14.07.2017 07:44

Tirgus Saulkrastos: ir labs laiks – ir pircēji

Autors 
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Rīts, lai arī laiks bija silts, atnāca ar mākoņiem aizsegtām debesīm, un tirgotājiem Saulkrastu tirgus placī pietika laika papļāpāt ar žurnālistu par tirgus dzīves aizkulisēm. Taču, līdz ko uzspīdēja saule, tirdziņa teritorija piepildījās ar pircējiem, kuri pa ceļam uz jūru pirka vietējās zemenes un daudz ko citu. Rīts, lai arī laiks bija silts, atnāca ar mākoņiem aizsegtām debesīm, un tirgotājiem Saulkrastu tirgus placī pietika laika papļāpāt ar žurnālistu par tirgus dzīves aizkulisēm. Taču, līdz ko uzspīdēja saule, tirdziņa teritorija piepildījās ar pircējiem, kuri pa ceļam uz jūru pirka vietējās zemenes un daudz ko citu. Einārs Binders

Nedēļas sākumā ceļojot pa Pierīgu, "Rīgas Apriņķa Avīze" piestāja Saulkrastos. Kā jau daudzviet, arī te darbojas tirdziņš, kur tuvējo novadu zemnieki pārdod savu produkciju – zemenes, kartupeļus, zirņus, puķes, dilles un sīpolus, gurķus, arī no siltākām zemēm ievestus ķiršus un jāņogas.

Gandrīz katram pārdevējam pašlaik ir arī gailenes. Lielā izvēlē pieejami arī ziedošo puķu stādi, kas gaida pārcelšanos uz dobi kādā dārzā.

Konkurence veicināja labas pārmaiņas

Kad nesen Saulkrastos tika uzcelts vēl viens "Elvi" veikals Ainažu un Vidrižu ielas stūrī, mainījās zemes īpašuma tiesības, un vecā Saulkrastu tirgus būdiņu vietā tagad ir iekārtots stāvlaukums pircēju automašīnām. Savukārt septiņi tirgotāji, palikuši bez pajumtes, vienojās ar zemes īpašnieku par iespēju atvērt jaunu, labiekārtotu tirdzniecības vietu krustojumam pretējā pusē.

Tagad tā ir aprīkota ar tirgotāju pašu spēkiem celtām glītām nojumītēm un žogu ap tirdzniecības laukumu. Saulkrastu pašvaldība nav iebildusi šādai privātai iniciatīvai. Ieguvēji ir visi: zemniekiem ir vieta, kur pārdot pašu izaudzēto, zemes īpašniekam ir vieglāk apsaimniekot šo teritoriju, tostarp nomaksāt nodokli, un pakārtoti ieguvēja ir arī pašvaldība, kuras teritorijā darbojas šāds Saulkrastu tirgus placis.

Cenas nav mainījušās kopš krīzes gadiem

Sandra no Liepupes uz Saulkrastu tirdziņu sezonas laikā katru dienu ved to, kas izaudzis pašu zemnieku saimniecības siltumnīcās un laukos: zemenes, lokus, dilles, salātus, zirņu pākstis, kartupeļus. Sandra sataisījusi arī īpašas garšaugu buntītes, kas labi noder gurķu sālīšanai. Uz tirgu tieši no dobes ceļo svaigi dārzeņi. Gailenes gan nedēļas sākumā esot salasītas mežos Valkas pusē.

Zemniece stāsta, ka pircēji ir gan vietējie iedzīvotāji, gan atpūtnieki. Lielāka rosība tirdziņā esot nedēļas nogalēs un saulainā laikā. Kāds tirdziņā noteikti iegriežas arī vakarpusē – pa ceļam no darba uz mājām, tāpēc ir dienas, kad vēlā pēcpusdienā var pārdot vairāk nekā pa visu dienu kopā.

Savukārt, runājot par dārzeņu cenām, Sandra teic, ka tirdziņā, salīdzinot ar veikalu, cēlušas tās nav. "Turklāt tad, kad pie "Elvi" tirgo salīdzinoši lētākās zemenes no Polijas, uz vietējo preci neviens pat neskatās," viņa piebilst.

Arī Rūta no zemnieku saimniecības "Kalnābeles" ir viena no tiem zemniekiem, kas pastāvīgi tirgojas Saulkrastu tirdziņā. Produkcija uz viņas letes ir ļoti daudzveidīga: gurķi, dilles, zemenes, kartupeļi un tomāti, nupat kā parādījušās arī pirmās cūku pupas, kabači, kāposti un daudz kas cits. "Vieglāk būtu nosaukt to, kas nav mūsu pašu audzēts," teic Rūta, norādot uz ķiršu un jāņogu kastītēm. Tepat Saulkrastu tuvumā salasītas arī gailenes, kas pašlaik maksā sešus eiro litrā.

Arī Rūta, tāpat kā Sandra, atzīst, ka labākās tirgus dienas ir sestdiena un svētdiena, kad Saulkrastos ļaužu skaits pieaug. Vairāk cilvēku ir arī saulainā laikā, kad, piemēram, ejot uz pludmali, daudziem gribas paņemt līdzi zemenes, kādas citas ogas vai zirnīšus. "Jāņem vērā, ka atpūtnieki nebrauc tikai no Krievijas vai Rīgas, bet arī Valmieras, Siguldas un Limbažiem."

Cenas, kā teic Rūta, tā arī palikušas pagājušā gada līmenī. Patiesībā cenu svārstības notikušas tā sauktajos treknajos gados, kad zemenes maksājušas četrus piecus latus kilogramā. "Tagad kilograms pašmāju zemeņu maksā četrus piecus eiro, un to nu par cenu kāpums nekādi nevar saukt. Šajā ziņā pēc krīzes gadiem nekāda augšupeja nav sekojusi," viņa atzīst. Tiesa, krīze esot atsijājusi tos, kuri pārmaiņām nespēja piemēroties, bet pārējie dzīvo un tirgojas tāpat kā līdz šim, teic kāds vīrs, kura tirdzniecības vieta atrodas tieši blakus "Kalnābeļu" letei.

Nav īstas vasaras – nav peļņas

Vairākos kvadrātmetros tirgus teritorijā saimnieko Ineses kundze, kura tirgo gan leduspuķes podiņos, gan arī grieztos dārza ziedus. Viņa gan sakās tikai piepalīdzam radiem, kuri aizņemti darbā zemnieku saimniecībā.

Ineses kundze atzīst, ka šogad puķu tirgošanu vistiešākajā veidā ir ietekmējuši laikapstākļi, proti, ja laiks ir vēss un lietains, vasarnieku pieplūdums kūrortā arī apsīkst. Puķes podiņos cilvēki pērk, lai pārstādītu dobēs un izdaiļotu vasarnīcu pagalmus.

"Tādas viengadīgās ziedošās puķes aug arī Operas apstādījumos Rīgā, un kāpēc lai tās neizvēlētos gan mūsu vasarnieki, gan vietējie iedzīvotāji, kuriem tāpat patīk skaista un sakārtota apkārtne?" teic pārdevēja un piebilst, ka gadu no gada pircēju loks, kas iegādājas ziedu stādus, ir gandrīz nemainīgs. Tikai šogad vasarnieki pārcelšanos uz kūrortu sākuši krietni vēlāk, arī tirdzniecība notiek pavisam lēnām. Arī puķu izmaksas šogad nav no zemākajām, jo ļoti ilgi vajadzējis kurināt siltumnīcas.

Tajā pašā laikā, lai neizkristu no aprites, cenas nācies turēt pagājušā gada līmenī, tāpēc peļņas ziņā būs jārēķinās ar mīnusiem, bet tas nenozīmē, ka dzīve apstāsies.