Šoruden akcija jau noslēgusies, un pavisam drīz jaunais masts aizceļos pie sava nākamā saimnieka Kocēnu novadā. Mūsu saruna ar "Amberlat" projektu vadītāju Ilzi Seržāni.
– Kāds bija konkursa uzdevums šoruden?
– Mēs karoga mastiem esam izveidojuši vēl latviskāku dizainu, izrotājot ar senlatvju zīmēm. Savukārt cilvēkus mēs aicinājām nobalsot par to, kas viņiem šķiet vislabākais, piemērotākais šādam karoga mastam. Tad izlozes kārtībā vienam no šiem cilvēkiem, kuri novērtēja dizainus, bija iespēja izvēlēties, kāds būtu piemērotākais, un ar tādu dizainu noformētu mastu mēs viņam dāvināsim.
– Tātad dāvināt vienu karoga mastu vienam cilvēkam?
– Jā.
– Maz.
– Izmērs ir iespaidīgs. Sešmetrīgs karoga masts. Līdzīgi kā ir pie valsts iestādēm.
– Ir tikai viens – sešu metru – standarts?
– Masta izmēri ir no sešiem līdz 12 metriem, kas arī ir populārākie Latvijā. Citās valstīs ražo arī lielāka izmēra. Piemēram, zinu, ka pie Dziesmu svētku estrādes plānoti arī lielāki masti. Tāpat Latvijā tiek uzstādīti monumentālie masti, kas gan ir no metāla.
– Karoga mastu liekot, ir vajadzīgs kāds saskaņojums?
– Nē, saskaņojums nav vajadzīgs.
– Kā ar zibeņošanas riskiem?
– Nepastāv, jo masts ir no stikla šķiedras. Materiāls nevada strāvu. Mēs izmantojam šos mastus arī cauruļu ražošanā zibensnovedējiem.
– Jūs mani sarūgtinājāt. Biju iedomājies, ka karogu mastus gatavojat no priedes koka.
– Karogu mastus gatavo no dažādiem materiāliem. Stikla šķiedra ir materiāls, kas nebojājas ilgtermiņā. Koka masts nolietojas, metāla mastu var saliekt vējš, bet stikla šķiedra ir elastīgs materiāls. Vējā gan saliecas, bet atkal iztaisnojas.
– Cilvēki neizsaka vilšanos, ka nav koka mastu?
– Nekad nav dzirdēts tāds viedoklis. Mans subjektīvais uzskats ir tāds, ka šis tomēr sniegbalts, stalts un tīrs. Koka masts nebūs arī tāda diametra – no 12 līdz 14 cm. Neesam arī no koka gatavojuši, darbojamies ar stikla šķiedru.
Ilze Seržāne
– Kāda ir gatavošanas tehnoloģija?
– Stikla šķiedras materiāla pamatā ir audums, kas ar attiecīgiem komponentiem tiek veidots masta formā. Audumu apstrādā ar kompozītmateriāliem – cietinātājiem, sveķiem –, un tad speciālā iekārtā tiek izgatavots caurules formas karoga masts.
– Tas notiek Latvijā?
– Jā, tas tiek darīts Latvijā, un arī iekārta ir mūsu pašu izstrādāta. Šobrīd nodarbinām līdz 15 cilvēkiem. Mēs būvējam arī laivas. Nupat uzsākām biotualešu ražošanu un citas lietas. Ražotne atrodas Madlienā, Ogres novadā. Drīz būs 10 gadu, kopš darbojamies.
– Interese pieaug?
– Interese pieaug. Pēdējos gados jo īpaši. Domāju, nākamais gads būs vēl iespaidīgāks. Ceram, ka kādudien pie katras mājas būs karoga masts.
– Cik šogad mastus būsit saražojuši?
– Prognozējam, ka šogad būs aptuveni 1000 karogu mastu.
– Gribētos jau, ka dāvināt vairāk nekā vienu mastu gadā...
– Divus katru gadu dāvinām! Pavasarī un rudenī. Arī uz īpašiem notikumiem. Piemēram, kad brāļi Dukuri sasniedza lieliskos sporta rezultātus, mēs abiem diviem uzdāvinājām pa karoga mastam, lai ir katram pie mājas. Tāpat esam dāvinājuši bērnunamiem, skolām...
– Kaut ko ļoti līdzīgu es varu iegādāt kādā no lielajiem saimniecības preču veikaliem – ar uzrakstu "Ražots Ķīnā", bet par lētāku cenu. Kas ir jūsu konkurenti?
– Galvenie konkurenti tomēr ir poļi. Mūsu papildu vērtība tomēr ir Latvijas ražojums. Jā, karogu mastu konkurence pastāv, pat pārsteidzoši liela tādā mazā valstī. Es domāju – tirgū. Ražotāji esam vienīgie. Un es neteiktu, ka cenas nozīmīgi atšķirtos. Tās ir līdzīgas.
– Jūs varējāt sarīkot akciju – 100 karoga mastu dāvināšanu valsts simtgades svinībās...
– (Smejas) Es arī domāju, ka vienu reizi to vajadzēs.... Cita lieta, ka nākamgad, simtgades svinību laikā, mēs ar vēl dažiem trakiem latviešiem esam plānojuši šo karoga mastu uznest Monblāna virsotnē Alpos, paceļot tur Latvijas karogu.