Tagad Aleksandrs "Rīgas un Apriņķa Avīzei" atzīst, ka viņiem paveicās, jo izrādījās, ka krāsainajām zeķēm ir cita tirgus niša.
Aleksandrs Geržatovičs un Krists Indrišonoks ir kopā no 1. klases. Abi reizē beiguši Olaines 1. vidusskolu un 2014. gadā iestājušies Latvijas Universitātē. Tiesa, Aleksandrs Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātē studē starptautiskās ekonomiskās attiecības, bet Krists – sabiedriskās attiecības Sociālo zinātņu fakultātē.
Aleksandrs ir aizrāvies ar futbolu un brauc ar sniega dēli, Krists spēlē hokeju. Taču pats galvenais, kas abus draugus saista, ir bizness – kopīgi radītais uzņēmums "Karma Sock", kas pircējiem piedāvā krāsainas zeķes, arī tādas, kas patīk tūristiem, – "Rīgas zeķes" ar galvaspilsētas torņu siluetiem.
"Nolēmām darīt to, ko gribam"
Jau vidusskolas laikā Aleksandrs un Krists veidoja skolēnu mācību uzņēmumus, kur apguva biznesa pamatus. "Tie bija projekti, kas tagad uzskatāmi par pieteikumu vēlmei veidot savu uzņēmumu," sarunā ar "Rīgas un Apriņķa Avīzi" stāsta Aleksandrs.
"Kad iestājāmies universitātē, vēlme nodarboties ar biznesu bija palikusi, bet nezinājām, ar ko sākt. Taču jau septembrī parādījās ziņa, ka Latvijas Universitātes biznesa inkubators uzņem jaunus biedrus. Noklausījāmies lekciju un sapratām, ka inkubators ir tā vieta, uz kuru mums vajadzētu atnākt. Taču nebija īsti labas idejas, ko īstenot, tādēļ sarīkojām "smadzeņu vētru". Izrādās, ideju galvā ir daudz – sākot no dažādiem tehniskiem risinājumiem un ar sportu saistītām lietām –, bet iesākumam tie bija pārāk sarežģīti uzdevumi. Kad ideja bija jāpiesaka, sacīju: "Krist, taisīsim zeķes!" Krists atbildēja: "Labi, taisīsim!"
Tas bija laiks, kad Latvijā sāka parādīties krāsainas zeķes. Man viens tāds pāris bija, tāpēc arī padomājām: kāpēc netaisīt pašiem savas? Tā patiesībā bija ļoti spontāna ideja, un nekādus tirgus pētījumus iepriekš neveicām. Es pat domāju, ja būtu gājuši un pētījuši, līdz savai zeķu firmai nemaz nebūtu tikuši, jo pašlaik jau krāsaino zeķu piedāvājums ir ļoti plašs un konkurence ir pietiekami liela gan veikalos, gan internetā.
Arī biznesa inkubatorā daudzi uz šo ideju sākumā skatījās ļoti skeptiski. "Paskatieties, cik daudz un dažādu zeķu ir tirgū!" mūs centās atrunāt pieredzējuši uzņēmēji. Taču mēs neklausījāmies viņu padomos un nolēmām, ka darīsim vien to, ko esam izdomājuši," teic Aleksandrs.
Un vēl viņš stāsta, ka, uzsākot ražošanu, bijis jāizdomā, kā atšķirties no citiem. Bijusi pat ideja par zeķi ar kabatiņu, kur nēsāt līdzi labu karmu. Iespēju ražot zeķi ar kabatiņu nebija, bet no šīs idejas radies firmas nosaukums.
Krāsainās zeķes parasti pērk sievietes kā dāvanu saviem vīriešiem. Savukārt zeķes ar Rīgas torņu siluetiem pērk tūristi suvenīru veikalos.
"Sākumā meklējām pārdevējus, tagad viņi meklē mūs"
"Līdz idejai, ko ražot, bijām tikuši, vajadzēja atrast dizaineru. Ar sociālo tīklu palīdzību atradām speciālistu, kurš bija mācījies ārzemēs. Viņš arī bija tas, kurš radīja zeķes ar Rīgas torņu siluetu. Tad apbraukājām Latviju, līdz Rīgā atradām uzņēmumu, kas par pieņemamu cenu bija gatavs izpildīt mūsu pasūtījumu.
Vasarā bijām sapelnījuši kabatas naudu, kuru tagad ieguldījām pirmās zeķu partijas saražošanā. Pirmo zeķu partiju palaidām tirgū ar pārdošanas portāla starpniecību. Bijām pārsteigti, ka jau dažu nedēļu laikā viss bija izpirkts. Protams, 200 zeķu pāru nav pārāk daudz, bet sākums bija labs. Tad izveidojām paši savu mājaslapu, dažādojām zeķu dizainu, kam sekoja kvalitatīvas fotosesijas ar cilvēkiem no modeļu aģentūrām. Mums vienkārši paveicās, jo pazinām vienu no labākajiem fotogrāfiem Latvijā. Turklāt sapratām, ka nopelnīto naudu uzreiz nevajag sabāzt kabatās, bet ieguldīt ražošanā.
Tagad tirgojam desmit dažāda dizaina zeķes, un mums ir 25 sadarbības partneri – veikali Rīgā, Jelgavā, Ogrē, Siguldā un Ādažos. Bija laiks, kad apstaigājām tirgotājus, mēģinot viņus pārliecināt, ka mūsu ražojums cilvēkiem patiks. Citi ieklausījās, citi – ne. Un tad pienāca diena, kad mēs vairs nemeklējām pārdevējus, bet viņi meklē mūs," atklāj Aleksandrs.
Risks pastāv vienmēr
"Latvijas Universitātes biznesa inkubatorā ir bijušas komandas, kas darbojas sekmīgāk par mums, un tas patiesībā ir labi, jo tad redzi, kam līdzināties. Turklāt dzīvē skatāmies ar pārliecību, ka tiksim vēl tālāk, pārāk nebaidoties no iespējamajām neveiksmēm. Skaidrs, ka risks pastāv, bet pārliecībai, ka būs labi, ir jābūt. Ja neizdosies, tad skaidrs – tāda reiz ir biznesa daba.
Bizness sākuma stadijā vienmēr ir grūts neatkarīgi no tā, vai tu to sāc šeit, Latvijā, Amerikā, Dānijā vai kur citur. Varbūt vienkārši vecāka gada gājuma cilvēki, runājot par grūtībām, kaut ko palaiduši garām, nav ievērojuši, kā mainījušās tirgus tendences gan viņu darbības laukā, gan vispār pasaulē. Iespējams, viņi nemaz negrib mainīt paradumus, kas agrāk – pirms gadiem 20 vai 30 – ļāva dzīvot labi," domā Aleksandrs, piebilstot, ka tad, ja kādu dienu "Karma Sock" iespējas būs izsmeltas, ir jābūt gataviem darīt pavisam ko citu.