Alus garšu ietekmē ūdens
"Alus ir ļoti sezonāls produkts, kura pieprasījumu Latvijā ļoti ietekmē laikapstākļi," uzskata alus darītavas "Brālis" komercdirektors Uldis Muižnieks. Inčukalnā esošā alus darītava "Brālis" pastāv jau 16 gadus, un tās kolektīvā šobrīd ir 25 darbinieki.
"Brāļa" komercdirektors teic, ka alus sortiments šo gadu laikā ir mainījies. Ražošanas procesā tiek sekots līdzi tam, kāda ir cilvēku gaume un kas alus cienītājiem varētu garšot. Ņemot vērā pieprasījumu, savulaik "Brālis" sācis ražot arī rūgto jeb bitter tipa alu.
"Šo alu lielākoties pieprasa cilvēki, kuri ir mazliet pāri piecdesmit un vēl atceras "Rīgas Oriģinālo" alu, kas bija tiešām rūgts," saka Uldis Muižnieks. "Mūsu alus gan nav īsti līdzīgs tam, jo katra alus darītava ražošanā izmanto atšķirīgu ūdeni un apiņus, kas ietekmē alus garšu. Mēs gatavojam alu, lai tas būtu patīkami rūgts un ar foršu aromātu, un cilvēki šo alu ir atzinuši par ļoti labu esam."
Alus garšu un kvalitāti būtiski ietekmējot vārīšanas procesā izmantotais ūdens. Mieži "Brāļa" alus gatavošanai tiekot iepirkti Latvijā, uzņēmumā "Latraps", kas gatavo iesalu, bet apiņi tiekot vesti no Vācijas.
"Brālis" nedzenas pakaļ modei
Gada laikā alus darītava "Brālis" saražojot aptuveni 1,8 miljonus litru alus, ko tirgojot ne tikai Latvijā, bet arī Krievijā, Igaunijā, Holandē, Anglijā.
"Bijām vieni no pirmajiem, kas sāka ražot IPA jeb ipas tipa alu Latvijā. Domāju, ka ipas un eilus var saukt par modes aliem, un šī tendence nebūs ilglaicīga," prognozē U. Muižnieks. "Beigsies IPA mode, sāksies kas cits. Šobrīd Amerikā, piemēram, ir populārs ķirbju un kaņepju alus. Pavisam mazās alus darītavas ar šo varēs eksperimentēt, bet tādi ražotāji kā mēs turpinās strādāt ar garšu, kas ir tradicionāla un pierasta. Tumšais un gaišais alus ir pastāvīgas vērtības."
U. Muižnieks uzskata, ka Saeimas noteiktais aizliegums tirgot alu divu litru plastmasas pudelēs ir gaužām aplams.
"Tika stāstīts, ka, aizliedzot šīs pudeles, varēs cīnīties pret surogātalu. Es arī esmu pret surogātaliem, tomēr, manuprāt, vajadzēja atstāt iespēju alus darītājiem pildīt alu divu litru PET pudelēs, paaugstinot akcīzi stiprajiem aliem. Ja kāds gribēs kvalitatīvu stipro alu, viņš samaksās augstāku cenu. Vienlaikus tas būtu liels sitiens pa surogātaliem. Taču tagad valdība ar šo lēmumu ir iesitusi tikai pa mazajām alus darītavām, kam bija labi un garšīgi stiprie ali, kas tika pildīti divlitrīgajās PET pudelēs, nevis tām, pret kurām it kā bija vērsts šis likums."
Viena no vismazākajām darītavām – Ādažos
2015. gadā Ādažos tika atklāta jauna alus darītava – SIA "Rose Brewery". Viens no uzņēmuma īpašniekiem un valdes priekšsēdētājs Mareks Joniškāns teic: "Mēs esam viena no vismazākajām alus darītavām Latvijā un netiecamies būt megalieli, mēs neražosim pasterizētu alu. Ražojam mazos daudzumos, un mums ir svarīgi piedāvāt garšīgu alu, kas tiek atzinīgi vērtēts."
Šobrīd Ādažos ražotā alus pieprasījums esot lielāks nekā piedāvājums, tāpēc tiek strādāts pie uzņēmumam attīstīšanas, saražotā alus apjoma palielināšanas. Graudi un apiņi tiekot iepirkti Vācijā, lai gan Latvijā audzētie graudi izmaksātu uz pusi lētāk. Taču Latvijas īso vasaru saule nespējot nodrošināt pašu zemē augušos graudus ar pietiekamu daudzumu olbaltumvielu, vitamīnu utt., kas pēcāk atspoguļojas alus garšā un kvalitātē. Tāpēc nākoties iepirkt izejmateriālus no valstīm, kur saules ir vairāk, piemēram, Vācijas.
Šobrīd vispieprasītākie alus veidi esot "Ādažu Gaišais" un "Ādažu Rožu". Alus tiekot pildīts 0,5 litru stikla pudelēs un realizēts lielo veikalu tīklos. Pastāvīgu klientu ārzemēs neesot, bet alus aizceļojot arī uz Angliju. "Mūsu alus nav pasterizēts, tāpēc tā realizācijas termiņš ir īsāks – kā jau dabiskam produktam," skaidro M. Joniškāns. Īpašnieks teic, ka šobrīd jaunas alus receptes un specifiskas garšas nianses netiekot attīstītas, jo tiekot strādāts pie tā, lai palielinātu ražošanas jaudu.
Konkurence – liela
Lielākie šķēršļi, kas apgrūtina mazās alus darītavas Latvijā, esot likumdošana un nodokļu politika, saka M. Joniškāns. Jau uzsākot uzņēmējdarbību, uzņēmējam netiekot dotas nekādas atlaides, nav nekādu nodokļu atvieglojumu.
"Citās Eiropas valstīs, piemēram, Anglijā, valdība ir atsaucīgāka pret jauniem, uzņēmīgiem cilvēkiem, kuri uzsāk kaut ko ražot, bet Latvijā tas tā nenotiek," par uzņēmējdarbības sūro garoziņu stāsta M. Joniškāns. "Pirmkārt, uzņēmējam ir jāiegulda līdzekļi, lai sāktu ražošanu un pēc tam to attīstītu. Otrkārt, ir arī diezgan liela konkurence. Strādāt alus biznesā nav viegli."
No valsts puses diemžēl nejūtot arī pretimnākšanu attiecībā uz produkcijas eksportu. M. Joniškāns izsaka cerību, ka nākotnē pie varas nāks cilvēki, kuri izpratīs uzņēmējdarbību, novērtēs Latvijas ražotājus un darīs visu, lai gudriem, uzņēmīgiem cilvēkiem nebūtu kārdinājuma braukt uz citām zemēm, kur zāle zaļāka, likumi sakārtotāki un iespējas nopelnīt – labākas.
"Kur vēl mēs varēsim dzīvot tik labi kā Latvijā? Nekur! Jācer tikai uz pareizajiem cilvēkiem. Cerams, ka pēc šīm Saeimas vēlēšanām kaut kas mainīsies uz labo pusi. Tā būs vislielākā dāvana mums, ja pie varas nāks domājoši cilvēki, kas sakārtos uzņēmējdarbības vidi, lai būtu interesanti palikt un strādāt Latvijā."
Raunas "Malduguns" alus
"Gandrīz katrai alus šķirnei atrodas cienītājs, kurš ir gatavs to atzīt par labāko alus šķirni," saka mazās alus darītavas "Malduguns" aldaris un līdzīpašnieks Valdis Jansons. "Malduguns" ir viena no jaunākajām un mazākajām alus darītavām Latvijā. Tā atrodas Vidzemē, Raunas novadā, un savu darbību uzsāka pirms pieciem gadiem, kad izdevās tikt pie telpām bijušajā maizes ceptuvē Rozēs pie Raunas.
"Sākās ilgs gatavošanas process, kas balstījās lielā mērā uz mūsu galvenā aldara Andra Liepiņa prasmēm pārveidot metāllūžņus derīgā aprīkojumā, jo kredītus gatavu iekārtu pirkšanai mums neviens nedotu. Vienīgie līdzekļi bija neliela pašu nauda un aizdevumi no radiem un draugiem," atceras Valdis.
"Malduguns" saražotā alus apjoms pagājušajā gadā bijis mazliet virs 100 000 litru, un tie esot aptuveni 5% no apjoma, ko var saražot, saglabājot mazās alus darītavas statusu. "Mēs nopietni attiecamies pret alus kvalitāti. Šobrīd mums ir ļoti laba reputācija alus cienītāju vidū un līdz ar to arī stabils pieprasījums," saka Valdis Jansons.
Ražošana un bizness – pašu spēkiem
"Pirmo alu taisījām tādu, lai tas garšotu pašiem un būtu saprotams arī alus dzērējiem, kuri nav pieraduši pie pārāk intensīvām garšām," atceras aldaris Valdis Jansons. "Malduguns" saimnieki Krišjānis Zeļģis, Valdis Jansons un Andris Liepiņš sākotnēji darbojušies kā mājbrūvētāji, pēcāk pārgājuši uz rūpniecisku alus darīšanas biznesu. Šobrīd "Malduguns" komandā ir seši aldari vai aldara palīgi un lietvede. "Sākumā strādājām trijatā un darījām visu – sākot ar grīdu mazgāšanu un beidzot ar pavadzīmju rakstīšanu."
Pasūtījumu apjomam pieaugot, sapratuši, ka vajadzīgi papildspēki, kā arī plašākas un ērtākas telpas. Pirms diviem gadiem ar "Altum" kredīta palīdzību tikuši pie vienas no "Raunas Lauktehnikas" ēkām, kur joprojām notiek uzlabojumi. Nelielos apjomos "Malduguns" brūvējums tiekot vests uz Somiju un Igauniju, taču tur tirgus ir ļoti piesātināts, tāpēc gandrīz viss saražotais aiziet uz vietējiem krogiem un veikaliem.
Katra etiķete kā individuāls stāsts
"Lai izsistos, ir jābūt labām un interesantām receptēm, stabilai kvalitātei un diezgan lielai pacietībai," uzskata V. Jansons.
"Nevienam no mums nav ar pārtiku saistītas izglītības, viss notiek pašmācības ceļā. Sākumā uztaisījām "Rudo rudeni" – angļu bitter tipa alu, rūgtu dzintara eilu ar angļu apiņiem, pēc tam brūno eilu "Pēdējais viesis" ar karameļu iesaliem, kam pielikts pietiekami daudz apiņu balansam. Un tad jau pamazām sākām tasīt "Maldugunij" tik raksturīgos kārtīgi apiņotos alus. Maijā mūsu noliktavā bija pieejamas 24 alus šķirnes."
Valdis Jansons stāsta, ka galvenais aldaris Andris Liepiņš pēc savām sajūtām izveido receptes un rada jaunas šķirnes, kas pamazām tiekot pieslīpētas. Jauna alus nosaukuma un etiķetes izveidošana gan nereti stipri aizkavējot alus pārdošanu. "Malduguns" alus pudeļu marķējums izceļas ar māksliniecisko noformējumu.
"Katrai etiķetei meklējam savu mākslinieku un cenšamies pēc iespējas vairāk atstāt jaunradi viņa ziņā," saka V. Jansons. "Viena no būtiskākajām alus darītavas "Malduguns" iezīmēm ir tā, ka netaupām uz izejvielām, kas ir samērā dārgas un kvalitatīvas, turklāt tiek izmantotas lielos daudzumos. Ceru, ka pēc desmit gadiem "Malduguns" alus būs tikpat garšpilns un sabalansēts."
Uzziņai
Visus populārākos pasaules alus iedala divās lielās grupās – Ale tipa ali un Lager tipa ali. Abās grupās ir ļoti daudz un dažādu alus šķirņu.
Eila (angliski: Ale) tipa alus ir vēsturiski vissenākais. Eilu brūvēšanai tiek izmantoti augšējie rūgšanas raugi (pēc alus raudzēšanas raugi veido biezu slāni tvertnes augšpusē). Šā tipa alus rūgšanas process notiek augstākā temperatūrā.
Eilu gatavošanā parasti izmanto lielu daudzumu apiņu, kas brūvējumam piešķir rūgtu garšu. Salīdzinot ar Lager tipa alus veidiem, eili ir nedaudz tumšāki un ar lielāku alkohola saturu.
Viens no Ale grupas aliem ir IPA jeb India Pale Ale (Indijas gaišais eils). Gaišs, stiprs eils.
Lager tipa ali ir iecienītākais alus veids visā pasaulē. Arī Latvijā brūvētie ali galvenokārt ir Lager tipa. Šā alus raudzēšanai tiek izmantoti mazāk aktīvie Lager tipa raugi, kas galvenokārt ir apakšējās rūgšanas raugi (pēc raudzēšanas tie nosēžas tvertnes apakšpusē). Raudzēšanas temperatūras ir zemākas.