros piecās fermās patlaban ūdeļu ganāmpulks sasniedzis apmēram 300 tūkstošus un vēl aptuveni 700 lapsu. Tiekoties ar uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Arni Veckaktiņu 28. februārī, viņš pastāstīja, ka dienu iepriekš bijušas Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pastiprinātas pārbaudes, kuru laikā nekādi pārkāpumi nav konstatēti. "Šī nozare šeit tiek attīstīta jau kopš 1945. gada, principā viss Gaujas ciems uzbūvēts uz zvērsaimniecības bāzes, teju katrā ģimenē ir kāds, kurš tajā strādājis vai strādā. Ja zvēraudzēšanas nozares likvidēšana Latvijā tiks akceptēta, tad lai valdība vai tie "zaļie" mums visiem izsniedz biļetes uz Īriju!" sašutis ir A. Veckaktiņš.

Patlaban uzņēmumā ir nodarbināti ap 70 cilvēkiem, lielākā daļa no tiem ir vietējie. PVD pārbaudes ir vismaz divreiz gadā, tostarp tiek vērtēta dzīvnieku labturība, veterinārmedicīniskā aprūpe, barības aprite un citi faktori.

"Visu cieņu "zaļajiem", bet nevajag šādus faktus tik tendenciozi parādīt. Tas ir ļoti nepatīkami un morāli graujoši visai nozarei, arī PVD jātaisnojas tajā, kur tas nav vainojams, jo viņi tiešām regulāri mūs kontrolē. Jebkurš, kurš laukos ir redzējis vai sastapies ar to, kā audzē dzīvniekus, saprot, ka tas ir tikai normāli šajā biznesā. Principā tā ir viena no lopkopības nozarēm Latvijā, kas citviet Eiropā ļoti strauji attīstās. Piemēram, Lietuvā no padsmit fermām nepilnu desmit gadu laikā to skaits palielinājies līdz 94, kamēr mums ir tikai astoņas. Un tas ir tikai normāli, ka ik palaikam kāds dzīvnieks saslimst. Tādos gadījumos tas tiek izolēts no pārējiem," norāda A. Veckaktiņš. Dzīvnieki tiek atšķirti no pārējiem, lai vetārsts viņus varētu apskatīt un netraucēti ārstēt. Procentuāli pa visām fermām pērn miris aptuveni 1,6 % dzīvnieku, kas ir normāls rādītājs. "Mūsu fermās epidēmijas sen nav bijis."

"Šī joma Latvijā viennozīmīgi ir ļoti svarīga tautsaimniecības nozare. Zvēraudzētavas ir tās, kas savāc lielāko daļu pārtikas atkritumu, ko būtu jāsadedzina vai citādāk jāutilizē, tostarp zivju atgriezumi un tirdzniecībā nederīgā mazo zivju piezveja, atlikumi no dzīvnieku kautuvēm, pārtikas veikaliem un augu valsts produkcija," skaidro A. Veckaktiņš. "Turklāt par to šiem uzņēmumiem vēl tiek samaksāts normāls atalgojums. Tādā veidā mēs šāda veida atkritumus zaļi utilizējam."
Vasarā katru dienu tiek apēsts ap 50 tonnām šīs barības, ziemā – ap 7-8 tonnām. Savukārt izaudzēto dzīvnieku ādas 90 % apmērā un vairāk tiek eksportētas, kas Latvijai ienes reālu valūtu.

Taujāts par dzīvniekiem piegādāto barību no kautuvēm un zivju pārstrādes vietām, uzņēmuma pārstāvis teic, ka arī tā tiek pārbaudīta, tostarp ik pa laikam sūtīta uz laboratoriskiem izmeklējumiem Somijā. Tāpat uz pārbaudēm tiek sūtīti mirušie zvēri.

Uzmetot aci dzīvnieku būriem, redzams, ka tie ir pamatīgi nolietojušies, taču neviens nav caurs vai kā citādi bojāts. Turklāt atbilstoši Eiropas Savienības direktīvām tuvākajā piecgadē tie tāpat ir jānomaina, kas uzņēmumam izmaksās miljonus, bet kas jau ir sākts – vienā jaunuzceltajā fermā jau gandrīz puse ir aprīkota ar jauniem, divstāvu būriem. Vienīgi "Gauja AB" ūdeļu fermās ir ierīkota automātiskā dzirdināšana, kur ziemas laikā dzīvniekiem ir iespēja jebkurā laikā padzerties dažus grādus siltu un tīru ūdeni, savukārt karstā laikā dzīvnieki paši var ar vēso ūdeni atveldzēties. Lapsām ūdens manuāli tiek mainīts divreiz dienā, taču ar laiku arī lapsu fermās plānots ierīkot automātisko dzirdināšanas sistēmu. Turklāt ziemā šie dzīvnieki ne īpaši prasa pēc ūdens, galvenais ir normāls barības daudzums.

"Un šie nav meža zvēri, tie ir pilnībā domesticēti dzīvnieki, kas paaudžu paaudzēs dzīvojuši fermās," vēl uzsver A. Veckaktiņš, atbildot uz dzīvnieku aizstāvju norādīto, ka tiem jādzīvo savvaļā.