Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Līdz šim šie amata konkursi vienlaikus tika izsludināti gan oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", gan minētajā NVA vakanču portālā.

Valsts kancelejas priekšlikuma būtība bija turpmāk piedāvāt uz lietotāju orientētu pieeju amatu sludinājumu publicēšanā vienuviet. Saeima to atbalstīja, jo šādā veidā tiks arī ietaupīti valsts pārvaldes resursi - gan tāpēc, ka publicēšana būs jāveic tikai vienā platformā, tādējādi mazinot administratīvo slogu iestādēm, gan arī tāpēc, ka nepieciešamības gadījumā budžeta līdzekļi turpmāk šim nolūkam būs jāiegulda vairs tikai vienas datubāzes uzturēšanā.

Izvēle sliecās par labu tieši NVA portālam, jo šī ir viena no apjomīgākajām vakanču datubāzēm Latvijā, kas attiecīgi piesaista ļoti lielu darba meklētāju skaitu. Pamatojoties uz NVA sniegto informāciju, pērnā gada laikā portāls apmeklēts 4 831 343 reizes. Lielais apmeklētāju skaits pamatojams arī ar to, ka šajā NVA datubāzē, atšķirībā, piemēram, no izdevuma "Latvijas Vēstnesis", tiek publicēti ne tikai sludinājumi uz ierēdņu amatu konkursiem, bet arī visi aicinājumi piedalīties atklātos amatu konkursos, kas savukārt ievērojami palielina interesentu skaitu.

Gan darba devējiem, gan darba meklētājiem NVA vakanču portāls ir un arī turpmāk būs pieejams bez maksas. Potenciālajiem darbiniekiem portālā iespējams ne tikai apskatīt publicētos amatu konkursus un vakances, bet arī izveidot un ievietot savu CV. Portāla sistēma publicētos CV automātiski salāgo ar publicētajiem darba devēju sludinājumiem - tādējādi darba meklētājam tiek piedāvātas viņa profilam atbilstošākās vakances, savukārt darba devējs saņem viņa sludinājumā norādītajām prasībām atbilstošāko kandidātu CV. Tāpat arī tiek piedāvāta informācijas atlase pēc dažādiem parametriem, kā arī sazināšanās iespējas starp darba devēju un darba meklētāju. Visi šie pakalpojumi, tāpat kā pārējās portāla sniegtās iespējas, ir bez maksas.

Administratīvo slogu mazinās vēl viens no apstiprinātajiem grozījumiem - ierēdni citā amatā un cita ministra padotībā esošā iestādē varēs pārcelt nevis ar Ministru prezidenta lēmumu, bet gan ar tā ministra lēmumu, uz kura padotības iestādi ierēdnis tiek pārcelts. Tādējādi šis process tiks vienkāršots, jo lēmumu pieņems uzņemošā ministrija, kas arī sagatavo lēmuma projektu un izvērtē pārcelšanas pamatojumus, nevis Ministru prezidents, kuru šāda veida lēmumi neskar tiešā veidā un kura kompetence koncentrēta uz valstiski un stratēģiski svarīgiem jautājumiem.

Tāpat izsludinātajos konkursos pieteikšanās termiņu nolemts pagarināt līdz 30 dienām līdzšinējo 20 dienu vietā. Šādas izmaiņas tiks ieviestas, jo nereti specifiskiem un augsta līmeņa amatiem ir nepieciešamas arī kandidātu piesaistes metodes, kas var būt visnotaļ laikietilpīgas. Kandidātu piesaistes termiņa pagarināšana nodrošinās rezultātu kvalitātes paaugstināšanos.

Stājoties spēkā likuma grozījumiem, uz ierēdņa amatu varēs pretendēt arī personas, kas jau ir sasniegušas likumā noteikto pensijas vecumu - ar nosacījumu, ka piedāvātais amats ir vakants uz noteiktu laiku.

Precizēti arī nosacījumi saistībā ar valsts civildienesta attiecību izbeigšanos. Iepriekš ierēdni no amata varēja atbrīvot gadījumā, ja pārejošas darbnespējas dēļ amata pienākumus nebija pildījis ilgāk par četriem mēnešiem pēc kārtas. Turpmāk tiks uzskaitīta arī darbnespēja ar pārtraukumiem un ierēdni varēs atbrīvot no amata, ja nebūs savus amata pienākumus pildījis ilgāk par sešiem mēnešiem viena gada periodā. Šis nosacījums netiks piemērots, ja iemesls darbnespējai būs grūtniecība, darbā noticis nelaimes gadījums vai arodslimība.

Minētie Valsts civildienesta likuma grozījumi stāsies spēkā 2019.gada 1.janvārī.