Viss pārējais ir parasta ikdienas dzīve, kurai iedvesmoties var, kaut vai pastaigājoties pa Brīvības ielu: bulciņas, frizētavas, grāmatvedības kantorīši, autoservisi...
Aptuveni 93 % jaunā biznesa nav nedz īpaši inovatīvi, nedz arī nākotnē solās kļūt par Latvijas nokia veiksmes stāstu. Taču tiem ir milzīga cita veida pievienotā vērtība. Cilvēks, kurš sāk savu biznesu, kļūst par darba devēju sev un izdošanās gadījumā varbūt vēl kādam. Tāpēc sarkasmam, ka "Altum" Starta programmā tiek atbalstītas vienas vienīgas kebabnīcas, nav nekāda pamata.
"Ir jāpriecājas par visiem cilvēkiem, kuri paši spēj nopelnīt un vēl kādam samaksāt. Viņus vajag cienīt, jo viņi stiprina tautsaimniecību," saka "Altum" Programmu attīstības departamenta vadītāja vietnieks Gatis Sniedziņš. Un valdība to apzinās, par ko liecina fakts, ka šādas programmas pastāv.
Kosmoss un dzīve parastā
Visas atbalsta programmas tiek apstiprinātas Ministru kabinetā. Bet no tribīnes runā tikai par "kosmosu". Droši vien tāpēc, ka izklausās respektablāk un ambiciozāk. Lūk, daži brīvi izvēlēti citāti no bagātīgā klāsta, ko piedāvā dažādi mediji, "Dienu" ieskaitot.
"Mums vajag vairāk izcilību, kas spēj radīt augstu pievienoto vērtību mūsu ekonomikai," saka izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. "Latvijas valsts un uzņēmēju konkurētspējas priekšrocības turpmāk būs atkarīgas no prasmes izmantot jaunākās tehnoloģijas, attīstīt inovāciju un jaunus produktus," saka ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. "Ekonomikas sildīšanai vajadzīgi nestandarta risinājumi," saka finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.
Taču biznesa uzsācēju gadījumā kritēriji atbalsta piešķiršanai ir krietni piezemētāki: cilvēka uzticamība, kompetence, tirgus situācija, naudas plūsmas analīze. Reizēm gadoties arī krāpnieki, kuri grib tikai naudu, nevis biznesu, taču konsultantiem parasti izdodas viņus atšifrēt. Biznesa iecerei jābūt skaidrai un labi pamatotai. Protams, ne visi atlases procesā tiek līdz valsts sniegtajam aizdevumam. Vidēji 20 % gribētāju tiek atsijāti vai paši saprot, ka nekas nesanāks, jau pirmās konsultācijas laikā. Nākamie 20 % atkrīt turpmākajā konsultāciju procesā, vēl 8 % projektu iesniedz, bet nesaņem galīgo akceptu. Pārējie saņem atļauju turpināt un sāk grūto uzņēmējdarbības ceļu.
Biznesa uzsācējiem "Altum" programmu ietvaros pēdējo divu gadu laikā izsniegti gandrīz 13,9 miljoni eiro 960 projektiem. 2017. gadā plānots izsniegt 7,8 miljonus eiro un atbalstīt vairāk nekā 500 projektu.
Par dillēm un lokiem
Idejas cilvēkiem ir ļoti daudzveidīgas, tomēr statistika ļauj tās sagrupēt pa populārākajām nozarēm: tirdzniecība, ražošana, profesionālie pakalpojumi, lauksaimniecība un mežsaimniecība, viesmīlības pakalpojumi. "Altum" Biznesa uzsācēju segmenta vadītāja Ieva Zabrauska-Gailīte stāsta, ka jaunos uzņēmējus daļēji ietekmē arī sezonas aktualitātes – pavasaros daudziem sakārojas savu kafejnīciņu ar āra terasi. Tāpat dažādas sociālās tendences. Piemēram, vienubrīd modē bijuši tieši Montesori programmas bērnudārzi.
Arī motivācija, uzsākot biznesu, daudziem ir līdzīga. "Altum" veiktajā aptaujā 62 % uzsācēju atzīst, ka vēlas strādāt patstāvīgi, nevis kāda pakļautībā. Vēl nozīmīga motivācija ir vēlme uzlabot finansiālo stāvokli un realizēt savu ideju.
Līdzīgi sākās Valtera restorāna stāsts. Piecpadsmit gadus Valters Zirdziņš nostrādāja savā profesijā – par pavāru – un 34 gadu vecumā saprata, ka vēlas pats savu restorānu – lai nebūtu nepārtrauktā spiediena no vadības: dari lētāk, dari vienkāršāk, dari ātrāk. Tagad Valteram ir moderna Latvijas produktu virtuve un nesalīdzināmi lielāka darba slodze, jo jābūt atbildīgam par visu – sākot no produktu iepirkumiem, beidzot ar saplīsušu ūdens krānu. Atskatoties uz pašu sākumu, šefpavārs teic, ka tagad būtu drosmīgāks aizņemtās summas ziņā, taču tobrīd baidījies riskēt. Lai nu kā, patlaban SIA "Dilles un loki" ēstuve ir stabila vērtība piedāvājumā Vecrīgas publikai.
Pilnu rakstu lasiet 7. marta "Rīgas un Apriņķa Avīzes" pielikumā "Kodols", publikācijas pirmavots "Diena".