Nosaukums – cilvēku dēļ
SIA "Preses nams Baltic" Silakrogā Ropažu novadā darbojas trīs gadus, taču vēsturiski "tas nāk no vecā preses nama, kas atradās Rīgā. Juridiski tie ir divi atsevišķi uzņēmumi, taču darbinieki, kas strādāja vecajā preses namā, tagad ir pieņemti darbā šeit. Un cilvēku dēļ pārmantots arī nosaukums. Padomju laika monstrā daži nostrādājuši daudzus gadus, citi pat vairākās paaudzēs. Kad tas bankrotēja, cilvēki palika bez darba. Labākie, kas pārzina tehnoloģiju un ir bijuši uzņēmuma dvēsele, tika uzaicināti šeit," stāsta uzņēmuma komercdirektors Jurijs Savins.
Strādājot poligrāfijas nozarē, pazaudēt profesionāli ir smagi, jo labu speciālistu neesot daudz. "Ja kāds cits uzņēmums piedāvā lielāku algu vai algu aploksnē, mēs nevaram konkurēt. Esam liels, caurspīdīgs un sociāli atbildīgs uzņēmums. Ja cilvēks izvēlas lielāku algu un aiziet, tas ir liels zaudējums." Tomēr ne visos amatos tiek prasīta pieredze vai profesionalitāte, tāpēc preses nama darbinieku pulkam kuplā skaitā piebiedrojušies vietējie Silakroga iedzīvotāji – tie veido pat līdz 30 % no kopējā darbinieku skaita.
Vietā, kur atrodas modernais preses nams, jau vēsturiski bija uzbūvēts tipogrāfijas komplekss. Ēka savulaik piederējusi vecā preses nama īpašniekiem. Pirms privatizācijas pat bijusi iecere Silakrogu izveidot par poligrāfijas kompleksu.
99 % procesu – automatizēti
Preses namā strādā aptuveni 160 darbinieku. "Ražošanas procesā ir ļoti maz roku darba. 99 % procesu ir automatizēti. Visu dara mašīnas, bet katrai mašīnai ir vajadzīgs operators, kurš noņem vai saliek produkciju. Ja strādā daudz cilvēku, algu īpatsvars sadārdzina gala produktu. Tāpēc mēs ražojam smukas grāmatas, kas varbūt izskatās kā ar rokām taisītas, bet patiesībā viss tiek darīts ar mašīnām."
Papildu ekonomiskajam izdevīgumam, tiek ietaupīts arī laiks un ir iespēja izvairīties no cilvēciskā faktora. "Mazās tipogrāfijās vai cehos varbūt viens cilvēks var atļauties pusgadu taisīt vienu ekskluzīvu grāmatu, bet mēs ražojam vidēji 1,2 miljonus grāmatu cietajos vākos mēnesī. Vēl jau ir žurnāli. Tas ir ļoti daudz Latvijas mērogiem. Sasēdināt kopā tik daudz cilvēku un maksāt visiem algas, lai nodrošinātu tādu apjomu, nebūtu reāli. Tāpēc ir mašīnas."
Preses nams specializējies grāmatu un pavisam neilgi arī žurnālu drukāšanā. 1. oktobrī tika palaista jauna iekārta un sākta žurnālu ražošana – tas ir lielākais papildinājums triju gadu laikā. Par avīžu drukāšanu preses namā gan nav domāts, atzīst J. Savins.
Kā top grāmata
Grāmatas tapšanas pirmais posms ir repro daļā, kur tiek apstrādāti klienta atsūtītie faili. "Pirms drukāšanas mūsu uzdevums ir failus pārbaudīt. Ja kaut kas nav pareizi, lūdzam klientu tos uzlabot." Ja ar failiem viss kārtībā, pasūtījumu var sākt īstenot.
Pirms drukāšanas papīram, kas atceļojis no Somijas rūpnīcām, nepieciešams aklimatizācijas process konkrētas temperatūras un mitruma apstākļos. Jo īpaši ziemā, kad gaisa temperatūra ārā ir zema. Kad papīrs "gatavs", darbs var sākties.
Poligrāfijas darbā pārsvarā tiek izmantotas četras krāsas – sarkana, dzeltena, zila un melna, retāk trīs – sarkana, zaļa un zila. Izmantojot tās, tiek iegūts nepieciešamais attēls.
Preses nams ir aprīkots ar modernu tehniku, viena drukājamā mašīna maksā pat četrus miljonus eiro. Ir iekārtas, kuras papīru drukā tikai no vienas puses, bet ir tādas, kas no abām pusēm vienlaikus. Viena no jaudīgākajām un modernākajām pērn iegādātajām mašīnām, drukā ar ātrumu 15 000 papīra lokšņu stundā. Citās iekārtās lokšņu vietā drukāšanai izmanto papīra ruļļus. Tās spēj darboties ar trīs reizes lielāku ražību, nodrukājot līdz par 60 000 salocītu lapu jeb "burtnīcu" stundā.
Augstākas kvalitātes materiālus drukā uz loksnēm, bet piemēram, žurnālus ar lielu tirāžu uz ruļļu papīra. Pēc tam, kad loksnes ir nodrukātas, tās žūst 12 vai 24 stundas, bet ruļļu papīrs iet cauri krāsnij un augstā temperatūrā nožūst dažās sekunžu desmitdaļās.
Kad vajadzīgais nodrukāts, notiek fiziskā kontrole. "Mašīnas drukā ar lielu ātrumu, un ne vienmēr iespiedējs var pamanīt kādus mazus brāķus, ja kāds punktiņš kaut kur iespiedies vai puteklis trāpījies. Vāks ir ļoti svarīgs. Ja punktiņš trāpās grāmatas iekšpusē, tad nav tik nozīmīgi, bet vāks ir tas, kāpēc cilvēki izvēlas un pērk grāmatu," skaidro J. Savins.
Apstrādes cehs ir pēdējais posms, kur grāmatas iegūst sev raksturīgo izskatu. Loksnes tiek piegrieztas pēc formāta, lapas sašūtas, salocītas, pielīmēti vāki.
Latiņa jānotur
Produkcija galvenokārt tiek eksportēta uz Eiropu, Skandināviju un Krieviju. Latvijā paliek neliela daļa – 10–15 % no saražotā. "Arī daži līgumi par žurnālu drukāšanu ir noslēgti. Šobrīd saņemam pasūtījumus no Skandināvijas, kā arī Baltijas."
Galvenais izaicinājums, raugoties nākotnē, ir nepazaudēt ātrumu un kvalitāti, papildinot produkcijas klāstu ar žurnāliem. Starptautiski uzņēmums ir atpazīstams tieši ar augsto kvalitāti, tāpēc jo īpaši svarīgi sevis uzstādīto latiņu noturēt.
