Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Miezim un rapsim sausums nepatīk

Pagājušā gada lietavas un ūdenī mirkstošie labības lauki zemniekiem paliks atmiņā uz ilgu laiku. Tomēr arī pārlieku liels sausums ir lauksaimniecības kultūrām bīstams. Vasarāji, kas šopavasar iesēti pavēlāk, šobrīd dabū trūkties; ziemāji augstās gaisa temperatūras dēļ šovasar var pāragri sākt ziedēt. Lielais sausums un karstums būtiski apdraud potenciālās ražas apjomu. "Pret sausumu visjutīgākie ir vasarāji, kas tika sēti šajā pavasarī. Jo vēlāk notika sēja, jo sliktākā stāvoklī šobrīd ir lauki. Šie sējumi ir pakļauti lielākajam riskam," saka Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis. Vaicāts, kuri graudaugi no ilgstošā sausuma cieš visvairāk un kuri ir pacietīgāki, izturīgāki pret to, eksperts teic, ka "karstums un sausums ļoti nepatīk miezim, vasaras rapsim. Izturīgāki ir tauriņzieži. Principā visvairāk no sausā laika cieš vasarāju graudaugi – tie ātrāk parāda bālumu uz lapām (piemēram, mieži), necero, maz veido stiebrus. Augam sākumā formējas vārpiņa, veidojas aizmetnīši, un, ja šajā laikā trūkst ūdens, slāpeklis, augs nevar uzņemt barības vielas, tāpēc tam iestājas izdzīvošanas instinkts. Ir risks, ka nenobriedīs vēlāk sēto vasarāju vārpas."

Vasarāju un ziemāju proporcijas mainījušās

O. Balodis stāsta, ka Latvijā ziemāju iesēts gandrīz uz pusi mazāk nekā citus gadus, un vasarāju īpatsvars ir ļoti liels. "Vasarāju sēja notika ilgu periodu. Pēdējiem sējumiem ir visgrūtāk, un risks ir lielāks. Ziemāji izmantoja pavasara mitrumu aprīlī un aug strauji, tie vēl turas zaļi, kaut arī augu apakšējās lapas nokalst. Ja tuvākās nedēļas laikā nelīs, problēmas var būt lielākas."

Pērn, par spīti nelabvēlīgajiem laikapstākļiem, tika sasniegta Latvijas vēsturē otrā augstākā vidējā graudaugu ražība no viena hektāra. Šogad cerību uz tik rekordlielām ražām nav. "Latvijā populārākās kultūras ir graudaugi. Ziemas kvieši, vasaras mieži – tie Latvijā tradicionāli tiek sēti visvairāk. Šogad, manuprāt, visvairāk varētu būt sasēti vasaras kvieši un vasaras mieži. Kopš pagājušā gada rudens vasarāju un ziemāju proporcijas ir mainījušās. Parasti varēja saprast, kas ir dominējis pa gadiem, bet šobrīd tas viss ir tā mainījies, ka pagaidām ir grūti saprast, ko saimnieki ir iesējuši. Zemnieki ir pieteikuši platībmaksājumus Lauku atbalsta dienestam, un jūnijā būs skaidrs, kas ir sēts visvairāk. Parasti dominē ziemas kvieši, vasaras mieži un vasaras kvieši, bet šogad proporcija būs citādāka," skaidro speciālists.

Seko līdzi laika prognozei un tirgus tendencēm

"Ķekavas novadā darbojas vairāki lauksaimnieki," informē Ķekavas novada pašvaldības pārstāve Laura Titāne. "Visvairāk saimniecību nodarbojas tieši ar graudaugu un kartupeļu audzēšanu. Ir arī vairākas dārzeņu audzētāju saimniecības, tostarp bioloģiskās saimniecības."

Graudaugus audzē arī Siguldas pusē. Siguldas novada pašvaldības galvenā lauku attīstības speciāliste Ineta Eriksone stāsta, ka Siguldas novadā visvairāk tiekot audzēti rudzi un mieži. Ir arī auzu un kviešu sējumi. Par to, kā šajā sausuma periodā klājas auzu sējumiem, vaicājām bioloģiski sertificētās zemnieku saimniecības "Jurbrenči" īpašniecei Ingrīdai Vāverei. "Mūsu saimniecībā šogad aug auzas un zālāju sēklas ieguvei āboliņš, timotiņš un pļavas auzene," stāsta saimniece. "Šopavasar sēju mēs iesākām 21. aprīlī. Tā kā esam bioloģiskā saimniecība, nekādas ķimikālijas nelietojam. Lai cīnītos ar nezālēm, laukus ecējam. Ziemāju mums šogad nav."

Šopavasar I. Vāveres saimniecībā ticis rūpīgi izvēlēts laiks auzu sēšanai, skatoties, kad varētu būt lietus. "Mēs ļoti sekojam līdzi laika prognozei," saka "Jurbrenču" saimniecības vadītāja un piebilst, ka sējumi šobrīd nav ideālā stāvoklī, tomēr nekas neliecinot par sējumu stāvokļa pasliktināšanās. "Pēdējoreiz lija 18. maijā. Visu izšķirs tas, vai tuvākajā nedēļā lietus būs vai nebūs. Ja nebūs – skatīsimies, kāds mūsu sējumu stāvoklis būs tad. Bet pašlaik tas ir apmierinošs."

Bioloģiskās auzas

To, kādu kultūru sēt, galvenokārt nosakot tirgus pieprasījums, skaidro I. Vāvere. "Šobrīd pieprasījums ir ļoti labvēlīgs auzu audzēšanai. Bioloģiskie lauksaimnieki izvēlas audzēt auzas, jo tās ir mazāk prasīgas un pieticīgākas nekā kvieši. Tik, cik mēs saražojam, Latvija nespēj patērēt, tāpēc auzas ir ļoti laba eksporta prece, kas nes pienesumu valstij." Ingrīdas kundze stāsta, ka "Jurbrenču" saimniecībā izaudzētās auzas tiek pārdotas "Dobeles dzirnavniekam" un "Rīgas dzirnavniekam", taču kopumā lielākā daļa Latvijā saražoto graudu (un ne tikai bioloģisko) aiziet eksportam.

Zemnieki, kuri nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību, nedrīkst lietot ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus pret nezālēm, kukaiņiem un dažādām slimībām. "Lai cīnītos ar nezālēm, lauki tiek ecēti," skaidro I. Vāvere, "un jāpaļaujas uz laikapstākļiem. Bioloģiskajā lauksaimniecībā, salīdzinot ar konvencionālo saimniecību, nokulto graudaugu ražas ir uz pusi mazākas. Toties netiek piesārņota augsne un tiek saražota kvalitatīva, cilvēka veselībai labvēlīga pārtika."

Vēl bioloģiskajā lauksaimniecībā ļoti svarīgi esot ievērot augu seku. Ja ilgstoši tiek sēta un audzēta viena kultūra, jāņem vērā, ka katrs augs no zemes paņem kaut ko sev individuālu, to, ko tam visvairāk vajag. "Svarīgi ir kādu laiku audzēt tauriņziežus, jo tie piesaista slāpekli, bagātina augsni," saka I. Vāvere, "tāpēc mēs pagājušogad audzējām zirņus. Lai augi neslimotu, mums ir arī šī zālāju sēklu audzēšana – lai lauki varētu iet apritē atkal pēc graudaugiem, ar intervālu."

Kartupeļu lielaudzētāju skaits stabils

Jau Sējas novada nosaukums liecina, ka šeit tiek sēts un stādīts. Sējas novada pašvaldības pārstāve Laura Breimane-Tūtāne stāsta, ka novada zemnieki audzē gan daudzgadīgo zālāju, gan kukurūzu, kā tas notiek, piemēram, zemnieku saimniecībās, kas nodarbojas ar piena lopkopību. Tāpat Sējas zemnieki audzējot dažādus graudaugus un rapsi, kā arī dārzeņus un puķu dēstus.

"Pavasarī agrāk sētie graudaugi necero, savukārt vēlāk sētie slikti dīgst, dzeltē, neaug. Tas slikti ietekmēs ražu," saka Ādažu novada domes Attīstības un investīciju daļas projektu koordinatore Valija Ošiņa. Runājot par kultūraugu platībām Ādažu novadā, V. Ošiņa teic, ka visvairāk šogad sasēti vasaras kvieši – 250 hektāru platībā. Ziemas kviešu esot desmit reižu mazāk – tie sasēti tikai 25 hektāros zemes. Ziemas rudzi aizņemot 65 hektāru platību. Miežu gan esot vairāk – to platība ir 90 hektāri.

Ādažu novadā audzē speciālas šķirnes kartupeļus čipsu ražošanai. 80 hektāru platībā braši aug jaunie kartupeļi, un lielākais kultūraugu audzētājs Ādažu novadā ir SIA "Latfood Agro", kura izaudzētie kartupeļi pēcāk pārtop kraukšķīgajos "Ādažu čipsos". Biedrības "Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienība" valdes priekšsēdētāja Aiga Kraukle teic: "Valstī kopumā graudaugu platības ir daudzkārt lielākas nekā kartupeļu lauki. Domāju, ka ap Rīgu audzē daudz vairāk dārzeņu kultūru nekā citur Latvijā." Vēl A. Kraukle zināja teikt, ka kartupeļu lielaudzētāju skaits Latvijā ir stabils un būtiski nemainās. "Kartupeļiem ir augsta vērtība, bet tiem nepieciešams daudz vairāk darba, tiem ir specifiskas uzglabāšanas prasības, un tiem ir salīdzinoši mazāk patēriņa viedu. Līdz ar to kartupeļus audzē specializētas saimniecības ar uzglabāšanas iespējām. Daudz mazāk darbaspēka prasa graudaugu kultūras un rapsis, ko var ātrāk novākt, vieglāk uzglabāt. Diemžēl kartupeļu platības līdz šim ik kādu ir samazinājušās. Par šo gadu nezinu teikt – iespējams, ka samazinājuma nebūs."