Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Viņš klātesošos diskusijas dalībniekus iepazīstināja ar imigrācijas un bēgļu politiku Kanādā un ekonomiskajiem ieguvumiem. Viņš uzsvēra, ka Kanāda imigrāciju atbalsta ekonomikas izaugsmes dēļ un kanādieši ir pieņēmuši veidu, kādā valdība veido imigrācijas politiku Kanādā, jo tā nes lielus ieguvumus valsts ekonomikai.

"Imigrācijas programma ir veidota tā, lai tā būtu ekonomiski izdevīga. Augsta līmeņa imigrācija stabilizē iedzīvotāju skaitu valstī, tādējādi tiek stimulētas investīcijas. Ja samazinās iedzīvotāju skaits, tad samazinās arī investīcijas. Šo saikni starp investīcijām un imigrāciju, kad investors izvēlas investēt kaimiņvalstī, kur iedzīvotāju skaits ir lielāks, esam sapratuši un pieņēmuši," norādīja Dankans.

Augstskolas pārstāvis skaidroja, ka dzimstība Kanādā un Latvijā ir līdzīgi zema, tādēļ veiksmīgas imigrācijas programmas neesamības dēļ Kanādā būtu ļoti liela daļa pensijas vecuma iedzīvotāju un kanādieši nevarētu atļauties dzīvot tā, kā šobrīd. Viņš uzsvēra, ka Kanādā notiek rūpīga darba tirgus izpēte, lai saprastu, kurās jomās nepieciešams piesaistīt imigrantus, lai aizpildītu darbavietas.

"Bezdarba līmenis ir līdzīgs vai nedaudz zemāks nekā Latvijā, kas ir 6% līdz 8%. Ir grūti vietējiem cilvēkiem izskaidrot, kādēļ būtu jādod darbs imigrantam, ja pastāv bezdarbs, bet tajā pašā laikā jāsaka, ka arī Kanādā darba tirgus ir segmentēts un ir jomas, kur ir liels pārpalikums ar darbiniekiem un jomas, kur darbiniekus nevar atrast. Jālūkojas uz ilgtermiņa ieguvumiem, jo šie imigranti nes labumu valstij kopumā un rada arvien jaunas darbavietas, ne tika aizņem tās, un tas ir jāskaidro sabiedrībai," pārliecību pauda Dankans.

Tāpat viņš uzsvēra, ka Kanādā, līdzīgi kā Latvijā, ir provinces, kurās palicis ļoti maz cilvēku. Problēma tiek risināta, imigrantiem un bēgļiem piedāvājot pabalstus. Tajā pašā laikā mazajiem centriem ir jāpozicionē sevi kā pievilcīgiem, lai uz tiem dotos, bet valdības līmenī jākoordinē imigrantu novirzīšana tieši tur, kur tas visvairāk ir nepieciešams. Viņš arī pauda dažus ieteikumus, kas Latvijai būtu jāņem vērā, lai palīdzētu bēgļiem integrēties un uzsākt darbu.

"Latvijā bēglim jādod iespēja strādāt jau no pirmās dienas. Valstij dārga, bet vienlaikus vitāli svarīga ir arī valodu apmācība, tāpat valdība varētu subsidēt vai piedāvāt kādas nodokļu atlaides uzņēmumiem, kas nodarbina imigrantus un bēgļus. Visa pamatā ir arī nediskriminējošas likumdošanas esamība. Vienlaikus nepieciešams izvērtēt arī bēgļu kvalifikāciju," ir pārliecināts augstskolas pārstāvis.

Dankans skaidroja, ka ir jāapbruņojas ar pacietību, jo nepieciešams laiks, pirms imigrantos un bēgļos ieguldītais nes augļus visai valstij. Viņš pauda pārliecību, ka imigrācijas palielināšana Latvijā uzlabotu ekonomikas dinamiku un darba tirgu, un Latvija būtu pievilcīgāka ārvalstu investoriem.

"Ir iespējams apvienot imigrāciju, izaugsmi un sociālo harmoniju. Tas nav viegli, bet tas ir iespējams. Spriežot pēc statistikas datiem Latvijā katru dienu paliek par desmit cilvēkiem mazāk un ANO brīdina, ka līdz gadsimta vidum Latvijā būs mazāk nekā pusotrs miljons iedzīvotāju. Tā ir recepte taisnā ceļā uz traģēdiju, tāpēc jāpieņem, ka imigrācija būtu izšķiroši svarīga ekonomikas un cilvēku skaita stabilitātes nodrošināšanā," sacīja Dankans.

Savukārt Latvijas ārpolitikas institūta (LĀI) pētnieks Aldis Austers iepazīstināja ar datiem, kas norādīja, ka valsts iestādes ir spējušas kāpināt patvēruma meklētāju pieteikumu izskatīšanas tempus, bet atklāts paliek jautājums par procedūru kvalitāti. Arī Austers vērsa uzmanību, ka pieaugs pensionāru skaits valstī un būs būtiska slodze gan uz valsts budžetu, gan strādājošajiem cilvēkiem.

"Demogrāfiskā krituma iespaidā prognozes par Latvijas IKP rāda, ka līdz 2030. gadam zaudēsim aptuveni 40 miljardus eiro. Ņemot vērā to, ka ir jūtama nelīdzsvarotība dzimumu sadalījumā, proti, sieviešu ir vairāk par vīriešiem, vēlama ir gados jaunu vīriešu imigrantu uzņemšana, bet te būtisks ir jautājums par kultūras atšķirībām," skaidroja Austers.

Viņš stāstīja, ka, lai aizstātu iedzīvotāju skaita samazinājumu Latvijā, valstij ik gadu būtu jāuzņem 14 000 cilvēku, tomēr vienlaikus piedāvāja apskatīt datus, kuri skaidri norāda, ka Latvijas sabiedrība ir ļoti negatīvi noskaņota pret imigrāciju un bēgļiem. Austers vērsa uzmanību, ka ekonomiskie bēgļi ir atvērtāki integrācijai un tie spēj nodrošināt sevi jau pēc pirmā gada, bet bēgli pēc kāda laika ir tendēti atgriezties dzimtenē, tādēļ to devums ir jāgaida daudz ilgāk.

Diskusija norisinājās ar mērķi aplūkot imigrācijas radītos ekonomiskos ieguvumus, un tās laikā eksperti apsprieda imigrācijas nepieciešamību un piemērotību Latvijas ekonomikai, apskatīja Kanādas un citu valstu pieredzi, kā arī ieteica un izvērtēja veidus, kā veicināt imigrantu pienesumu Latvijas ekonomikai ilgtermiņā.