Latvijā audzēti vīnogu stādi tīk arī itāļiem
SIA "Censuva" stādaudzētava ZS "Skāduļi" nodarbojas ar vīnogu stādu audzēšanu. "Skāduļi" atrodas Siguldas novadā, un tās īpašniece Jana Drēviņa teic, ka šobrīd aktuālākais ir vīnogu stādi dzīvžogiem un apzaļumošanai un jaunākās deserta vīnogu šķirnes, kas noteikti interesēs kolekcionārus.
Janas kundze stāsta, ka produkciju realizējot gan uz vietas saimniecībā, gan izbraukuma tirdzniecībā. Vīnogu stādi tiekot tirgoti gan Rīgā, "Jāņa Aldermaņa dārzniecībā" un "Cenu klubā" (Rēzeknes ielā), gan Zaļenieku stādu centrā uz Jūrmalas šosejas, gan Lielvārdē, "Sietiņš un Co" stādu placī, gan arī Saulkrastos un citos stādu plačos Latvijas mazpilsētās.
Stādaudzētavas saimniece atklāj, ka viņu izaudzētie stādi aizceļojot arī uz Lietuvu, Igauniju un ne tikai. Tūristi un interesenti, kas apciemo "Skāduļus", aizvedot stādus audzēšanai pat uz tik tālām zemēm kā Anglija, Īrija, Vācija, Kanāda, Amerika, Zviedrija, Norvēģija un pat vīna zeme Itālija. "Mūsu pamatnodarbošanās ir vīnogu stādu audzēšana, bet sezonā, protams, tirgojam arī ogas," saka saimniecības īpašniece.
“Skāduļu” saimniece Jana Drēviņa stāsta, ka uzņēmums jau 2012. gadā īstenojis Lauku atbalsta dienesta projektu, un arī šogad plānots turpināt projekta apguvi – tiks būvēta jauna siltumnīca.
Projektus raksta pati
Jana Drēviņa stāsta, ka uzņēmums īstenojis ES fonda Lauku atbalsta dienesta (LAD) projektu 2012. gadā, kad tika izveidots dziļurbums un siltumnīca mazajiem stādiem, bet 2017. gadā tika uzsākta LAD projekta īstenošana – iegādāts zāles pļāvējs vīnogu rindstarpu kopšanai. Arī šogad plānots turpināt projekta apguvi, uzbūvējot jaunu siltumnīcu.
Jana projektus rakstot pati, jo pati vislabāk zina par savu saimniecību, arī paskaidrot LAD pārstāvjiem esot viegli. Lai uzrakstītu projektu, nepieciešamas zināšanas finansēs un ekonomikā. "Man ir iegūts bakalaura grāds Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātē. Tagad turpinu studēt maģistratūrā, tāpēc ES projekta rakstīšana mūsu saimniecībai nav problēma," teic Jana.
"Vairāk problēmu ir ar realizāciju un finansējuma piesaisti, jo, piemēram, esam dabūjuši cenu piedāvājumus, bet projekta vērtētāji aizkavējas termiņos. Tad izrādās, ka projekts ir apstiprināts, bet cena noskatītajai precei jau pieaugusi. Mans ieteikums – mēģināt sarunāt cenu piedāvājumu, kas derīgs divus gadus. Tas sniegs drošību, ka preces cena nemainīsies projekta realizācijas laikā."
J. Drēviņa stāsta, ka uzņēmums iegādājies lauksaimniecības zemi, izmantojot finanšu institūcijas "Altum" atbalstu, kas ir draudzīgs uzņēmējam. "Esam saskārušies ar problēmām komercbanku finanšu piesaistīšanā projekta realizācijas laikā, jo pieteikuma izskatīšana, finansējuma piešķiršanas administrēšana – tās ir lielas izmaksas, it īpaši maziem projektiem tas ir nesamērīgi dārgi. Pagaidām mēģinām to īstenot ar uzņēmumā pieejamiem naudas līdzekļiem."
Nodokļi aug, pirktspēja – samazinās
Stādaudzētavas "Skāduļi" saimniece atzīst, ka uzņēmuma attīstību nelabvēlīgi ietekmē nepārdomātā nodokļu reforma valstī. "Mazajiem uzņēmējiem ir pārlieku liels nodokļu slogs. Katru gadu pieaug gan izejmateriālu cenas stādaudzētavām, gan arī darba algas un ar tām saistītie nodokļi, taču stādiem cenas pieaugumu nevaram saglabāt, jo iedzīvotāju pirktspēja samazinās."
Jana stāsta, ka ļoti var just iedzīvotāju skaita samazināšanos. Visvairāk tas esot redzams izbraukuma tirdzniecībā mazpilsētās. "Lai saglabātu realizācijas apjomu, stādu cenu paaugstināt nesanāk," saka Jana.
Vēl stādaudzētavas īpašniece teic, ka vietējo stādu konkurētspēju negatīvi ietekmē tas, ka Latvijas stādiem nav piemērojama samazinātā PVN likme. "Arī Latvijā audzētām vīnogām nav piemērojama samazinātā PVN likme. Tātad mūsu nozare nejūt labvēlīgu nodokļu politiku no valsts puses attiecībā uz saimniecībā ražoto produkciju."
Vīnogulājus varot stādīt no aprīļa līdz oktobrim. Pārdoto stādu apjoms esot atkarīgs no pieprasījuma: "Ja ir kāds lielāks pasūtījums, izaudzējam līdz pat 10 tūkstošus stādu," stāsta J. Drēviņa. Pagājušā gada vēsais pavasaris esot cilvēkus nobiedējis, un stādu pirkšana bijusi katastrofāli zema. Tāpēc audzēšana tiekot plānota atbilstoši pieprasījumam, pasūtījumiem.
Ja pieprasījums ir liels, stādaudzētavā “Skāduļi” izaudzē līdz pat 10 tūkstošus stādu gadā.
Pavasarī viss sazaļo "Zutiņos"
"Latvietim kaut ko audzēt ir asinīs," saka Krimuldas novada zemnieku saimniecības "Zutiņi" saimniece Rūta Beirote. "Daudzi stādus izaudzē paši – uz palodzes!"
"Zutiņi" ir ģimenes saimniecība, kur audzē īstos Latvijas lielos pelēkos zirņus, tostarp šķirni 'Retrija', kas iekļauta Eiropas Savienības Aizsargātu cilmes vietu nosaukumu reģistrā. Bet zirņi nav vienīgie, kas zaļo "Zutiņos".
Rūta Beirote teic: "Mūsu pamatnodarbošanās ir graudaugu, pākšaugu un dārzeņu audzēšana un pārstrāde. Rudens–ziemas sezonā lepojamies ar krāšņo pupiņu kolekciju, nodrošinām kārtīgam latvietim iespēju tikt pie latviešu tradicionālā Ziemassvētku ēdiena – lielajiem Latvijas pelēkajiem zirņiem. Audzējam gan Eiropas līmenī atzīto 'Retriju', gan ģimenē pārmantoto lielo Ziemassvētku zirņu šķirni."
Rūta teic, ka piedāvājumā un audzēšanā tiek ievērota sezonalitāte. "Pavasaris ir laiks, kad sazaļo mūsu domas un siltumnīcas. Tā kā mums patīk parādīt, cik viena suga vai augu veids var būt daudzveidīgs, jau ilgus gadus pircējiem piedāvājam teju 80 šķirņu tomātu, 40 veidu gurķu, 60 šķirņu ķirbju stādus un, protams, garšaugus. Un kur tad vēl puķes!"
Šobrīd pieprasīts esot viss zaļais, ko var apēst: dīgsti, salāti, redīsi, pirmie garšaugi – baziliks un piparmētras. "Tā kā jebkura latvieša dvēselē snauž zemnieks, arī viss, ko var iestādīt uz palodzes, balkona vai dobē," saka Rūta. "Mūsu pircēji zina, ka aizraujamies ar garšaugu dažādību, tādēļ tos meklē īpaši un interesējas arī par to, kādi šajā jomā ir jaunumi. Piemēram, šogad tie ir divi siltzemju garšaugi – kolas zāle un sēņu zāle."
Eiropas līdzfinansējums palīdz īstenot sapni par dzirnavām
Jautāta, vai "Zutiņu" saimniecībā jūt kādu labumu arī no PVN samazinātās likmes, Rūta teic: "Jā! Samazināto PVN novērtējam atzinīgi. Tas ļāvis padarīt mūsu produktus cenas ziņā pievilcīgākus veikaliem, ēdināšanas tīkliem un pārstrādātājiem."
Saimniecības saražotās produkcijas lielākais noiets esot tirgos un tirdziņos, jo pircējam svarīga esot dzīvā saruna ar cilvēku. "Zutiņu" pupas, zirņi, milti un putraimi ir nopērkami arī "Rimi" – "Klēts" nodaļās – un lielākajos Latvijas produktu veikalos.
Eiropas līdzfinansējums ļāvis "Zutiņu" saimniecībai atsperties un attīstīties. "Par Eiropas līdzfinansējumu domājām ilgi," stāsta saimniece. "Ar fondu atbalstu šogad beidzot iegādājāmies jaunas, skaistas koka dzirnavas ar īstiem dzirnakmeņiem. Vienmēr esam vēlējušies uz vietas saimniecībā malt miltus – līdzīgi, kā to darīja mūsu senči. Un ar stāstu "no grauda līdz miltam" iepazīstināt mūsu viesus un pircējus."
Konkurence ir liela
Rūta Beirote teic: "Šobrīd saimniecībā strādājam visa ģimene: vecāki Inese un Agris Meļķi un bērni – es, Santa un Mārtiņš – ar otrajām pusītēm. Kad sezonā iet karsti, pie darba tiek likti arī mazbērni un pat attālāki radinieki."
"Graudaugu tirgus ir ļoti piesātināts," atzīst Rūta. "Stādaudzētāju tirgū ir daudz, līdz ar to arī konkurence ir liela, bet tādu, kas nodarbojas profesionāli un izmanto kvalitatīvu sēklas materiālu, ir maz. Diemžēl ne vienmēr cilvēki saprot un prot atšķirt, jo izvēlas zemāko cenu."
Stādaudzētāji, kas ar to nodarbojas profesionāli, izmanto kvalitatīvu sēklas materiālu, nodrošinot pircējam veselīgākus augus un augstāku ražu. "Zutiņu" saimniecības ilggadējie un pastāvīgie klienti ir tie, kuri ir atraduši savu stādaudzētāju, nav vīlušies rezultātā un turas pie sava stādaudzētāja.
