Tirgus pateica priekšā, kas jādara
"Pienāca laiks, kad manam dēlam Rūdolfam bija nepieciešams kas vairāk par mātes pienu, tādēļ sāku lūkot, kas atrodams mūsu veikalu plauktos. Taču tur bija tikai importēti pārtikas produkti bērniem. Bet tas bija septembris, kad dārzi pilni ar āboliem, plūmēm, bumbieriem! Man nešķita pareizi, ka mums jāpērk tikai importa bērnu pārtikas burciņas," sākot sarunu par Pierīgas uzņēmēju iespējām, saka "Lat Eko Food" ražoto bioloģisko biezenīšu un biezsulu "Rūdolfs" radītāja E. Martinsone.
Ādažos jau divus gadus sekmīgi darbojas "Lat Eko Food" rūpnīca, taču no idejas tepat, Latvijā, ražot bērnu pārtiku no vietējo zemnieku izaudzētajiem augļiem un dārzeņiem līdz apjautai, ka ar savu produkciju var nostāties blakus arī lielajiem pasaules mēroga bērnu pārtikas ražotāju zīmoliem, pagāja vairāki gadi.
"Vispirms aprunājos ar uztura speciālistiem un zinātniekiem, kuri palīdzēja saprast, ap ko lieta grozās. 2010. gadā Jelgavas Biznesa inkubatorā nodibināju savu uzņēmumu. Tad soli pa solim kopā ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes un Valsts augļkopības institūta zinātniekiem, kā arī pediatriem mēģinājām, eksperimentējām, kamēr tikām līdz pirmajiem bērnu pārtikas produktu paraugiem ar pareizo sastāvu, garšu un uzturvērtību.
Izvērtējām arī vietējās ābolu, plūmju un ķirbju šķirnes, lai saprastu, no kā var ražot pārtikas produktus bērniem, taču pagāja gandrīz trīs gadi, kamēr tikām līdz veikalu plauktiem. Gan pircēju, gan pārdevēju atsauksmes bija labas, un kļuva skaidrs – eksperimenti jābeidz un jāuzsāk ražošana, jo vaļasprieka līmenī turpināt nebūtu produktīvi," teic uzņēmēja.
Domas par labām idejām sakrīt
Kā vēsta biznesa ziņu avoti, E. Martinsones ideju par bērnu pārtikas ražošanu 2013. gadā atbalstīja latviešu uzņēmējs un mecenāts Vilis Vītols seniors, kurš kopā ar dēlu Vili Vītolu junioru nolēma ieguldīt investīcijas šīs idejas realizācijā. Ražotnes izveidē tika investēti vairāk nekā 2,5 miljoni eiro un piesaistīts Eiropas Savienības līdzfinansējums 1,5 miljona apmērā.
"Mums ļoti veiksmīgi sakrita vīzija par to, kas ir labs bizness un labs produkts. Bija skaidrs, ka tieši bērni un viņu uzturs ir tas, par ko jādomā visvairāk, piedāvājot pašu labāko, kas iespējams. Un arī joprojām mūsu prioritāte ir pēc iespējas vairāk pārstrādāt Latvijas zemnieku izaudzēto. Tā vienlaikus veidojam ne tikai savu uzņēmējdarbību, bet atbalstām arī vietējās bioloģiskās lauksaimniecības izaugsmi," komentējot sadarbību ar V. Vītola ģimeni, skaidro E. Martinsone.
Tiesa, runājot par vietējās produkcijas piegādātājiem, E. Martinsone uzsver, ka "Lat Eko Food" ražo ļoti augstiem standartiem atbilstošu bioloģisko produkciju, tāpēc sadarbība iespējama tikai ar sertificētiem bioloģiskajiem zemniekiem, turklāt visu laiku rūpīgi tiek sekots līdzi izaudzētā kvalitātei.
Arvien jāmeklē jauni sadarbības partneri
Egijas Martinsones vadītais uzņēmums “Lat Eko Food” 2012. gadā saņēma balvu par Latvijas labāko ekoproduktu un Zelta medaļu par kvalitāti, arī “Sprīdīša balvu”, LIAA balvu par veiksmīgu importa produkta aizstāšanu un citas.
"Latvija ir vieta, kur var veiksmīgi ražot, nevis pārdot. Runājot par mūsu darbības nozari, jāņem vērā, ka Latvijā gadā piedzimst vidēji 20 tūkstoši bērnu. Turklāt zīdainis mūsu produkciju patērē tikai vienu gadu – no sešu mēnešu līdz pusotra gada vecumam. Tāpēc tik, cik vajag Latvijas tirgum, mēs varam saražot mēneša laikā, līdz ar to galvenais uzsvars tiek likts uz eksporta tirgu apgūšanu. Vienlaikus ir paplašinājies arī pieaugušajiem paredzētās produkcijas klāsts.
Latvijā esam visos lielākajos tirdzniecības tīklos, taču mums nepietiek ar vienu, pat trijām valstīm, bet jāmeklē pēc iespējas vairāk sadarbības partneru dažādās valstīs. Tāpēc šobrīd savus ražojumus eksportējam uz Lietuvu, Igauniju, Poliju, Čehiju, Indiju, Taivānu, Maurīciju, arābu valstīm un nākotnē plānojam sasniegt, ka 95 procenti no saražotā tiek eksportēts."
Lai atrastu jaunus tirgus, "Lat Eko Food" pārstāvji ik gadu vairākas reizes brauc uz lielajām pārtikas izstādēm Vācijā, Francijā, Apvienotajos Arābu Emirātos u.tml. Tās ir izstādes, kuras organizē Zemkopības ministrijas Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, un ar Eiropas līdzfinansējumu uzņēmumi var piedalīties Latvijas kopstendā. Uzņēmēja uzskata, ka tas ir gan ērti, gan rentabli, jo jaunam uzņēmumam izveidot savu stendu izstādē ārzemēs ir nesamērīgi dārgi.
"Mums nav pašiem sava stenda pat Ķīpsalas izstādēs. Turklāt visus eksporta klientus mēs iegūstam tieši no izstāžu kontaktiem, jo tā ir laba vieta, kur sevi parādīt un kur tikties ar klientu aci pret aci," viņa piebilst.
"Esam bijuši arī izstādēs Maskavā, izpētījuši tur veikalu plauktus, runājuši ar iespējamajiem sadarbības partneriem un sapratuši, ka pasaule ir pietiekami liela – nav jālaužas tur, kur mūs īsti negaida. Pasaulē ir pietiekami daudz valstu, kas strauji attīstās, kur aug interese par bioloģisko pārtiku, arī mūsu produkciju," saka E. Martinsone.
Vajag darboties, nevis čīkstēt
Sarunā pieminam arī uzņēmēju Lindu Liepiņu, kura darbojas gan Latvijā, gan Igaunijā un visai kritiski izsakās par uzņēmējdarbības vidi mūsu valstī. "Lat Eko Food" vadītāja atzīst, ka Latvijā uzņēmējdarbības vide nav tik pievilcīga kā, piemēram, Skandināvijas valstīs vai citur, bet piebilst: "Ja tu gribi kaut ko darīt, vienmēr atradīsi iespēju, kā to izdarīt; ja negribēsi, allaž atradīsi argumentus, lai pačīkstētu. Varbūt mūsu sistēma nav uzņēmējus atbalstoša, bet ne tāda, lai tajā nevarētu darboties. Iespējams, likumdevēji īsti nepadomā, kā praksē darbojas tas, ko viņi nolemj. Taču, piemēram, Zemkopības ministrija, kā arī citas valsts institūcijas, pie kā vēršamies, ir atsaucīgas un iespēju robežās palīdz risināt problēmas."
Runājot par globālo konkurenci, E. Martinsone bilst, ka pret lielajiem zīmoliem nav jācīnās, bet jāstājas tiem līdzās.
"Tas ir liels izaicinājums, jo ne Latvijā, ne citur pasaulē veikalos plaukti tukši nestāv. Savukārt, lai ieietu ar savu produktu pasaules tirgū, ir jāspēj kādu no šī "plaukta" izkonkurēt. Tāpēc mēs savā uzņēmumā nesūdzamies, bet domājam, kā to izdarīt, un darām. Ja kādam šķiet, ka viņš te, Eiropā, būs pagalam, lai iet citur – uz Indiju, arābu valstīm. Nevar taisīt biznesu, meklējot vainīgos savās problēmās. Problēmām jāmeklē risinājumi – neder viens, mēģini citu."
Egija Martinsone
• 2002. gadā absolvējusi uzņēmējdarbības vadības programmu biznesa augstskolā "Turība".
• 2004. gadā ieguvusi maģistra grādu Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātē.
• Bijusi Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas personāldaļas vadītāja.
• Ir dēls Rūdolfs, kura vārdā nosaukta bērnu pārtikas produktu līnija.
• Vada uzņēmumu, kura apgrozījums šogad tiek plānots aptuveni 600 000 eiro apjomā. Uzņēmumā pašlaik tiek nodarbināti 20 strādājošie.
