Patlaban no vietējiem iedzīvotājiem tirgū ik dienu var nopirkt iepriekšējā vakarā nolasītus gurķus, noņemtus tomātus, kabačus, ziedkāpostus, kolrābjus, no dobēm izceltus sīpolus, ķiplokus, agri no rīta dārzā sagrieztus zaļumus, mežā salasītas mellenes, brūklenes un gailenes. Nedēļas nogalēs var nopirkt tikko kā izsviestu medu, piena produktus, gaļas izstrādājumus un zivis.
Ģimenei ēdiens jāgatavo no svaigiem sezonas produktiem, kas izauguši tuvu dzīvesvietai un satur tos vitamīnus un minerālvielas, kas attiecīgā novada ļaudīm visvairāk ir vajadzīgi, "Rīgas Apriņķa Avīzei" norādīja uztura speciālists Zigurds Zariņš. Jo svaigāki produkti, jo vairāk tajos ir dzīvības enerģijas, kas dod sāta sajūtu un spēku, pārliecināta dietoloģe Lolita Neimane.
Carnikavas un Ādažu iedzīvotāji, ko satikām tirgū aiz letes, teica, ka, pat tad, ja darbu nerēķina, tīrā peļņa nav liela – to visvairāk ietekmējot cilvēku pirktspēja. Taču ieguvums tik un tā ir, jo paši ēd labu pārtiku, par ko nav jātērē pensija un mazās algas, un tas, ko pārdod tirgū, dod kaut nelielus, tomēr ienākumus.
"Mēs dārzu kopjam mazbērnu dēļ, lai viņi būtu labi paēduši. Mazmeitiņas dzīvo pie mums, jo mamma viņas audzina viena un strādā ārzemēs. Abi ar vīru esam pensijā un tirgū nopelnīto naudiņu izlietosim mazbērnu skološanai," stāsta Ilze Bune no Carnikavas.
"Pateicoties puķēm, ko audzēju un pārdodu, varu samaksāt lielo zemes nodokli, paēst un palīdzēt mazbērniem. Vasara ir vienīgais laiks, kad varu piepelnīties, jo pa ziemu ar šūšanu un adīšanu var nopelnīt tikai neilgu brīdi pirms Ziemassvētkiem," stāsta Ādažu iedzīvotāja, kura iesaukta par Puķu Annu – ja viņas tirgū nav, arī ziedu neesot.
"Šogad vislabākā peļņa bija ar stādiem, jo daudzi cilvēki uzrok mauriņus, lai sāktu audzēt dārzeņus. Tāpēc labi pirka stādus, toties dārzeņus pērk mazāk," dalās pieredzē Elga Gulbe no Carnikavas.
"Vislabākie pircēji ir atpūtnieki, kuri Carnikavā īrē vasarnīcas. Iebraucēji no Maskavas un Pēterburgas stāsta, ka pie mums pārtikas cenas ir lielākas nekā Krievijā, toties gan dārzeņi, gan medus un piena produkti ir nesalīdzināmi garšīgāki," vērtē Valentīna Ivanova no Carnikavas.
"Man ļoti patīk strādāt dārzā. Dzimtas īpašumu Kadagas pusē – "Valumu" mājas un 25 hektārus zemes – apsaimniekoju kopā ar māsām. Turam arī lopus. Tas, ka varam izaudzēt pārtiku, ir liels atspaids pie pensijas. Ja katru dienu stāvētu tirgū, simt latus mēnesī varētu nopelnīt, bet, tā kā nāku divreiz nedēļā, arī peļņa ir uz pusi mazāka," stāsta Dzintra Otlāne.
Uzziņai
Carnikavas un Ādažu tirdziņos pagājušās nedēļas nogalē kilogramu vidēji lielu gurķu varēja nopirkt par 40, bet mazos gurķīšus par 60–70 santīmiem. Dzeltenos un dažādu šķirņu sarkanos tomātus, atkarībā no lieluma, varēja iegādāties par 1–1,50 latu kilogramā. Kilograms ziedkāpostu maksāja 1 latu, kabaču – 40 santīmus, sīpolu un bietīšu – 50 līdz 60 santīmus, pākšu pupiņu 1–1,50 latu, cūku pupu – 70 santīmus, galviņu kāpostu – 25 santīmus, kartupeļu 25–30 santīmus. Ķiploku galviņa maksā 30–40 santīmus, bet zaļumi 10–20 santīmus par buntīti.
Apkaimes mežos lasītas mellenes var nopirkt par 2 latiem litrā, brūklenes par 1,50 latu, arī gailenes ir par 1,50 latu litrā.
Meža ziedu un vairāku veidu vasaras medu Carnikavas tirgū katru piektdienu no Ārijas Kārkliņas var iegādāties par 3,50 latiem (0,5 l), 7 latiem (1l) un 15 latiem (3 l). Ādažu tirgū no Dzintras Otlānes var nopirkt pat aveņu medu – 3,50 lati (0,5 l).
Pušķītis dārzā audzētu ziedu maksā, sākot no 70 santīmiem.
Elga Gulbe no Carnikavas atzīst, ka šogad ar stādiem, ko pārdeva maijā un jūnijā, varēja nopelnīt daudz vairāk nekā ar dārzeņiem, jo cilvēki masveidā sākuši ierīkot dārzeņu dobes.
Pensionāre no Carnikavas atnesusi ziedus un garšaugus gurķu skābēšanai, ko rīta agrumā bija sagriezusi dobēs, kas aug apkārt vasarnīcai. Viņa atzinās, ka ir kaislīga ogotāja un sēņotāja, bet no meža veltēm uz tirgus galda ne miņas – visas jau pārdotas.