Maija visu mūžu nav bijusi lauciniece. Pirms pārcelšanās uz Baldoni pirms 20 gadiem viņa strādāja P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā kā medmāsa. Taujāta, vai tagad būtu gatava atgriezties pie slimniekiem, viņa nevilcinoties atbild, ka ne.
Sākums saimniecībā tik viegls nemaz neesot bijis, lai gan tagad par to nekas neliecina. Pašlaik "Tāles" šķiet teju ideāla zemnieku saimniecība ar skaisti sakoptu teritoriju ap mājām. To sētā pašlaik mīt ne tikai kazas, bet arī govis, tītari un zosis. Viss kā kārtīgā lauku saimniecībā pieklājas, kā arī vairāki pāvi. Kazu pulciņa nosacītais vadonis ir āzis, kurš lepojas ar pieklājīga garuma baltu bārdu. Kā jau īstam vīrietim pieklājas. Pa vidu lielajiem spriņģo arī mazie kazlēni.
Nevar garšot pēc govs
Ģimene savu rosīšanos Baldones pusē sākusi teju no nulles. "Sākumā dzīvojām teltī un busiņā, pēcāk piecus gadus pavadījām vagoniņā. Tolaik nebija pat elektrības," stāsta "Tāļu" saimniece. Pamazām vien saimniecība attīstījās. Lai gan lielai daļai latviešu vairāk tīkams ir tradicionālais govs piena siers, Maija piedāvā iegādāties pašas gatavotu kazas sieru. Kas ir jo īpaši būtiski – uzņēmīgā sieviete visu dara pati.
Gan slauc kazas un govis, gan gatavo gardo sieru. "Ir cilvēki, kuri saka – kazas siers garšojot pēc āža, tāpēc to neēdot. Taču tam tā ir jāgaršo. Ja negribi, lai siers tā garšo, tad ēd tikai govs piena sieru," kāšot no siera nost sūkalas, saka Maija. Viņa ir pārliecināta, ka viens no galvenajiem "Tāļu" siera kvalitātes rādītājiem ir ne tikai labā garša, bet arī ekoloģiskums. Kazas ēd tīru zāli, un siera gatavošanā netiek izmantotas nekādas E vielas, aromatizētāji vai krāsvielas. Viss teju kā pēc senajām receptēm.
"Ja es pērku kādu produktu, man pašai ļoti svarīgi zināt, kā tas pagatavots. Man slēpt nav ko. Kazas dzīvo šeit pat, un arī sieru gatavoju šajā virtuvē," cienājot ar dažādiem sieru veidiem, saka uzņēmīgā Baldones iedzīvotāja. Viņai pašai šķiet būtiski, ka arī dzīvnieki ir tīri, jo piens, ja tas slaukts no kazas, kuras pupi aplipuši ar mēsliem, klientiem uzticību neraisot.
Izglāba mazo ērgli
Lai gan "Tāļu" saimniece nav nekāda nemoderna lauciniece, savus produktus internetā viņa nereklamē. Arī uz vietējiem reklāmas stabiem informāciju par viņas sieriem Baldonē neatrast. Sieviete ir pārliecināta, ka labākā reklāma ir labā kvalitāte, tādēļ informācija par "Maijas sieriem" iet no mutes mutē. Vietējie labi zinot, kur tos iegādāties. Sievietes ražojumiem izveidojies savs klientu loks. Taču arvien jādomā, kā to paplašināt, jo "cik tad ilgi viens cilvēks vai ģimene sierus ēdīs...". Kazas siera ritulītis maksā piecus latus.
Kopā ar citiem "Tāļu" māju dzīvniekiem draudzīgi sadzīvo arī bites. Divus gadus Maija mācījusies Andreja Miža biškopības skolā, tagad pati aprūpē savas bišu saimes. Tāpēc uzņēmīgā sieviete padomājusi arī par īpašām bišu ganībām, lai tām būtu iespēja ievākt no nektāraugiem pašu labāko. Tāpēc pircējiem tiek piedāvāts arī Maijas bišu medus – ekoloģiski tīrs un gards. Puslitra burciņa bišu medus maksā četrus latus.
Maijai rūp ne tikai savas sētas, bet arī apkārtējie putni un dzīvnieki. Lai gan rosīgajai "Tāļu" saimniecei darba netrūkst, viņa ir acīga un mana arī apkārt notiekošo. Tieši viņas meita Dārta pamanīja mazā ērgļa ligzdu vietējā mežā, un kopā ar kaimiņiem Maija sacēla traci, pēc kura tika apturēti ciršanas darbi vietējā mežā, kas varēja apdraudēt šo īpaši aizsargājamo putnu. Kas zina, kas ar putnu būtu noticis tagad, ja viņa būtu ignorējusi faktu par mazā ērgļa ligzdai draudošajām briesmām.
