Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Unikāls vai novecojis – tie ir daži no vērtējumiem, kā tiek raksturots Latvijā pastāvošais normatīvais regulējums, saskaņā ar kuru zemes īpašniekiem pieder visas zemes dzīles līdz pat zemeslodes centram. Iespējams, ka drīz taps normatīvo aktu grozījumi, kas noteiks zemes dzīļu lietošanas tiesību aprobežojumus izpētes gadījumos.

Sarunas par normatīvā regulējuma izmaiņām tika sāktas 2013. gadā, savukārt gadu vēlāk Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izstrādāja koncepciju, analizējot iespējamās izmaiņas normatīvajos aktos. Toreiz ministrija veica arī tiesiskā ietvara novērtējumu citās valstīs, diskusijā "Tiesiskais regulējums zemes dzīļu izmantošanai Latvijā – no investīciju vides perspektīvas" skaidroja VARAM valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola.

Īpašumtiesības saglabātas, bet noteikti zemes dzīļu tiesību ierobežojumi
Šobrīd likuma "Par zemes dzīlēm" 3. pants paredz, ka zemes dzīles un visi derīgie izrakteņi, kas tajās atrodas, pieder zemes īpašniekam. To papildina arī Civillikuma 1042. pantā noteiktais. Atbilstoši tam zemes īpašniekam pieder ne vien tās virsa, bet arī gaisa telpa virs tās, kā arī zemes slāņi zem tās un visi izrakteņi, kas tajos atrodas. Zemes dzīles var izmantot īpašnieks, kurš tam var pilnvarot arī citu personu.

Savukārt, ja kāda cita persona ir ieinteresēta izmantot zemes dzīles, to var darīt, tikai noslēdzot līgumu un norādot arī zemes dzīļu izmantošanas veidu. Šāds līgums ir obligāts priekšnoteikums, lai varētu saņemt zemes dzīļu izmantošanas licenci vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju. Tomēr Latvijā privātīpašniekiem piederošie zemes gabali ir salīdzinoši nelieli, un tas nozīmē milzīgu birokrātisko slogu, slēdzot līgumu ar katru no tiem. Turklāt pastāv arī iespēja, ka var būt īpašnieki, kas tam nepiekrīt. Savukārt atbilstoši likumdošanai atrastos minerālus drīkst iegūt tikai zemes īpašnieks.

Līdz ar to VARAM izstrādātajā koncepcijā secināts, ka Latvijas normatīvais regulējums zemes dzīļu izmantošanas jautājumā ir konservatīvs, mūsdienu tendencēm neatbilstošs, kā arī padara Latviju nepievilcīgu ārvalstu investoriem. Tomēr interesi par zemes dzīļu izpēti izrādījuši Kanādas investori. Ir vairāki argumenti, kāpēc sabiedrība varētu iebilst pret izmaiņām, piemēram, psiholoģiskais aspekts un nevelšanās atdot to, kas piederējis, nevilšā asociācija ar īpašumu nacionalizāciju, diskusijās virmojošā pārlieku lielā interese par ārvalstu investoru investīciju piesaisti u.c. pretargumenti. Kopumā jānorāda, ka šis jautājums ir raisījis asas diskusijas.

Īpašumtiesības saglabātu, nosakot dzīļu lietošanas aprobežojumus

Izstrādājot koncepciju par zemes dzīļu izmantošanu, VARAM piedāvāja četrus iespējamos problēmas risinājumus:
∙ nemainīt neko;
∙ saglabāt zemes dzīles īpašniekiem, bet noteikt zemes dzīlēm īpašuma tiesību ierobežojumus;
∙ noteikt, ka zemes dzīles pieder valstij;
∙ izdalīt derīgos izrakteņus un zemes dzīļu nogabalus ar derīgām īpašībām kā atsevišķu īpašuma priekšmetu.

Ministru kabinets izvēlējās otro variantu – tas paredz saglabāt Civillikumā noteiktās zemes īpašnieku īpašumtiesības, pilnveidot spēkā esošo normatīvo regulējumu, nosakot zemes un zemes dzīļu lietošanas tiesību aprobežojumus zemes dzīļu izpētes gadījumos, kā arī paredzot iespēju noteikt valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalus minerālresursu izmantošanai.

Līdz ar to VARAM gatavo likumprojektu par grozījumiem likumā "Par zemes dzīlēm", kas ietver vairākus jauninājumus:
∙ zemes dzīļu lietošanas tiesību aprobežojumus, lai varētu veikt zemes dzīļu izpēti;
∙ atlīdzību par zemes dzīļu izpētes darbu gaitā zemes virsmai nodarītajiem zaudējumiem;
∙ kārtību, kādā tiek noteikta kompensācija par zemes dzīļu izmantošanu;
∙ kārtību, kādā zemes dzīļu izmantošanā iesaistītās puses var vienoties par strīdīgajiem jautājumiem;
∙ deleģējumu Ministru kabinetam izstrādāt noteikumus.

Interese par zemes dzīļu izpēti trešajā līmenī
Tomēr zvērinātu advokātu biroja "Cobalt" vecākais speciālists un zvērināts advokāts Edgars Pastars norādījis, ka pagaidām paredzētie normatīvā regulējuma pilnveidojumi attiecas tikai uz ģeoloģisko izpēti un nerisina citas koncepcijā minētās problēmas. Piemēram, tiek saglabāts liels administratīvais slogs, slēdzot lielu skaitu līgumu ar zemes īpašniekiem. Savukārt, ja no 1000 īpašniekiem pieci, kuru īpašumi atrodas svarīgā vietā, atsakās, projektu nevar realizēt pilnvērtīgi, kā arī atpelnīt investīcijas, norādīja Edgars Pastars.

Nosakot tiesisko regulējumu, ir jānosaka arī prasības komersantam, kuram ir jāiegūst licence, lai veiktu pārbaudes Latvijā. Kalnrūpniecības uzņēmuma "Inventus Mining Corp" direktors un bijušais Kanādas vēstnieks Latvijā Roberts Skots Heteringtons (Robert Scott Heatherington) uzsvēra, ka minerālresursu izpētes licencēm ir jābūt pieejamām gan vietējiem, Latvijas, gan arī kvalificētiem ārzemju speciālistiem. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka resursu ieguve var notikt tikai gadījumā, ja Latvijas valdība izturas atbildīgi pret licenču izsniegšanu, ņemot vērā gan zemes īpašnieku, gan sabiedrības intereses.

Jānorāda, ka kalnrūpniecībai Latvijā ir potenciāls noritēt trijos līmeņos un Latvijā šobrīd tā jau norit divos no tiem. Pirmajā līmenī tiek veidoti atklāta veida karjeri, otrajā līmenī zemes dzīles tiek pētītas aptuveni 700–1800 metru dziļumā (atkarībā no Latvijas teritorijas daļas) – naftas resursi Kurzemē, potenciālās pazemes gāzes krātuves dažādās Latvijas teritorijas daļās, kā arī ūdeņi ar paaugstinātu temperatūru jeb termālie ūdeņi.

Savukārt trešajā līmenī, kristāliskajā pamatklintājā, var būt iespējami ļoti vērtīgi minerāli, piemēram, niķelis, dzelzs, varš, zelts, platīns un pat dimanti, norāda Roberts Skots Heteringtons. Šos minerālus iegūtu ar šahtu metodi.

Vienlaikus, lai noskaidrotu, vai šie vērtīgie minerāli vispār ir pamatklintājā, ir jāveic izpēte, kas nav lēta – tam nepieciešami ieguldījumi simtiem miljonu eiro apmērā. Turklāt, lai varētu saprast, ka nelielā zemes gabalā ir atrodami vērtīgie minerāli, jāpārbauda lielas zemes platības. Kā saistībā ar iespējamām izmaiņām norādīja Roberts Skots Heteringtons, ir nepieciešams arī speciāls minerāltiesību reģistrs. Tas ļautu zemes īpašniekam iegūt gan atsevišķas zemes, gan minerālu tiesības. Zemes īpašnieki saņemtu samaksu par trešā līmeņa minerālu ieguvi no viņu zemes dzīlēm. Tāpat zemes īpašniekiem būtu tiesības pārdot savas īpašumtiesības, saņemt naudu jau uzreiz, nevis gaidot samaksu par minerāliem.

Saeimā iesniegtie grozījumi likumā paredz palielināt kūdras ieguves laiku
Lai gan diskusijas par iespējām apgūt privātpersonām piederošās zemes dzīles turpinās, tomēr ir arī citi jautājumi, kas saistībā ar to risināmi. Jānorāda, ka kristāliskā pamatklintāja izpēte nekādi neietekmētu gāzes, naftas vai kūdras ieguvi.

Šobrīd Saeimā ir iesniegti grozījumi likumā "Par zemes dzīlēm", kas paredz pagarināt zemes dzīļu izmantošanas termiņus, tostarp kā būtisks jaunums noteikts kūdras ieguves laiks – līdz 75 gadiem. Paredzēts, ka turpmāk zemi tās dzīļu izmantošanai varēs nomāt uz noteiktu termiņu vai arī līdz atradnes krājumu izstrādes beigām.

Patlaban daudzās derīgo izrakteņu atradnēs pieejamo resursu apjomu likumā noteiktajā termiņā nav iespējams izstrādāt pilnā apmērā. Tādējādi veidojas situācija, ka derīgo izrakteņu ieguve nav pabeigta, ekosistēma ir izmainīta un arī rekultivāciju nevar veikt.

Šobrīd zemes dzīļu izmantošanas atļaujas izsniedz, kā arī valsts vai pašvaldības zemi derīgo izrakteņu ieguvei iznomā uz laiku līdz 25 gadiem, savukārt ģeoloģiskajai izpētei un tai sekojošajai derīgo izrakteņu ieguvei – uz laiku līdz 30 gadiem.

Grozījumi likumā "Par zemes dzīlēm" pieņemti pirmajā lasījumā un vēl divos lasījumos jāizskata Saeimai.


Pilnu tekstu lasiet portālā lvportals.lv