Ar lielu investoru vieglāk
Kopš 2010. gada augusta "Melnā kafija" pieder zviedriem – kafijas ražotājam "Lofbergs Lila". Uzņēmuma vadība stāsta, ka tas bijis viens no lielākajiem krīzes laika darījumiem. "2009. gadā interesi par uzņēmumu izrādīja galvenokārt finanšu spekulanti, bet pēc gada ārzemnieki sāka ievērot, ka situācija pie mums uzlabojas. Tad uzmanību sāka pievērst arī stratēģiskie investori. Ja godīgi, "Melnā kafija" tobrīd nemaz nemeklēja investorus, bet, tā kā tie izrādīja tik lielu interesi, – bija pat četri pieci, kas šo iespēju reāli izskatīja – izvērtējām, ka stratēģisks investors nenāktu par ļaunu. Un "Lofbergs Lila" izrādījās labākais kandidāts," atceras M. Čakste.
"Mēs tā kā Rīga – nekad nesam gatavi," uzņēmuma attīstību skaidro M. Čakste. "Šogad vairāk nekā pus miljonu eiro investēsim ražošanā. Uzlabosim attīrīšanas sistēmu gan zaļajām, gan grauzdētajām pupiņām, atjaunosim un uzlabosim esošās iekārtas, bet lielākā investīcija būs pakošanas iekārtas hard vacum iegāde," informē M. Čakste.
"Melnā kafija" strādā divos virzienos. "Viens ir mūsu zīmola produkcijas tirdzniecība, otrs – citu pasūtījumu izpildīšana," stāsta ģenerāldirektors. M. Čakste skaidro, ka "Melnā kafija" sadarbojas ar daudziem uzņēmumiem, kas paši kafiju neražo. "Lielākie apjomi mums ir tieši citu pasūtījumu kafijas ražošanā. Šajā jomā lielākie eksporta tirgi ir Lietuva un Somija, bet mūsu zīmolu izplatām visā Baltijā, Krievijā un šobrīd strādājam pie Čehijas tirgus," skaidro M. Čakste.
Nostalģija pēc šķīstošās kafijas
Salīdzinājumā ar mūsu kaimiņvalstīm Latvijā vairāk iecienīta šķīstošā kafija. "Maltā un šķīstošā kafija pie mums pieprasījumā ir apmēram 50 uz 50, bet Igaunijā un Lietuvā viennozīmīgi dominē maltā kafija. Šķīstošā tur netiek pat pārtikas preču top 20. Varbūt tas ir Liepājas kafijas nopelns, ka mums vēsturiski ir nostalģija pēc šķīstošās kafijas," smej ģenerāldirektors.
Katrā valstī ir arī dažādi tirgus līderi – Lietuvā ilggadēji tas bijis "Jacobs", Igaunijā – "Paulig", bet Latvijā – "Merrild". "Stipra, grauzdēta kafija pie mums nav lielā cieņā. Tās vietā labprātāk dzeram kafiju ar sabalansētu garšu, kas nav ne rūgta, ne skāba. Rūgtais ir Dienvidu stils, patīk Itālijā. Tur arī dzeršanas kultūra ir citādāka. Viņi pārsvarā dzer espreso, bet mēs kafiju lietojam līdzīgi kā tēju. Lēnām dzeram, piekožam klāt vēl kādu bulciņu," izpratis ģenerāldirektors.
Kafijas lielvalsts pamatā – tradīcijas
M. Čakste skaidro, ka tādas kafijas lielvalstis, par kuru pieņemts uzskatīt, piemēram, Itāliju, nemaz nav, jo pupiņas aug tikai ap ekvatoru. Tas esot tikai mārketinga, seno kafijas dzeršanas tradīciju un vēstures dēļ. Uz jautājumu, kur aug labākās kafijas pupiņas, M. Čakste nešaubīgi zina atbildi – Ķekavā. "Bet patiesībā tās aug tikai ap ekvatoru – Āfrikā, Dienvidamerikā, Etiopijā, Vjetnamā," stāsta ģenerāldirektors.
Tirdzniecības un kvalitātes speciālists Rolands Boļšakovs skaidro, ka katras valsts kafijai tomēr esot atšķirīgas nianses. Kafijas dzimtene ir Etiopija, un tur arvien ir plašākais kafijas šķirņu klāsts, zina R. Boļšakovs. "Mēs esam apzinājuši un izmantojam labi ja piecus procentus no esošajām kafijas sugām, bet tāpat savā ražošanā izmatojam pupiņas no visas pasaules," atklāj M. Čakste.
Kafija kā "Chanel" smaržas
M. Čakste stāsta, ar ko kafijas cita no citas atšķiras: "Tāpat kā no dažādiem komponentiem tiek veidotas smaržas un radīts, piemēram, "Chanel", tāpat ar kafiju – tiek paņemtas dažādas kafijas šķirnes no dažādiem reģioniem, attiecīgā proporcijā apvienotas, grauzdētas vairāk vai mazāk, samaltas rupjāk vai smalkāk, beigās sajauktas, iegūstot unikālu kafijas garšu un smaržu. Tā ir tā kafijas radīšanas māksla."
Ķekavas ražotnē katru dienu tiek testētas gan zaļās, gan grauzdētās pupiņas, kontrolēts, vai nav fermentācijas vai citu veidu bojājumi. Atsevišķi tiek testēta arī katra saražotā partija un no katras saglabāts paraugs, lai vēlāk, ja nepieciešams, varētu salīdzināt. "Bet tāpat mēs katru dienu meklējam jaunas garšas un iespējas," atklāj M. Čakste.
Izcilas kafijas priekšnosacījumi
Gan M. Čakste, gan R. Boļšakovs noraida domu, ka kafijai pievienots piens vai saldais krējums sabojā kafijas oriģinālo garšu. "Tas ir tāpat kā ar vīniem – jādzer tas, kas garšo. Nevar pārmest cilvēkam, kas dzer saldos vīnus, ja viņam tā garšo. Tās ir gaumes lietas, no kurām nevajag kautrēties," iedrošina M. Čakste.
R. Boļšakovs piebilst, ka balta kafija esot kā brokastis. "To dzer līdz pusdienas laikam, bet pēc tam – melnu. Pēc ēšanas melna kafija uzlabo vielmaiņu," informē R. Boļšakovs. Lai dziļāk iepazītu un izprastu kafijas garšas nianses, "Melnās kafijas" telpās iespējams apmeklēt arī kafijas skolu. "Četros etapos apmācām, kā pareizi un vizuāli gaumīgi pagatavot kafiju – pirmais ir teorijas kurss, pēc tam trīs praktiskie līmeņi. Pirmais kurss piemērots ikvienam, lai saprastu, kas ir kafija, kas ietekmē garšu, kā pateikt, vai kafija ir laba vai slikta," stāsta R. Boļšakovs. Viņš skaidro, ka laba espreso kafijas putām jābūt krēmīgām un smilškrāsas. Ja tās ir tumšākas, tad kafija ir par stipru, ja par gaišu – tad par vāju. Otrs, kas liecina par kafijas kvalitāti, esot aromāts, bet trešais – katras kafijas individuālā garša. Kāda varbūt skābāka vai rūgtāka, bet balansam ir jābūt, nosaka R. Boļšakovs.
Uzņēmuma “Melnā kafija” Tirdzniecības un kvalitātes speciālists Rolands Boļšakovs.
Uzņēmuma “Melnā kafija” ģenerāldirektors Mārtiņš Čakste.