Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Turklāt nav daudz apdrošināšanas kompāniju, kuras lauksaimniekiem piedāvātu apdrošināties pret dabas stihiju riskiem.

Sarunā ar "Rīgas Apriņķa Avīzi" lauksaimnieku organizācijas netieši atzīst, ka zemnieki un lopkopji atbalstu postījumu dēļ ierasti saņēmuši tieši no valsts, un tas varētu būt viens no iemesliem, kādēļ lauksaimnieki nav ieinteresēti saņemt pastarpinātas atlīdzības un veikt regulārus maksājumus apdrošinātājiem.

Lai ilustrētu valsts atbalsta apjomus nelabvēlīgu laikapstākļu radīto postījumu gadījumos, var minēt, piemēram, to, ka pērn rudenī tika atbalstīta kompensāciju izmaksāšana Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem 14,87 miljonu eiro apmērā no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". To saņēma gandrīz 3000 saimniecību īpašnieku. Vidējais kompensāciju apjoms bija 5070 eiro, bet lielākā – 268 000 eiro.

Turklāt arī Eiropas Komisija lēma, ka atbalstam plūdos cietušajiem lauksaimniekiem Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Somijā kopā tiks izmaksāti 15 miljoni eiro. Šis atbalsts Baltijas valstu un Somijas lauksaimniekiem tiks izmaksāts vēl līdz šā gada 30. septembrim.

Informācija par apdrošināšanas gadījumos izmaksātajām atlīdzībām rāda daudz pieticīgāku ainu. Piemēram, 2016. gadā viena no apdrošinātāju kompānijām paziņoja, ka šajā gadā ir izmaksātas lielas atlīdzības lauksaimniekiem, kuriem nelabvēlīgie laikapstākļi ir nodarījuši būtiskus postījumus, – zaudējumus esot cietusi gandrīz trešā daļa saimniecību, kuras apdrošinājušas savus sējumus, tādēļ par vairāk nekā 1000 hektāru platībā izpostītiem ziemāju sējumiem atlīdzībās lauksaimniekiem izmaksāti gandrīz 200 000 eiro.

Sazinoties ar Zemkopības ministriju (ZM), "Rīgas Apriņķa Avīze" noskaidroja, ka apdrošināties specifiski pret sausuma risku šobrīd nav iespējams. Apdrošināties varot pret krusu, lietusgāzēm, pārziemošanu (ziemāju sējumiem), vētru. Sausums apdrošināmo risku sarakstā neesot, jo tas iestājoties ļoti reti. Arī paši lauksaimnieki diez vai būtu gatavi papildus piemaksāt par polisi, ja attiecīgais risks var iestāties tikai reizi 10–15 gadu laikā. Savukārt pārziemošana, krusa, vētra un lietusgāzes esot regulārie riski.

Skaidrojot, kādēļ lauksaimnieki vispār maz izmanto iespēju apdrošināties arī pret tādiem dabas stihiju riskiem, kas Latvijā iestājas biežāk nekā sausums, ZM Lauku attīstības atbalsta departamenta Valsts atbalsta plānošanas nodaļas vadītāja vietnieks Ritvars Zapereckis uzsver:

"Līdz 2008. gada rudenim nelabvēlīgu klimatisko apstākļu rezultātā radušos zaudējumu kompensēšanai lauksaimnieki regulāri vērsās pie valdības. Ņemot vērā to, ka lauksaimnieku sadarbība ar privātajām apdrošināšanas sabiedrībām nebija izveidojusies sekmīga neizdevīgo nosacījumu dēļ, valdība iespēju robežās centās lauksaimniekiem sniegt atbalstu zaudējumu kompensēšanai. Šī vairākus gadus pastāvējusī kārtība nemotivēja lauksaimniekus veikt ieguldījumus sējumu apdrošināšanā, bet kompensācijas no valsts saņemt varēja. Līdz ar to lauksaimniekos pastāv uzskats, ka arī turpmāk tas būs iespējams."

Vēl kā iemeslu lauksaimnieku nelielajai aktivitātei apdrošināties Ritvars Zapereckis min to, ka lauksaimnieki mēģina dažādot biznesa riskus, lai izvairītos no neparedzamām situācijām, citi turpretī dzīvojot pēc principa "kā būs, tā būs", bet daļa lauksaimnieku uzskatot, ka normālu laikapstākļu gadījumā samaksātā apdrošināšanas prēmija esot pārāk liela un neatgriezeniski zaudēta naudas summa, tādēļ labāk cenšas paši izveidot savu finanšu rezervi.

Laika prognoze tuvākajām dienām Rīgai (tātad ticams, ka arī Pierīgas novadiem) liecina, ka lietu tomēr varam sagaidīt. Iespējams, ka tavā pusē līst jau šobrīd. Tomēr jāakcentē, ka jau ceturtdien īsais lietus periods beigsies, iegriezīsies austrumu virziena vējš un atkal dominēs pārsvarā sauss un saulains laiks. Tiesa, gaisa temperatūru paredz mazliet zemāku nekā aizvadītās nedēļas karstajās dienās.

Iepriekš:

Kad sagaidīsim lietu? Sausums un sējumi