Viss sākās ar pārsteigumu Miķeļdienā
"Man ir zināšanas ekonomikā un jurisprudencē, bet labi jūtos mājās, virtuvē. Tā ir mana valstība – viss, ko tur daru, man sanāk tīri labi. Tā bija arī ar mārrutkiem.
Mūsu bērniem – Annai un Elizabetei – tepat Jaunmārupes pamatskolā katru rudeni ir Miķeļdienas tirdziņš. Tur ir pārpārēm saldumu vai dažādas tējas, bet viņas gribēja piedāvāt kaut ko atšķirīgu. Tā kā mūsu dārzā auga mārrutki, izrakām tos, samalām un salikām burciņās. Mūsu ražojumu tirdziņā izpirka burtiski 15 minūšu laikā.
Tad arī ar sievu Intu vakarā sākām domāt, ka šo nodarbošanos varētu turpināt. Lai atšķirtos no citiem, nolēmām paeksperimentēt ar dažādām piedevām, un tagad mums ir 13 dažādi mārrutku veidi. Pie tā neapstāsimies un ik pa laikam centīsimies atrast kādu jaunu garšu.
Meklējumos šķībi izgāja tikai vienu reizi, kad gribējām pagatavot mārrutkus ar zaļumiem, – acīmredzot bijām izvēlējušies nepareizas proporcijas. Pavasarī, kad atkal parādīsies zaļumi, eksperimentus turpināsim.
Ik palaikam kāds mārrutku veids no aprites izkrīt, ja nav iespējams dabūt kvalitatīvu produktu piedevām vai ja produkta gala cena sanāk tāda, ka neviens to tāpat nepirks," stāsta Māris.
Mārrutki der kopā gan ar bietēm, gan apelsīniem
Māris uzsver, ka "Mārlapiņu" ražojumu pamatā ir Latvijā auguši mārrutki, savukārt garšas piedevām no vietējiem zemniekiem tiek pirkti burkāni, bietes, ķiploki, tomāti, avenes, smiltsērkšķi. Vēl tiekot izmantoti apelsīni, citroni, rieksti un ingvers, kas, protams, Latvijā neaug, bet pērkot ir prasība, lai tie būtu ekoloģiski audzēti.
"Parasto mārrutku tirgus segmentā ir sīva konkurence, bet mārrutku ar piedevām piedāvājums gan tik liels nemaz nav. Esam redzējuši mārrutkus ar bietēm, nedaudz ar tomātu un ķiploku piedevām, "Spilvai" ir mārrutki ar vasabi, kaut kur manīju arī ar dzērvenēm, bet vairāk nekā nav," teic M. Lapiņš.
Viņš arī atklāj, ka daudz recepšu var atrast internetā, bet ne viss tajās esot precīzi norādīts, tādēļ jāpaļaujas uz savām garšas izjūtām, jo, piemēram, norādi "viens burkāns" vai "viens ābols" vai ieteikumu vadīties pēc garšas katrs izpratīs atšķirīgi un ļoti subjektīvi.
Māris Lapiņš: Sākumā, protams, ir sevi jāpiespiež kaut ko izdarīt, jo visvieglāk ir nedarīt neko. Bet, ja redzi, ka viss iet no rokas un darbs nes augļus, motivācija rosīties pieaug.
Katra mārrutka sakne iziet caur mūsu rokām
Uz jautājumu, ar ko "Mārlapiņu" mārrutki atšķiras no veikalā nopērkamajiem, Māris skaidro, ka rūpnieciski ražotie pirms sasmalcināšanas tiek ļoti rūpīgi mazgāti un tīrīti, bet nav pārliecības, ka tie tiek pilnīgi attīrīti no mizas. Tad saknes sablenderē putrā un pievieno konservantus. Obligāta produkta sastāvdaļa ir etiķis.
"Mēs mārrutkus rūpīgi notīrām, nomizojam un tad samaļam gaļas mašīnā. Pievienojam sāli, cukuru un atdzesētu ūdeni. Kā teiktu pavāri, mūsu produkcijas tekstūra atšķiras no rūpnieciski ražotās ar to, ka ir rupjāka. Daudziem pircējiem patīk, ka mutē var sajust mārrutka gabaliņus. Un vēl mūsu mārrutki nav termiski apstrādāti, tāpēc uzglabāšanas termiņš ledusskapī ir no viena līdz sešiem mēnešiem – atkarībā no produkcijas veida. Tikpat kā nelietojam arī etiķi."
Uz Rīgas tirgu vēl nepošamies
"Kopš pagājušajā rudenī uzsākām savu biznesu, mums jau ir izveidojies stabils klientu loks. Daļu saražotā pārdodam ar interneta starpniecību, daļu palīdz realizēt Intas mamma Ventspilī, jo sadarbojamies ar turienes tiešās pārdošanas pulciņu. To pa jokam saucam par sava uzņēmuma Ventspils filiāli.
Rīgas tirgū vēl neesam iekļuvuši, jo galvaspilsētas pircēji grib, lai produkcija atbilstu Zaļā sertifikāta prasībām. Tā iegūšanai jāiegulda liels darbs un līdzekļi. Protams, mēs iepērkam izejvielas no zemniekiem, par kuriem esam pārliecināti, ka viņi savos dārzos un laukos nelieto ķīmiju, lai gan arī viņiem ļoti bieži šādu ekoloģisko sertifikātu nav. Mums tas ir svarīgi tāpēc, ka vispirms domājam par pašpatēriņu – lai garšotu pašiem un nekaitētu veselībai – un tikai tad par pārdošanu.
Par hobiju to, ko mēs darām, vairs nosaukt nevar. Turklāt mēs jau esam pieteikušies Lauku atbalsta dienestā Eiropas projektam, kas atbalsta mājražotājus jaudīgāku ražošanas iekārtu iegādei. Esam arī vienojušies ar vienu zemes īpašnieku, kura zemi savulaik bija apsēduši mārrutki, ka mēs to zemes gabalu apkopsim. Līdz ar to esam gatavi spert nākamo soli, kas nozīmē ražošanas apjomu palielināšanu," saka Māris.
Lapiņu ģimene iesaka pamēģināt biešu biezzupu ar mārrutkiem ar avenēm.
Četrām porcijām nepieciešams:
∙ 2 vidēja izmēra bietes (kopumā aptuveni 600 gramu),
∙ 2 ēdamkarotes olīveļļas,
∙ 1 mazs sīpols, smalki sagriezts,
∙ 1 ķiploka daiviņa, smalki sagriezta,
∙ ½ tējkarotes čilli pulvera (vai vairāk, ja vēlaties),
∙ 300 ml ābolu sulas,
∙ 600 ml dārzeņu buljona,
∙ ½ ēdamkarotes etiķa,
∙ sāls, pipari, kā arī piedevas:
∙ 4 ēdamkarotes mārrutku ar avenēm,
∙ saujiņa smalki sagrieztu diļļu,
∙ 1 mazs ābols, sagriezts mazos gabaliņos,
∙ maize.
Uzsildiet krāsni līdz 180°C, nomazgājiet bietes, apsmērējiet ar olīveļļu un apberiet ar sāli. Ietiniet folijā un cepiet aptuveni stundu, līdz varat iedurt nazi bietē. Atdzesējiet, tad nomizojiet un sagrieziet mazākos gabaliņos.
Uzsildiet katliņu uz vidējas uguns. Pievienojiet atlikušo eļļu un apcepiet sīpolu kopā ar ķiploku un čilli pulveri, līdz tas kļuvis pavisam mīksts un sāk kļūt mazliet brūngans, aptuveni 10 minūtes. Pievienojiet bietes, ābolu sulu un buljonu. Vāriet bietes aptuveni 20 minūtes.
Kad tās kļuvušas pavisam mīkstas, noņemiet katliņu no uguns un sablenderējiet zupu vienmērīgā masā. Pievienojiet etiķi, sāli un piparus. Sadaliet zupu bļodiņās un pievienojiet mārrutkus ar avenēm, dilles un ābolu, ja vēlaties. Pasniedziet kopā ar maizi.